Raksti

Viedokļi

Ziemas vidus pārdomas

Sarmīte Feldmane

Nekam pasaulē tā nesekojam līdzi kā laika ziņām. Katru vakaru televīzijā vairākkārt noklausāmies, salīdzinām, kura televīzija sola siltāku, kura aukstāku laiku, un vienalga nogrozām galvu – vai nu tā būs. Lietus, sniegs, ilgi gaidīta saulīte ietekmē ikdienu. Gan garastāvokli, gan darāmos darbus un plānus.

Janvāris šogad aizvadīts tāds jocīgs. Ziema, kad esam pieraduši redzēt baltu sniegu un viss šķiet gaišāks, priecēja vien dažas dienas. Lietus piepildīja upes, ezerus, tīrumus. Pārbagātie ūdens krājumi izskaloja ceļus, radīja nogruvumus, noslīdējumus gravās. Bet tāpēc jau dzīve neapstājās, tikai lika pārskatīt darāmos darbus un iespējas.

Par gaidāmo laiku prognozes izsaka gan meteorologi, gan dabas vērotāji. Rudenī izskanēja ne viena vien ziņa, ka ziema gaidāma ļoti, ļoti auksta. Eiropas valstu zinātnieki klimatologi paziņojuši, ka tā būs aukstākā pēdējo simts gadu laikā. Vismaz Latvijā tas līdz šim nav piepildījies. Arī iepriekšējās četras ziemas Latvijā bija siltākas par normu. Pazīs­tamais dabas vērotājs Vilis Bukšs paredzēja slapju rudeni un sniegotu ziemu, jo pīlādžiem bija daudz ogu, skudras būvēja augstus pūžņus. Gana siltie Mārtiņi (10.novembris) un Katrīnas (25. novembris) vēsta, ka ziema būs gara, ar nelielu līdz mērenu salu, vējaina un nokrišņiem bagāta, ar biežiem atkušņiem, pārsvarā ar noturīgu sniega segu Latvijas austrumos. Tā nebūs aukstāka kā citus gadus, bet būs sniegaināka un ar ziemai raksturīgiem laika apstākļiem būs jārēķinās līdz pavasara Mārai (25.marts). Dzī­vosim, redzēsim.

Toties Sahārā, kas ir karstākais tuksnesis pasaulē, uzsniga sniegs. Plāna sniega kārtiņa noklāja tuksneša oranžos smilšu kalnus. Ta­ču tas nebija pirmoreiz, bet ceturto 37 gadu laikā. Savukārt Al­pos sasnidzis tāds sniegs, ka veidojas lavīnas, tūkstošiem tūristu tiek iesprostoti. Krievijas mediji ziņo, Oimjakonas pilsētā, Sahas Re­publikā Krievijā, kas tiek dēvēta par Zemes aukstuma polu, gaisa temperatūra noslīdējusi līdz mīnus 50 grādiem. Un skolēni gāja uz skolu, jo pēc noteikumiem mācības 1.-5. klases skolēniem tiek atceltas, sākot no 52 grādu sala.

Ticējums vēsta, kāds 1.janvāris, tāds viss gads. Tāpat arī, kāds laiks Jaungadā, tāds Pēterdienā (29. jūnijā). Jaungada nakts Latvijā atnāca ar lietu un slapju sniegu, vietām izveidojās īslaicīga sniega kārta. Tikmēr dienā kļuva siltāks. Daudzviet ilgstoši lija, visvairāk nokrišņu bija valsts centrālajos rajonos. Vairākās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē tika pārspēti 1. janvāra siltuma rekordi. Zosēnos termometra stabiņš pakāpās līdz +5,7 grādiem.

Janvāra vidū sagaidījām ne tikai sniegu, arī patīkamu salu. Bet droši vien tās dažas dienas jau aizmirsušās, jo nākamajās saslapinātie zābaki izžāvēti, un nu atkal var priecāties par balto pasauli. Janvāra pēdējās dienās Priekuļos sniega sega bija 12, bet Zosēnos 12 centimetrus bieza.

Janvāra pēdējās dienas vakars mudināja paraudzīties debesīs, lai pavērotu pilna Mēness aptumsuma daļējās fāzes un arī pusēnas fāzes beigas.
Nekas nav tik mainīgs kā laik­apstākļi. Lai kā gribētu, mēs to ietekmēt nevaram. Tikai sadzīvot un laikus mēģināt paredzēt, kam gatavoties – sniegam, lietum, salam vai stipram vējam. Latviešu ticējums vēsta: “Kāds laiks 1.februārī, tāds lielākoties visu mēnesi. Ja 1.februāra naktī zvaigznes – būs vēls pavasaris.”

Šodien Sveču diena, pats ziemas vidus, un jāvēro, kas notiek dabā, lai, lasot latviešu tautas ticējumus, paredzētu laikapstākļus nākotnē. Ja Sveču dienā snieg vai putina, tad gaidāma silta un lietaina vasara. Ja Sveču dienā saule gaiši spīd, tad nāks vēl vairāk sniega, nekā priekš tam ir snidzis. Ja Sveču dienā silts laiks, tad būšot agrs pavasaris. Salta Sveču diena vēsta siltu maiju un labu ražu. Sveču dienā, ja neparādās sau­le, tad siena laika nemaz nebūs.

Jāņem vien un jāpieraksta, kāds šodien laiks. Vēlāk varēs salīdzināt, vai tautas ticējumi vēl spēkā. Ne viens vien uzskata, ka ne, jo dabas norisēs tik daudz kas mainījies. Bet ko teikt, ja klimatologi, meteorologi sabaida ne pa jokam vai, gluži otrādi, kartēs neredz, ka tuvojas kas postošs? Dabai savi likumi, un diezin vai tuvākajā nākotnē cilvēks tos izpratīs.

Visdrošākais, kā uzzināt, kāds ārā laiks, – paskatīties pa logu, bet, lai vēl precīzāk saprastu, atliek iziet ārā. Ziema tomēr turpinās.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *