Ziņas

Sabiedrība

Viendienīte, daba un mūzika pie Gaujas

ESMU VIENDIENĪTE. Bērniem bija iespēja piedalīties radošajās darbnīcās un stāstos iepazīt mazā kukainīša dzīvi, lai vakarā to visu izdzīvotu muzikālā performancē. Foto: no albuma

Dabā iepazīt dabu, klausoties mūziku, dzīvot līdzi un sajust – tā ir Dabas koncertzāle.

Katru vasaru tās radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi pulcē interesentus uz dabas, mūzikas, zinātnes, video, mākslas un dramaturģijas bezmaksas performanci. Šovasar tā notika arī Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju. Un stāsts bija par viendienīti, mazo ūdens kukaini, tomēr ar lielu un nozīmīgu lomu kopējā dabas daudzveidības sistēmas stabilā pastāvēšanā.

Zinātniskajās un radošajās darb­nīcās, praktiski darbojoties, klau­soties Rīgas Zooloģiskā dārza zoologa entomologa Arkādija Poppela stāstīto par viendienītes dzīves ciklu, tās nozīmi dabā, ikviens varēja kļūt zinošāks. Vien­dienītes dzīvo no dažām stundām līdz desmit dienām, tomēr parasti ne ilgāk par vienu dienu, tāpēc arī tāds nosaukums. Tās uzturas pie ūdeņiem, lielākoties tekošiem, kur siltos vakaros var novērot viendienītēm raksturīgās vertikālās kustības. Tās ceļas uz augšu un tad planē lejup. Viendienīšu kāpuri ir daudzu zivju nozīmīga barība. Latvijā līdz šim konstatētas apmēram 50 viendienīšu sugas. Samērā daudz Latvijā ir izpētītas lielo upju viendienītes, piemēram, Daugavā atrastas 35 sugas, Gaujā – 32, bet Ventā – 22 sugas. Mazāk izpētīta ir Latvijas ezeru fauna.

Kad bija uzzināts par viendienīti, pusotras stundas multimediālā performancē pēc saulrieta mūzikā varēja izsekot viendienītes dzīvības ciklam. Pazīstamie mūziķi- Ingus Ulmanis, Andris Sējāns, Aigars Voitišķis, Kaspars Tobis un Anrijs Grinbergs- kopā ar stīgu instrumentu māksliniekiem un dejotājām pie Gaujas lika dzīvot līdzi mazā kukainīša dzīvei. Ska­ņas, gaismas, Gauja, mūzika nespēja atstāt vienaldzīgus.

Izvērtējot transporta kustību, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins lēš, ka Gaujmalā bija četri līdz pieci tūkstoši klausītāju. Dabas koncertzālē skatītāji nesēž uz soliem vai krēsliem, katrs pats gādā, uz kā piesēst vai atlaisties zālē. Pasā­kums ir bez maksas. Tajā nevar nopirkt ēdienus un dzērienus. Apkārt ir daba ar savām neatkārtojamajām skaņām un muzikāls gaismas stāsts.

Apmeklētāji uzteica Dabas koncertzāles rīkotājus, kuri bija padomājuši, lai ikviens te justos labi, lai transporta plūsma neradītu pārpratumus. Pēc koncerta celiņi bija izgaismoti, lai neapmaldītos Gaujmalā. “Līgatnē tas bija vēl viens kvalitatīvs pasākums, mums bija vēl viena pieredze lielu pasākumu rīkošanā,un esam gandarīti, ka viss izdevās. Cilvēki bija apmierināti, viņi iepazina Līgatni. Daudzi bija regulārie Dabas koncertzāles apmeklētāji, bet līgatniešiem tas bija kas jauns,” pārdomās dalījās Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Daina Klints un piebilda, ka gan sestdien, gan svētdien novadā bija daudz viesu.

Arī Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins ir gandarīts, ka līgatniešiem kopā ar Dabas koncertzāles komandu izdevies īstenot iecerēto. “Varam priecāties, ka Līgatni pasākumu rīkošanai izraugās radošās komandas, mūsu uzdevums ir praktiski palīdzēt. Šis bija kvalitatīvs, izglītojošs pasākums brīvā dabā bez maksas, atlika tikai apmeklēt,” saka novada vadītājs. Viņš pastāsta, ka saistībā ar lieliem kultūras, tūrisma un sporta pasākumiem pašvaldība saņēmusi vēstules, kurās daži līgatniešu pauduši neapmierinātību par notiekošo. “Taču šādas norises ne tikai veicina novada attīstību, bet tiešā veidā var sniegt gan materiālu, gan emocionālu baudījumu ikvienam novada iedzīvotājam, ja vien viņš ir gatavs to saņemt. Uzskatu, ka viss dzīvē ir relatīvs, tieši no šāda skatupunkta ir jāraugās arī uz notiekošo. Mēs ļoti ātri pierodam pie lietām un vērtībām, un tad tās kļūst par pašsaprotamām. Bet, ja savu skatu uz apkārt notiekošo paveram nedaudz plašāk, ja esam drosmīgi paskatīties pagātnē un nebaidāmies pafantazēt par nākotni, viss izskatās mazliet citādāk. Katrs esam dzirdējuši viesu sajūsmu par Līgatnes dabas krāšņumu, par sakoptību, par laipnajiem līgatniešiem. Un tad dažbrīd nākas dzirdēt pašu līgatniešu teikto, cik viss te ir slikti. Tas tāpēc, ka uz esošo raugāmies kā pašsaprotamu, pierastu, ikdienišķu, kas neizsauc lielas emocijas,” viedokli pauž A.Šteins un atgādina: “ Ja vēl pirms gadiem desmit mēs varējām vien sapņot, ka mazajā Līgatnē varētu notikt lieli valsts un starptautiska mēroga pasākumi, tad pēdējos gados tā kļuvusi teju par ikdienu. Bet katra šāda norise uz Līgatni atved aizvien jaunus cilvēkus, no kuriem dažs kā potenciālais investors Līgatni ierauga savu ideju un sapņu īstenošanai. Tas savukārt rada jaunas darbavietas līgatniešiem, tas palīdz attīstīt teritoriju, sakopt vidi.” Novada vadītājs arī atzīst, ka tā ir kā sniega bumba, kas, kļūstot lielākai, piesaista aizvien vairāk sniega. “Pašvaldībā uz notiekošo raugāmies ar optimismu, bet arī ar zināmu piesardzību, jo saprotam, ka Līgatnes unikalitāte ir gan kultūrvēsturiskajā mantojumā, gan dabas daudzveidībā, gan šīs vietas cilvēkos. Tāpēc daudzreiz esam uzsvēruši – ne tikai strauji attīstīt, bet, ja jutīsim, ka ir pa daudz – ierobežot!”

Divus gadus Līgatnē norisinājušās vienas no valstī lielākajām sporta aktivitātēm “Stirnu buks”, rudeņos notiek Uguns nakts Vienkoču parkā, tūlīt būs “Laba daba” Ratniekos. Līgatne aizvien biežāk tiek izvēlēta kā vieta dažādu starptautisko konferenču un semināru organizēšanai. Ikgadē­jais brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivāls “Pārceltuve” būs ar daudziem jauniem piedāvājumiem. “Paši iesaistoties un ar pozitīvu attieksmi varam panākt aizvien vairāk labu pārmaiņu Lī­gatnei, to reizēm nenovērtējam, “ saka novada vadītājs.