Ziņas

Sabiedrība

Viesojas reģionālās attīstības eksperti

“Z(in)oo” pārsteidz. Reģionālās attīstības eksperti no ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm ar interesi iepazina CēsisFoto: Māris Buholcs

Reģionālās attīstības eksperti no dažādām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un kandidātvalstīm nedēļas sākumā viesojās Cēsīs, lai iepazītos ar novada attīstības pozitīvo piemēru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šonedēļ trīs dienas Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros organizēja apvienoto Nacionālo teritoriālās kohēzijas kontaktpunktu sanāksmi un Pilsētu attīstības darba grupas sanāksmi. Sarunās galvenais diskusiju temats – mazo un vidējo pilsētu problemātika un attīstība, izaugsmes potenciāls, kā arī ES teritoriālā attīstība. Reģionālās attīstības eksperti devās vizītē arī uz Cēsīm, kur uzzināja par novadu, iepazina Vidzemes koncertzāli “Cēsis”, alus darītavu “Cēsu alus”, zinātnes centru “Z(in)oo”, kā arī Cēsu Jauno pili.

Ne tikai Latvijā aktuāli ir jautājumi par reģionālo attīstību, iedzīvotāju aizplūšanu no lauku reģioniem uz lielajām pilsētām vai pat citām valstīm. Pilsētplānotāja no Turcijas Seda Nala atzīst, ka arī Turcijā, tāpat kā daudzās ES valstīs, problēmas ir līdzīgas – cilvēki no mazāk attīstītajiem, trūcīgākajiem reģioniem pārceļas uz attīstītākajiem reģioniem un lielākajām pilsētām. Tādēļ arī Turcijā valdības līmenī tiek domāts par atbalsta pasākumiem reģionu vienmērīgai attīstībai un mazāk attīstīto reģionu izaugsmei. Viņa piebilst, ka reģionu attīstībā liela nozīme ir arī augstākās izglītības iestāžu esamībai, tūrismam un veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Kolēģis no Maķedonijas Ljubisha Jovanovskis skaidro, ka reģionu un pilsētu situācija, izaugsme Maķedonijā atšķiras. Esot ļoti apdzīvoti reģioni, kuros plaukst uzņēmējdarbība, rūpniecība, kuros ir liels iedzīvotāju skaits, bet ir arī mazāk attīstīti reģioni, kuros ir problēmas gan ar iedzīvotāju skaitu, gan trūcīgumu, gan uzņēmējdarbības attīstību. Tādēļ tiek radītas dažādas atbalsta programmas, lai palīdzētu mazāk attīstītajiem reģioniem uzplaukt. L. Jovanovskis “Druvai” atklāja, ka pēc profesijas ir arhitekts, turklāt ilgus gadus strādājis teātrī, tādēļ viņš ar lielu interesi iepazina Vidzemes koncertzāli “Cēsis”. Viņš koncertzāles arhitektūru novērtēja ļoti atzinīgi, turklāt, uz skatuves izmēģinājis mutes harmonikas, piekrita, ka akustika ir lieliska.

Reģionālās attīstības eksperti vizītes laikā Latvijā iepazinās arī ar Vidzemes Augstskolas docenta Visvalža Valtenberga pētniecisko ziņojumu par mazo un vidējo pilsētu nozīmes stiprināšanu ES līmenī. V. Valtenbergs “Druvai” uzsvēra, ka Latvijas viena no prioritātēm ir stiprināt mazo un vidējo pilsētu nozīmi ES, uzlikt mazās un vidējās pilsētas uz kartes, uzsverot, ka attīstība neaprobežojas tikai ar lielajām metropolēm. V. Valtenbergs skaidro, ka tādu pilsētu kā Cēsis stiprināšana ir svarīga, lai valstī un reģionos notiktu līdzsvarota attīstība. “Ja runājam par Cēsīm, svarīgi, ka šī pilsēta ir vienīgais zināmais piemērs Latvijā, kur liels uzsvars tiek likts uz radošu cilvēku piesaisti un uz darbu ar diasporu. Tas Cēsis izceļ uz pārējo Latvijas pilsētu fona,” atzīst V. Valtenbergs. Viņš arī vērtē, ka Eiropu var dēvēt par mazo pilsētu kontinentu, jo citos kontinentos, pasaules reģionos vērojama daudz lielāka iedzīvotāju koncentrācija lielajās pilsētās. Tas savukārt rada un nākotnē radīs vēl lielākas vides, arī resursu piegādes problēmas.

V. Valtenbergs uzskata, ka ir būtiski Eiropā stiprināt mazās un vidējās pilsētas. Tam palīdzēt var arī specializācija – nišu attīstība, sadarbība, tādas vides radīšana, lai iedzīvotāji izjūt, ka ir gaidīti, lai ir pieejami dažādi pakalpojumi, infrastruktūra.

VARAM Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Jevgēnija Butņicka pastāstīja, ka izvēle pieredzes apmaiņas semināru organizēt Cēsu pašvaldībā bijusi apzināta: “Cēsu novads ir pozitīvs piemērs, kā maza pilsēta spēj specializēties un sekmīgi izmantot tās teritorijas priekšrocības un potenciālu.”

VARAM organizētajos pasākumos un sarunās trīs dienu garumā kopā piedalās vairāk nekā 82 pārstāvji no ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstīm, ES institūcijām, ES līmeņa nevalstiskajām organizācijām un zinātniskajām institūcijām.

Māra Majore – Linē