Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas “theLAB” tīkla reģionālā filiāle Cēsīs – atvērtā tipa prototipēšanas darbnīca “theLAB Cēsis” – ir pirmā šāda darbnīca, ko universitāte izveido ārpus Rīgas. Šīs ieceres mērķis ir stiprināt RTU Cēsu filiāles lomu jaunu inženiertehnisku un zinātņietilpīgu produktu un pakalpojumu radīšanā Vidzemē.

RTU Cēsu filiāles vadītājs Alvis Sokolovs, atklājot darb­nīcu “theLAB Cēsis”, jautāja, ar ko asociējas pilsēta, pats arī norādot, ka viens no faktoriem ir kultūra: “Ko saprotam ar šo vārdu? Pieļauju, ka lielākā daļa nosauks koncertzāli, mākslu, dejas, bet kultūra ir arī tehnoloģijas. Kad veicam arheoloģiskos izrakumus, atrodam cirvjus, āmurus, vecas lietas, to dēvējam par kultūrvēsturisko mantojumu, bet patiesībā tie ir tā laika tehnoloģijas. Iespējams, pēc daudziem gadiem arī mūsdienu tehnoloģijas -3D printeri un citas iekārtas – būs šāds kultūrvēsturiskais mantojums, ko cilvēki pētīs. Šodien mēs tās izmantojam izglītībai, tehnoloģiju un inovāciju attīstīšanai, tāpēc ceram, ka šī laboratorija būs vieta, kur studentiem, skolēniem nākt un mācīties apgūt aktuālo.”

Viņš norāda, ka laboratorija būs atvērta ikvienam, kurš vēlas palielināt savu produktu un pakalpojumu pievienoto vērtību. Tās aprīkojumā ir 3D skeneris, 3D printeri, ploteris, CNC kokapstrādes iekārta, slīpmašīna, putuplasta griezējs, urbjmašīnas, dažādi rokas instrumenti un elektroiekārtas.

RTU Dizaina fabrikas, kas ir “theLAB” tīkla veidotāji, vadītājs Kristens Raščevskis “Druvai” atzina, ka katra laboratorija tiek pielāgota konkrētajai videi, ņemot vērā tās pieprasījumu un iespējas: “Cēsu filiāle pārstāv plašas studiju programmas, tāpēc arī laboratorijā ir plašs piedāvājums. Viss iecerētais vispirms jāizgatavo pēc iespējas vienkāršākā materiālā, domājot arī par resursu taupīšanu. Tāpēc vispirms to nepieciešams izstrādāt ar rokas instrumentiem. Nevajag sākt ar pašu sarežģītāko un dārgāko, bet vispirms noslīpēt gala versiju, lai iespējamās kļūdas nesabojātu produktu, kas top radīts ar specializētajām iekārtām.

Cēsīs, Vidzemē ir aktīvi, darboties griboši studenti, uzņēmēji, kuriem ir inovatīvas idejas, bet nav bijusi iespēja tās realizēt. Esam pārliecināti, ka jārada vide, kur realizēt šādas idejas, kur mācīties. Tāpēc arī tapa mūsu pirmā atvērtā tipa prototipēšanas darbnīca ārpus Rīgas.”

Laboratorijas atklāšanā klāt bija arī RTU zinātņu prorektors, profesors Tālis Juhna, kurš atzina, ka, katru reizi atbraucot uz Cēsīm, viņš te arvien vairāk jūtoties kā mājās. RTU ar Cēsīm pēdējos desmit gados izveidojusies cieša sadarbība dažādos līmeņos, un šī laboratorija vēl vairāk to stiprinās.

“Man ir pārliecība, ka šī laboratorija būs vieta, kur studenti un, ceru, arī skolēni sapratīs, ka iesaistīšanās inženierzinātnēs paver milzīgas iespējas,” teica T. Juhna. “Pieļauju, ka daļai cilvēku inženieri joprojām asociējas ar veco izpratni, bet mūsdienu inženieri ir tādi cilvēki kā Elons Masks, kurš plašāk zināms kā “SpaceX” dibinātājs, “Tesla Motors” un “PayPal” līdzdibinātājs. Mūsdie­nu inženieris ir cilvēks, kurš rada lieliskas lietas. Ceru, ka šī laboratorija piesaistīs jaunos cēsniekus, kuri izvēlēsies studēt RTU un pēc augstskolas beigšanas atgriezīsies savā pilsētā, lai te uzsāktu augsta līmeņa biznesu.”

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs tika pieteikts kā RTU Rīgas Biznesa skolas absolvents. Viņš norādīja, ka laboratorija tiek atvērta zīmīgā laikā, nedēļā, kad notiek Vidze­mes inovāciju nedēļa. Viņš uzsvēra, ka pēdējā laikā Cēsīs veidojas vairākas savstarpēji saistītas aktivitātes. Koprades mājā “Sko­la6” top dizaina laboratorija, kur varēs veikt produktu pirmo izstrādi, lai pēc tam šajā laboratorijā jau izgatavotu reālus prototipus.

“Arī Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola ir nozīmīgs spēlētājs šajā ķēdē, un ceru, ka ieplānotā apvienotā mācību iestāde, lai kāds arī būs tās nosaukums, kļūs par lielāko un stiprāko profesionālo izglītības iestādi Vidze­mē. Visas šīs iestādes viena otru papildina, jauniešus mudina mācīties, darīt, un tas ir galvenais mērķis,” teica J. Rozenbergs.

Vides risinājumu institūta izpild­direktore Inese Suija – Markova atzinīgi novērtēja to, ka valstī rodas sapratne par resursu konsolidēšanas nepieciešamību: “Apvie­no­jot resursus, smadzeņu potenciālu, varam tikt uz priekšu krietni ātrāk, tāpēc svarīgi, lai šī kļūtu par vietu, kur prototipēs ne tikai fiziskas lietas, bet arī cilvēcisko pusi – kā sadarbojamies, kā komunicējam, kā saprotam un izprotam sabiedrībā notiekošos procesus.”