Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Zivju aizsardzība jāveic kopīgiem spēkiem

Druva
00:00
08.12.2006
1

Lai arī 30.novembrī oficiāli beidzās lašu sargāšanas laiks, šogad šis process bijis nedaudz citādāks nekā citus gadus, stāsta valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektors Uldis Lencbergs. Kaut vai tāpēc, ka šogad atšķirībā no iepriekšējiem pieciem gadiem Latvijā netika rīkota akcija “Lašiem būt”, bet lašveidīgo zivju sargāšana notika akcijas “Dzīvais ūdens” ietvaros, kas sevī ietver daudz plašākus zivju aizsardzības pasākumus. Savas korekcijas ieviesa arī laika apstākļi, jo šogad bija sausākā vasara daudzās desmitgadēs un siltākais rudens pēdējos 70 gados.

“Pamatā nārsts ir beidzies. Sakarā ar zemo ūdens līmeni nārstošana pārsvarā notika Gaujā, nedaudz arī lielākajās pietekās. Novembra sākumā veicām inventarizāciju, apsekojot nārsta vietas. Konstatējām, ka laba situācija ir Raunas upē, kur pēc elektriķu aizturēšanas, šķiet, nārsts tikpat kā nav vairs traucēts. Berzes labākas nekā citus gadus, situācija uzlabojusies arī Vaives upē.

Pārdomas raisa redzētais atsevišķās nārsta vietās, kur mājas atrodas tuvu pie upes. Protams, nevienu nevaru vainot, bet manā darbības laikā fiksētais ļauj izdarīt secinājumus, ka ne vienmēr cilvēki rīkojas godprātīgi. Pie tam pilsēta ir maza un valodas atnāk arī līdz mums,” saka U. Lencbergs.

Viņš arī aicina lasītājus, vides aktīvistus, ikvienu iesaistīties diskusijā un nākt ar saviem priekšlikumiem, ko darīt ar šādiem negodīgiem cilvēkiem. Tādi ir ne tikai uz upēm. To vislabāk apliecina piemēslotie meži, izdemolētās, piedrazotās atpūtas vietas. Varbūt kopīgiem spēkiem situāciju var censties uzlabot.

“Protams, nereāli panākt, lai maliķi šajā laikā spētu apvaldīt savu instinktu, bet viņu skaitu samazināt būtu iespējams. To pierāda stingrie sodi par braukšanu dzērumā, jo redzam, ka šādu braucēju skaits sarucis,” skaidro U. Lencbergs.

Nārsta laikā U. Lencbergs veicis neskaitāmus reidus uz lašupēm, gan individuāli, gan kopā ar vides dienesta kolēģiem, it īpaši inspektoru Kārli Vītolu, policistiem un zemessargiem. U. Lencbergs izsaka vislielāko pateicību visiem, kuri neatteica palīdzību. Vienā reidā piedalījās arī “Druva”, taču šis bija tukšais brauciens, jo, lai arī apsekojām vairākas nārstu vietas, no maliķiem toreiz nebija ne vēsts.

Reidi devuši arī rezultātus. Pateicoties kāda Līgatnes puses iedzīvotāja rīcībai, izdevies konfiscēt vienu elektrozvejas aparātu, lai arī pašus tā pielietotājus neizdevās aizturēt. Tomēr vismaz ar šo ierīci zivis vairs nogalinātas netiks. Gaujā un tās pietekās izņemti divi žebērkļi, trīs nēģu murdi, 38 tīkli un divi mazizmēra tīkli.

Par taimiņu duršanu Braslas upē pret trim personām ierisināts kriminālprocess. Sastādīti divi administratīvā pārkāpuma protokoli un pieņemts lēmums par soda piemērošanu. Astoņas personas sodītas, sodu samaksājot uz vietas. Šie pārkāpumi galvenokārt par spiningošanu Gaujā, kas bija aizliegta līdz 30.novembrim. Kopumā soda naudās iekasēti 245 lati, bet par dabai nodarītajiem zaudējumiem maliķiem piesūtīts rēķins 520 latu apmērā.

No 1.decembra atļauts spiningot arī Gaujas baseina upēs, bet U. Lencbergs atgādina, ka šajās upēs noķertos lašus un taimiņus aizliegts paturēt, tāpēc tie saudzīgi jāatlaiž atpakaļ upē. Tiesa, dzirdēts, ka ne visi makšķernieki to ievērojot. Varbūt pārdomāt šo rīcību liks informācija, ka par katru izmakšķerēto lašveidīgo zivi būs jāmaksā Ls 97,50 par dabai nodarīto kaitējumu, kā arī vēl sods par šādu nelikumīgu rīcību.

Lai arī paveikts daudz, inspektoriem nācies uzklausīt nepelnītus pārmetumus par it kā bezdarbību. Zvanījuši makšķernieki, kuri pārmetuši, ka pilsētā iespējams nopirkt lašus, kāpēc inspektori to pieļaujot.

“Šādās reizēs jautāju, ko viņi paši darījuši, lai to nepieļautu, ja reiz tik ļoti rūp zivju aizsardzība. Šis darbs veicams kopīgiem spēkiem. Nesaku, ka es būtu izdarījis visu, bet viens cilvēks pat ar dažiem palīgiem nevar nosegt visu rajonu. Šajā laikā mājās tikpat kā neesmu bijis, bet dienas un naktis pavadījis pie upēm. Ja kritika konstruktīva, esmu gatavs uzklausīt un pieņemt, bet nepamatotus pārmetumus saņemt nav patīkami,” atzīst U. Lencbergs.

Neraugoties uz šīm darvas karotēm, jāatzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā situācija rajonā zivju aizsardzības jomā uzlabojusies. To novērtējuši arī Vides ministrijā, un U. Lencbergs par godprātīgu darbu un ieguldījumu zivju aizsardzībā nupat saņēmis ministrijas Atzinības rakstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
33

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
16

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
58

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
52

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
29

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
15
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi