Ziņas

Sabiedrība

Viena diena Līgatnē

Līgatne. Trešo gadu maija pēdējā sestdienā Līgatne skanēja un ziedēja. Mazās pilsētiņas ielās, skvēros, alās un upes līcīšos iedvesmu smēlās lieli un mazi mākslinieki.

Pūtēju orķestru svētki kopā saveda mūziķus no

Rīgas, Jelgavas, Birzgales, Valmieras, Tukuma, Dobeles. Starp viesiem, protams, arī mājnieki. Pūtēji ieskandēja katru pilsētas stūrīti, un līgatniešiem atlika vien līdzdarboties, atklāt sev vēl ikdienā neieraudzīto. Šopavasar pirmoreiz tika rīkots brīvās mākslas festivāls “Balta lapa”. Viss taču šajā pasaulē sākas ar baltu lapu, un kur gan vēl runāt par baltu lapu, ja ne Līgatnē, kur top papīrs.

Visas dienas garumā lieliem un maziem bija iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs vai vienkārši baudīt saulaino dienu un brīnišķīgo dabu. Uz baltām lapām krājās svētku vietu roku nospiedumi, bet kartē iezīmējās vietas, no kurām šurp atbraukuši viesi – Ventspils, Liepāja, Tukums, Rīga, Valmiera, Līvāni, Valka…Visi Latvijas novadi iekrāsoti.

“Šodien pilsētā ir svētki. Kur vien ej, kaut kas notiek. Man radi sabraukuši no Inčukalna, Lēdurgas, draudzene no Siguldas. Bērnudārza koncertā dēls piedalījās. Ļoti patika bērnudārza audzēkņu vecāku un darbinieku uzvedums,” “Druvai” sacīja līgatniete Lilita Prikuna, bet pārējie piebilda, ka diena pagājusi nemanot. Visi arī devušies gājienā. “Zem bērnudārza karoga, mazākais brālis nupat beidza bērnudārzu, gājām ar viņu, nākamgad iesim kopā ar skolu,” pastāstīja Inārs un uzsvēra, ka svētkos ir daudz domāts, lai katram būtu ko darīt, lai būtu pārsteigumi. Viens no tiem restorāns alā, kur vēsumā visi cienāti ar kūku.

“Lepojos par savu Līgatni. Te ir manas dzimtās mājas,” uzsvēra Lilita un piebilda, ka šo skaisto zemes stūrīti neviens nepamestu, ja būtu darba vietas.

Rasma Johansone uz svētkiem bija atbraukusi no Cēsīm. “Bērnībā dzīvoju Līgatnē. Te manas pirmās atmiņas,” pastāstīja Rasma un smejot piebilda, ka devusies prom kad Līgatne kļuvusi par pilsētciematu, jo jaunais nosaukums

nepaticis. “Jauka ir atgriešanās. Svētki ļoti labi noorganizēti, ielikts daudz darba. Visu dienu esmu nodzīvojusi Līgatnē, bet nogurumu nejūtu,” domās dalījās cēsniece.

Kaimiņienes Velta, Īrisa un Zaiga no Saules ielas par savu pilsētu saka vienkārši: “Līgatne ir Līgatne. Paši vairs neizjūtam to bagātību, kas mums apkārt, bet katrs, kurš atbrauc, jūtas apburts. Būtu tik darbs, tad te varētu dzīvot kā pasakā.”

Svētku gājienā pūtēju orķestri un līgatniešu gaviles pat nedaudz satrauca gulbjus dīķī, kuri ikdienā pieraduši pie miera un klusuma. Motokluba “Līgatne” dalībnieki rūcināja spēkratus, Līgatnes taku darbinieki gāja ar zvēriņiem rokās, bērnudārza kolektīvs bija kā vienots balonu mākonis… Bet visiem pa vidu fotogrāfu bariņš, kas tvēra svētku mirkļus, līgatniešu emocijas un pilsētas ainavas. Fotogrāfu todien pilsētā nudien bija daudz.

Estrādē 16 dažādu amatiermākslas žanru kolektīvi ar plašu koncertu līdz laikam, kad debesīs modās pirmās zvaigznes, priecēja ikvienu. Kori tepat no Cēsīm un Amatas,

īru deju grupa no Rīgas, vēderdeju demonstrētājas no Cēsīm, pašmāju dziedātāji, dejotāji un spēlētāji spēja aizraut un ieinteresēt.

“Līgatnē var gūt iedvesmu. Te dzīvo jauki cilvēki, priecīgi un rūpju nomākti, bet laimīgi,” sacīja koncerta vadītājs, aktieris Artis Robežnieks, kurš kopā ar grafiti māksliniekiem radīja lielu gleznu. “Man patīk zīmēt. Dienā zīmēju uz asfalta, skatījos, kā to dara citi. Man patīk, kā, uzpūšot krāsas, veidojas glezna,” domās dalījās desmitgadīgais rīdzinieks Emīls, kurš nenoguris vēroja, kā skatuves malā strādā grafiti mākslinieki.

Kad glezna bija gatava, pašvaldība teica paldies daudziem jo daudziem. “Tie ir mūsu svētki, paši tos veidojām,” uzsvēra pilsētas mērs Ainārs Šteins un piebilda, ka svētku rīkošanā piedalījušies ap 70 brīvprātīgie. Viņu vidū arī Līgatnes jauniešu biedrība. Tā dibināta vien aprīlī. “Biedrībā patlaban ir 14 līgatnieši – vidusskolēni un studenti, kuri mācās Rīgā. Aicinām kopā aktīvos jauniešus, piedalāmies pasākumu rīkošanā. Ieceru mums daudz. Līgatnē ir tik daudz skaistu vietu, kuras jāsaglabā, te bagāta kultūrvēsture. Gribam bērniem ierīkot parkus. Pagaidām naudas nav, ar projektiem piesaistīsim, “ “Druvai” pastāstīja biedrības pārstāvis Kristaps Bērziņš un piebilda, ka vēl viena joma – palīdzēt veciem cilvēkiem. “Kaut sakraut malku, atnest kaut ko no veikala,” pastāstīja Kristaps un atklāja, ka brīvdienās, atbraucot uz Līgatni, jūtas kā jau mājās. “Katru, kuru satiec, pazīsti. Te ir vieta, kur smelties spēkus,” uzsvēra Kristaps un pauda pārliecību, ka līgatnieši pavisam no savas pilsētas neaiziet. Pilsētas svētki ir arī reize, kad satikties. Ar radiem, draugiem, kaimiņiem un… atmiņām.

Sarmīte Feldmane