Ziņas

Sabiedrība

Viedtālruņi paver iespējas un pasauli

Nav tik sarežģīti. Verneram Apinītim (vidū) bibliotēkas sabiedrisko attiecību vadītāja Krista Annija Holtere un e-prasmju speciālists Dagnis Urjāns stāsta, kā izmantot viedtālruni.Foto: Sarmīte Feldmane

Līdz pat aprīļa vidum Cēsu Centrālā bibliotēka piedāvā bezmaksas individuālās konsultācijas par datoru un viedtālruņu izmantošanu.

Agrāk rīkojām kursus, pandēmija un ierobežojumi izjauca ierasto. Ar laiku, iespējams, rīkosim ko plašāku, taču individu­ālām nodarbībām ir savi ieguvumi, jo var izrunāt visu, kas interesē. Kopējā nodarbībā tādas iespējas ne vienmēr ir,” stāsta Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama    un uzsver, ka    ikdienā grūti iztikt bez mūsdienu tehnoloģiju prasmēm. Uzzinājuši par iespēju apgūt datorprasmi, kā arī vairāk par “WhatsApp” izmantošanu, cēsnieki pierakstās, lai mācītos.

Bibliotēkā strādā e-prasmju speciālists Dagnis Urjāns. Viņš ikvienam gatavs sniegt atbildes gan uz vienkāršiem, gan sarežģītiem jautājumiem.

“Vēl pirms dažiem gadiem seniori baidījās, ka, izmantojot datoru vai viedtālruni, kaut ko varētu izdarīt nepareizi, tagad tā vairs nav. Cilvēki zina pamatus, kā lietot datoru, internetu vai telefonu. Taču gadās, ka kaut kas nesanāk, tad meklē palīdzību,” pastāsta D.Urjāns un atklāj, ka arī ikdienā viņš labprāt palīdz tiem, kam neizdodas kaut ko izdarīt datorā. Pēdējā laikā padoms tiek prasīts, kā aizpildīt ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam, kādam neizdodas ieiet e-veselībā, citam samaksāt rēķinu. Viņš pastāsta, ka mācīties pieteicies vīrs, kuram ir portatīvais dators un grib sākt apgūt visu no nulles.

“Jautājumi ir visdažādākie, bieži vien sāku atbildēt un skaidrot, bet jautātājs jau atbild – jā, jā, zinu. Katram gadās, ka pēkšņi apmulst un kaut ko nezina,” saka Dagnis.

Bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Annija Holtere labprāt dalās zināšanās par lietotnes “WhatsApp” izmantošanu ikdienā. “Ir dažādi sīkumi, kā izdarīt ērtāk un ātrāk. Cilvēkiem gados varbūt ir grūtāk rakstīt, tad var nosūtīt balss ziņu, par ko dažs ir pārsteigts. Daži grib iemācīties pievienot failus, arī izdzēst ziņu, uzzināt, kā čatot. Sākam runāt par  “WhatsApp”, bet rodas citi jautājumi: kas ir Wi-Fi un kas mobilie dati, kas bez maksas, par ko jāmaksā.    At­rodam lietotni, kurā var sekot līdzi, kāds datu apjoms iztērēts,” pastāsta Krista Annija.

Vakar speciāliste sniedza konsultāciju Verneram Apinītim. Nesteidzīgi skaidroja simbolu nozīmi, mācīja, kā čatot, nosūtīt balss ziņu, stāstīja, ko nozīmē dažādas bultas.

“Telefons man nav pilnīgi svešs. Sazinos ar mazmeitām, draugiem, paziņām, apmaināmies ar īsziņām, bet gribas ko vairāk. Telefonā taču tik daudz iespēju. Sertifikātu nepratu lejuplādēt, gāju pēc papīra formāta,” pastāsta Verners un atzīst, ka pirksti neklausa un nav viegli trāpīt uz burtiem un cipariem, tāpēc ērtāk izmantot palīgrīku, bet, lai redzētu, lupu.

“Daudz tiek runāts par medijpratību, viltus ziņām, rakstīts, ka internetā jābūt uzmanīgam, taču ir pietiekami daudz cilvēku, kuri mūsdienu tehnoloģijas neizmanto, kaut viņiem tās ir. Lai izmantotu, tās ir jāapgūst. Bibliotēkā varam palīdzēt iemācīties,” saka bibliotēkas direktore Natālija Krama.

Šī Latvijā ir Digitālā nedēļa. Cēsu Digitālais centrs piedāvāja diskusiju, kā digitālās tehnoloģijas ietekmē mākslu un kā māksla ietekmē tehnoloģijas. Viedokļus pauda māksliniece Alise Ķīnasta, dizaina domāšanas un dizaina izstrādes stratēģe Elīna Bušmane un lietotāju saskarsmes dizainere Nora Knaģe. Savukārt Latvijas IT klasteris kopā ar Cēsu Digitālo centru īsteno digitālās transformācijas trīs dienu treniņu uzņēmējiem. Vēl priekšā diskusija, kādas ir pašvaldību IT sistēmas, kas tās veido un ar kādām grūtībām sastopas, kādas ir attālinātā darba un ārkārtas stāvokļa izraisītās sekas, kā IT nodaļas tiek ar šiem un citiem uzdevumiem galā. Viedokļus pauda speciālisti no Amatas, Cēsu un Priekuļu pašvaldībām.

Arī izglītības iestādēs šonedēļ uzmanība tiek pievērsta digitālajām prasmēm.