Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Zāģēt nevar saglabāt

Jānis Gabrāns
13:30
04.09.2019
4

Atsaucoties uz kādu senāku vārdu spēli, šī ir itin labi piemērojama pilsētās augošo koku likteņa lemšanai. Visi taču zinām, ka apstādījumiem ir būtiska loma pilsētas klimata uzlabošanā, koku daudzums un dažādība nozīmē ne vien skaistu un sakoptu, bet arī veselīgu vidi – koki atveseļo
gaisu pilsētā, pasargā no vēja, putekļiem, trokšņiem, regulē temperatūras režīmu un gaisa mitrumu.

Tāpēc koku ciršana pilsētās arvien tiek uztverta saasināti, un tas vērojams visur. Notiek iedzīvotāju protesti, domas tiek izteiktas sabiedriskajās apspriešanās, komentāros internetā, zvanos uz pašvaldību, laikrakstiem. Taču sabiedriskās apspriešanas rezultātiem nav juridiska spēka, tie palīdz tikai noskaidrot sabiedrības viedokli, bet pašvaldībai jāpieņem lēmums, kur likt komatu virsrakstā minētajā teikumā.

Atcerēsimies, ka pirms dažiem gadiem cēsnieki aktīvi iestājās pret ieplānoto Stacijas laukuma pārbūvi, kurā bija paredzēts izzāģēt visus kokus. Protests tika ņemts vērā, pārstrādātais projekts bija krietni saudzīgāks pret kokiem.

Runājot par cilvēku attieksmi pret koku saudzēšanu, Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes ainavu arhitekte Signe Ķerpe norāda, ka var izdalīt trīs grupas: “Ir vieni, kuri saka, ka konkrēto koku nekādā gadījumā nevajag aiztikt, ka tas vēl tur ilgi turēsies. Parasti to attiecina gandrīz uz katru koku, pat tādu, kas pēc speciālistu slēdziena tiešām jānocērt. Otra daļa ir tie, kuri uzticas speciālistu slēdzienam un pieņem to, jo apzinās, ka profesionāļi ir zinoši, saprot, ko dara. Un tad ir trešie, kuri saka, ka pilsētā pārāk daudz koku, ka var izcirst kaut visus. Šie cilvēki saka, lai paskatās pirmās Latvijas fotogrāfijas, tur pilsētā koku tikpat kā nav. Tā ir, bet jāsaprot, ka laiks mainās un arī daba mainās. Tāpēc pareizāk būtu ļaut speciālistiem veikt apsekošanu un pieņemt lēmumu, ko darīt ar katru konkrēto koku pilsētā – paturēt vai tomēr zāģēt.”
Cilvēku attieksmi pret koku zāģēšanu ikdienā izjūt arī arboristi. Lai arī Latvijā šī ir samērā jauna profesija, tieši viņi rūpējas par koku kopšanu pilsētās. Sertificētais arborists Kristaps Liepiņš stāsta, ka pret koku nozāģēšanu visskaļāk protestē pilsētnieki, īpaši Rīgā dzīvojošie: “Viņi dzīvo betona sienās, tur koku ļoti maz, tāpēc satraucas par katra koka nozāģēšanu, neņemto vērā, kādā stāvoklī ir šis koks. Tie, kuri dzīvo laukos, mazpilsētās, daudz labāk izprot, ka koki ir arī jāzāģē. Ka tie var būt bīstami, ka visam ir sava vieta un laiks. Viņi parasti pasaka paldies, ka bīstamais koks tiek nozāģēts, jo veselus kokus nezāģējam. Tas var notikt tikai īpašos izņēmuma gadījumos, ja, piemēram, koks traucē celtniecības darbiem. Ikdienā pārsvarā zāģējam bīstamos kokus, un cilvēki to saprot. Protams, ir gadījumi, kad prasa, kāpēc esam kādu koku nozāģējuši, tad parādām, izskaidrojam, lai nebūtu pārpratumu, un cilvēki saprot. Es teiktu, ka Cēsīs iedzīvotāju attieksme ir ļoti saprotoša.”
Pēc viņa teiktā, cilvēki gan vēl maz zina par arborista profesiju, tāpēc šaubās par darba profesi­onalitāti. Nereti, redzot arboristu darbā, izskanot jautājums, vai viņš esot alpīnists?

“Tad skaidroju, ka esmu sertificēts arborists un kāpju tikai kokos, ka šo jomu labi pārzinu. Tad cilvēkiem ir pārsteigums, viņi jautā, kur šādu specialitāti var apgūt. Taču, jo vairāk stāstīsim, jo vairāk skaidrosim, jo vairāk ļaudis izpratīs šīs profesijas nozīmīgumu.”

Arborista mērķis nav pārņemt savās rokās koka attīstības procesu, bet palīdzēt tam pielāgoties jaunajiem augšanas apstākļiem. Zinot katras koku sugas augšanas īpatnības, arborists var pielāgot koku konkrētajai augšanas vietai un cilvēku vēlmēm. Rezultātā ne tikai uzlabojas koka izskats un drošība apkārtējai videi, bet tiek pagarināts arī koka mūžs. Tiesa, ikdienā nākoties sastapties ar situācijām, kad iedzīvotāji nepakonsultējas, bet, labu gribēdami, saviem spēkiem veido koku vainagus.

“Te var runāt par divu tipu cilvēkiem. Gados jaunāki saprot, ka pašiem labāk to nedarīt, bet tie, kuri gados, kuros vēl ir vecā padomju skola, domā, ka ir normāli nozāģēt kokam visu vainagu, atstājot tikai stumbru kā stabu, jo savulaik tā tika darīts. Taču tā nav koka kopšana, bet kropļošana. Pilsētā ikviens koks ir jākopj. Kaut vai tāpēc, ka rodas sausie zari, neviens negrib, ka kādam tāds uzkrīt virsū. Gadās, ka zari vienkārši izaug pārāk smagi, tad tie jāizveido, lai būtu droši apkārtējai videi. Svarīgi pilsētā izveidot koka vainagu tā, lai tas ir skaists no visām pusēm. Atbalstāma ir iedzīvotāju vēlme sakopt savus īpašumus, tomēr tas jādara, kaut vai pakonsultējoties ar mums. Ne­profesionāli kopjot kokus, tiem tiek nodarīts pāri, jo koks neatjaunojas ne dienas, ne gada, pat ne vairāku gadu laikā. Varam ne tikai dot padomus, kā labāk darīt, bet arī brīdināt par riskiem, jo diemžēl notiek arī traģiski negadījumi, kad cilvēki saviem spēkiem cenšas veikt koku kopšanas darbus,” norāda K. Liepiņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
16

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi