Ziņas

Sabiedrība

Vilku vietā uzdarbojas staltie

Jāuzmana. Ne vienmēr sagādātā lopbarība ir pasargāta no meža dzīvniekiem.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Mednieku vidū tiek runāts, ka vilku skaits Latvijā palielinās. Kāda ir situācija mūsu pusē, “Druva” jautāja medniekiem un lopkopjiem.

Mednieku kluba “Dadž­upīte”, kas darbojas Amatas novadā, vadītājs Jānis Gasiņš ir pieredzējis mednieks, viņš saka, ka kluba mednieki savās medību teritorijās vilkus neesot redzējuši. Pēc pēdām varētu domāt, ka viens vai divi ir, bet izskatoties, ka šie pelēči ir caurstaigātāji. “Daudz lielākas galvassāpes mums sagādā klaiņojošie suņi. Nupat mežā kādu duci pamanījām.

Domāju, tie ir pa pusei mežoņi, kas mežā arī dzīvo un vairojas, jo ne tiem kaklasiksnas, ne kāda atpazīstamība. Likums neļauj šaut uz suņiem, tāpēc bijām pašvaldībā, lai risinātu situāciju, bet šos suņus grūti mežā atrast, jo te tie ir, bet rīt vairs nav. Kur paliek, kas to lai zina,” saka J. Gasiņš.

J. Gasiņš pastāstīja, ka gar Amatas upes krastu esot redzēti arī lūši, taču mednieki tos netramda, jo lūšu nav daudz un tie lielus postījumus nenodara: “Pašlaik lūši medī bebrus, pats esmu redzējis, kā lūsis sēž upes vidū uz akmens un gaida bebru parādāmies. Tā kā šajā gadījumā lūsis mums pat palīdz regulēt dažus procesus.”

Mednieks dzirdējis par medijos izskanējušām ziņām, kas vēsta, ka vilku populācija savairojusies teju uz pusi, salīdzinot ar pērno gadu, taču tūlīt bilst, ka šī problēma vairāk izteikta Krievijas pierobežā, ne mūsu pusē.

Līdzīgu atzinumu par situāciju sniedz mednieku biedrības “Skujene” vadītājs Egons Veide­manis, atzīstot, ka mūsu pusē viss mierīgi un tracis ap vilkiem vairāk attiecas uz Latgali. “Šogad pat neesam redzējuši pēdas, taču vienu lūsi gan manījām. Jāsaka, ka šim lūsim paveicās, izspruka sveikā cauri. Uzlabojusies arī situācija ar klaiņojošiem suņiem, nav dzirdēts, ka mūs apkaimē tos kāds būtu redzējis,” tā E. Veidemanis.

Amatas novada Zaubes pagastā SIA “Eiss” audzē aitas, Latvijas tumšgalves, saimnieks Edgars Geisters stāsta, ka viņa saimniecības tuvumā plēsēji nav manīti, tiesa, ziemā aitas atrodas novietnē, tāpēc tikšanās ar pelēci mazāk iespējama. “Problēmas ar vilkiem raksturīgas augustā, septembrī, kad vecie vilki jaunos apmāca medībās,” min E. Geisters. Viņš arī stāsta, ka Zaubes pusē vilku parādīšanās nav pārsteigums, tie tur vienmēr bijuši, taču vilkiem ir savi bara noteikumi un savas zināmās takas. Viņaprāt, tās ir vienas un tās pašas vilku ģimenes, kas gadu gaitā dzīvo apkārtnes mežos un vairojas.

Savukārt Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas pusē postījumus lauksaimniekiem rada nevis vilki un lūši, kuri tur šosezon pat lāgā nav manīti, bet gan mežacūkas un brieži. “Mežacūku problēma cik necik atrisināta, tagad parādās briežu nodarītie postījumi,” saka medību kolektīva “Dzērbene” vadītājs Aivars Jeromāns, bet Zosēnu pagasta medību kolektīva “Timšsils” vadītājs Aivars Babris nolēmis kopīgi ar zemniekiem par šo problēmu rakstīt iesniegumu zemkopības ministram, lai gūtu papildu atļaujas briežu medībām ja ne šai, tad nākamajai sezonai.

“Tās ir tīrās šausmas! Esmu arī veterinārārsts, braucu pa saimniecībām, zinu, cik smaga situācija. Brieži ar ragiem sapluina laukmalās stāvošos, plēvēs ietītos zāles lopbarības ruļļus. Aizvadītā vasara zemniekiem bija ārkārtīgi smaga, ar barības sagatavošanu gāja grūti, tagad saimnieki izmisumā, kā lai saglābj to, kas palicis. Diemžēl briežu medību atļaujas izsniedz pēc medību teritorijas lieluma, šogad mums atļauts nomedīt 15 briežus, neizlietota palikusi tikai viena atļauja. Vairāki saimnieki zvana, lūdz – dariet taču kaut ko! Bet ko mēs varam?! Mums sasietas rokas. Savu postažu nodara arī mežacūkas, tās te ir. Pats esmu nomedījis vairākas, neskatoties uz Āfrikas cūku mēra izplatību, lielākā daļa cūku ir veselas. Kādi rakumi paliek pēc mežacūku darbošanās! Bet Lauku atbalsta dienestu tas neinteresē,” saka A. Babris un piebilst, ka ilgāk klusēt nespēj ne mednieki, kuri uzņēmušies atbildību aizstāvēt zemniekus no postītājiem, ne saim­nieki, kas izmisumā pat naktī ved skābētās barības rituļus no laukiem un domā, kur uzglabāt.