Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Ziemassvētki un Jaunais gads ver durvis

Druva
00:00
23.12.2006
1

, Prāvests

Ziemassvētki jau pavisam tuvu un atlicis tikai īss laika sprīdis, ko gaidīt. Pirmssvētku laiku esam pavadījuši dažādās un katrs savās noskaņās. Var arī būt, ka kāda no tām radījusi savādu sasprindzinājumu. To varētu nosaukt par ieskaņas prieku tam lielajam priekam, kas ļaudis pārņēmis jau sen un atkārtosies arī šogad.

Vēl ceram mazliet atpūsties, saņemt mieru, gūt sev norimtības sajūtu un kaut vai mazliet ieiet sevī… Citādi var iznākt, ka svētki nogrimst mūsu darbošanās gaitās.

Ak, jā – vēl jāpiebilst, ka mēs taču orientējamies uz pašu galveno svētku brīnumu – Kristus bērnu. Jau brīnums vien, ka runājam par kādu pavisam vienkāršu vietu – kūtiņu, kur šis karaliskais Bērns atnāk nošķirtībā no pasaules kņadas.

Cilvēki Dievu meklē, paļaujoties uz sev zināmu un ļoti senu pieredzi. Un šī pieredze rāda, ka tas notiek nevis steigā vai skaļumā, bet klusumā. Dievs atklājas cilvēkiem tad, kad Viņš tiek patiesi gaidīts. Dievs atklājas cilvēkam vientulībā. Tad cilvēks var justies netraucēts, ieklausīties Dieva būtībā un saņemt Viņa žēlastību. Lai gan šis vārdiņš ”žēlastība’’ kādam no mums liksies pieaugušam cilvēkam nevajadzīgs, bet, ja to attiecinām uz Dievu jeb Debestēvu, tad vismaz ar samierināšanās apziņu to varēsim pieņemt. No šīs žēlastības rodas augļi, kurus varam saskatīt sevī vai citos. Daži no tiem: mūsu cerība uz kaut ko, uzticības jūtas pret kādu, utt. Un tā jau ir daļiņa no Dieva klātnības cilvēkos.

Cilvēka iekšējā vienotība ar Dievu izpaužas kā dzīvesprieks un kārtīgs pamats visam, uz kā ceļam savu dzīves ēku. Tā veidojusies cilvēces gadu tūkstošiem senā Dieva klātbūtnes pieredze. Tas atbrīvo mūs no dažādām rūpēm, tas ir arī Dieva devums mums šajā svētku laikā. Tādēļ cilvēkam nav jānorūpējas gar visu ko, bet lai lūgšanas ir kvēlas un pateicīgas Dievam.

Mūsu iekšējam dzīvespriekam un laimei pamatā ir uzticēšanās Dievam, ka Viņš vienmēr rūpējas par mums. Debestēvs zina, kas mums ir vajadzīgs dzīvošanai.

Dzīvesprieks mūs saviļņo tā, ka, pašiem pat īsti neapzinoties, šo prieku izstarojam citiem. Dieva tuvums tad jaušams caur mums kā Viņa sūtņiem, pat varētu teikt – misionāriem. Dieva valstība par īstenību kļūst caur pieredzi, kurā dalāmies ar citiem. Ir vēl daudz kā cita, kurā dalāmies savā starpā – uzticēšanās, labs vārds, draudzīgums, materiāla palīdzība utt.

Ir ļaudis, kuri gaida no baznīcas atbalstu vai palīdzību. To viņi gaida no mums, saviem līdzcilvēkiem. Tā tiek īstenotas arī pirmssvētku palīdzības programmas. Kas šo Dieva vēsti satvēris, tam tā jāizplata tālāk, lai caur šo cilvēka labo darbu pārējie saredz Dievu debesīs un Viņam pateicas.

Arī tikai no šāda skatu punkta raugoties, rodas secinājums, ka Dievam pieder vispilnīgākais risinājums tavai dzīvei. Vēl atliek jautājums tev pašam – kā tu to īstenosi?

Šo jautājumu vēlos uzdot mums visiem, kad stāvam pie Ziemassvētku un gadu mijas durvīm. Atbildi sniedz lūgšana: „Debestēvs, man ir kļuvis skaidrs, ka savu dzīvi esmu centies veidot tikai pats un tā ir bijusi daudzējādā ziņā šķirta no Tevis. Piedod šo manu parādu caur Kristus Bērna brīnumu un Viņa devumu par samaksu manai dzīvei. Jēzu, Kungs un Karali, esi tāds visā manā dzīvē un pārveido mani savā dievišķajā līdzībā! Pateicos, ka Tu manu lūgšanu esi uzklausījis un tagad ienāc manā dzīvē caur Ziemassvētku un gadu mijas durvīm”. Cienījamie lasītāji, novēlu jums visiem Dieva svētību 2006. gada Ziemassvētkos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
36

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
34

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
21

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi