“Dzērbenes sētā” pagasta centrā svētku laikā valda liela rosība. Tūristu autobusi piestāj “Ziemassvētku vecīša rezidencē”. “Interese ir liela. Piedāvājam uzvedumu un iespēju apskatīt muzeju, kurā var uzzināt par Zie­massvētkiem un Jauno gadu, kā arī dažādas aktivitātes. Kad citur sniega nebija, Dzērbenē bija, bērni varēja izpikoties, velt sniegavīru,” saka “Dzērbenes sētas” saimnieks Sergejs Gļebovs un pastāsta, ka darbības otrajā gadā jau ir vieglāk, vairāk zināms, kas interesē bērnus, kas pieaugušos. “Ai­cinājām apkārtējās skolas, atbrauca tikai no Madonas, pārējie mūsu apmeklētāji ir no Rīgas un Jūrmalas. Gan latviešu, gan krievu skolu skolēni. Saprotam, ka pilsētniekiem te vairāk pārsteigumu nekā lauciniekiem,” stāsta saimnieks.

Biedrība “Ziemassvētku vecīša rezidence” īsteno dažādus projektus. Viens no tiem ekspozīcija “Dzērbenes sētā” par Ziemas­svēt­kiem un Jauno gadu. “Jau vairāk nekā desmit gadus eju par Sala­veci. Ar ko atšķiras Salatētis no Ziemassvētku vecīša? Man tā īsti neviens paskaidrot nevarēja. Sā­ku vairāk interesēties, vākt un pētīt dažādos laikos izdotās pastkartes. Tas bija interesanti. Izrādās, ka Krievijas impērijas, arī Lat­vijas pirmās brīvvalsts laikā Zie­mas­svētku vecītis izskatījies pavisam citāds. Dažās pastkartēs tas attēlots kā vectēvs, kurš nes no meža mājās eglīti, citās – kā pastnieks, bet pagājušā gadsimta 30. gadu beigās mākslinieks Apsītis uzzīmējis īstu Ziemassvētku vecīti – tādu, kādu nākotnē vēlamies redzēt arī Dzērbenē. Viņā būtiskākais ir pozitīvisms, prieks, ko dod citiem. Ziemassvētku vecītis pie bērniem nav nācis ar žagaru bunti padusē pretstatā padomju Salavecim, kuram gribējies bērniem padraudēt par sliktām mācībām un uzvedību,” skaidro bie­d­­rības “Ziemassvētku vecīša rezidence” vadītājs Igors Ābo­liņš.

“Dzērbenes sētā” apskatāma tikai neliela daļa no Igora un dzīvesbiedres Marinas Titovas kolekcijas. “Tā papildinās nepārtraukti. Gan paši atrodam ko interesantu, gan mums uzdāvina. Dzērbenē tagad ir plašāka Salaveču un Sniegbaltīšu tēlu kolekcija,” pastāsta Igors, bet dzīvesbiedre uzsver, ka muzejā acis iemirdzas arī pieaugušajiem. “Tā ir viņu bērnība. Apsveikuma kartītes, eglīšu rotājumi, Jaungada loterijas biļetes, plastmasas Sa­la­veči un Snie­gbaltītes. Ekspozīcijā vēl apskatāmi ielūgumi uz Jaun­gada eglītes pasākumiem, kalendāri, sērkociņu kastīšu etiķetes, konfekšu kastes un daudz kas cits, kas saistās ar gada nogales svētkiem,” stāsta Marina un pauž gandarījumu, ka tie, kuri pabijuši Dzēr­be­nē, mājās brauc priecīgi.

“Dzērbenes sētā” teātris “KarDan”, kurā darbojas Igors un Marina, nodrošina programmas. Vakar “Dzērbenes sētā” viesojās bērni no Rīgas bērnu namiem.

“Pēc Jaunā gada redzēs, vai būs interese, bet parasti jau tā mazinās. Gaidām tūristus no Krie­vi­jas, ceram, ka viņi atradīs ceļu uz Dzērbeni,” saka Sergejs Gļebovs un ir gandarīts, ka uzņēmēji apkārtnē sadarbojas. Vietējā kafejnīca “Viva” gādā, lai “Dzērbenes sētā” būtu gardas piparkūkas, bistro “Bērzkrogs” nodrošina grupām pusdienas.

“Domājam par nākamo gadu. Ir izveidota mājaslapa, kur ērti pieteikt ekskursijas, tā jāpapildina. Tikāmies ar Vecpiebalgas novada pašvaldības tūrisma speciālisti, pārrunājām, kas novadā būtu vajadzīgs, kā veidot maršrutus. Ziemā kopā varam sagatavot interesantu piedāvājumu tūristiem, jo Piebalgā ir, ko redzēt un darīt,” pastāsta Igors Āboliņš.