Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Veselības reformas – uz parāda rēķina

JĀNIS BUHOLCS
23:00
19.04.2016
2

Lai varētu finansēt reformas veselības nozarē, ir izskanējis piedāvājums palielināt nākamā gada budžeta deficītu. Neesošas naudas tērēšana ir šķietami ērts veids, kā finansēt esošos tēriņus, tomēr par ilgtermiņa plānošanu to nenosaukt.

Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola ir izteikusies, ka nākamajā gada budžetā naudas līdzekļi, kas varētu būt pieejami reformām, ir nepietiekami. Tāpēc viņa izklāstījusi ideju, ka budžeta deficīts ir palielināms no nākamgad plānotajiem 0,9 procentiem uz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta (kāds tas ir arī šogad). Šāda rīcība ļautu iegūt papildu 44 miljonus eiro.

Veselības nozare Latvijā jau ilgus gadus ir bijusi problemātiskā situācijā. Naudas nepietiek, kvotas tiek drīz vien izsmeltas, tāpēc cilvēki nespēj laikus tikt pie vajadzīgā ārsta vai iegūt nepieciešamos izmeklējumus. Par šīm problēmām regulāri atgādina ne tikai dažādās labdarības akcijas, kuru laikā cilvēki tiek aicināti ziedot naudu smagi slimu cilvēku glābšanai – valsts viņiem palīdzēt nespēj vai nu nemaz, vai arī ne pietiekamā apmērā.

Politiskajā līmenī laiku pa laikam ir izskanējušas dažādas idejas, kā palielināt finansējumu šinī nozarē. Ir piedāvāts ieviest obligāto veselības apdrošināšanu vai sasaistīt saņemamo medicīnisko palīdzību ar nodokļu maksāšanu – lai tie, kas nemaksā nodokļus, nevarētu pretendēt uz valsts apmaksātu medicīnu. Šīs idejas gan palikušas uz papīra. Otrajā gadījumā tā arī līdz galam nebija pārliecības, ka šī pieeja palīdzēs iegūt pietiekami daudz papildu līdzekļu, lai attaisnotos. Turklāt bija bažas arī par šādas kārtības ietekmi uz sabiedrības vispārējo veselības stāvokli. Savukārt pirmā ideja izskanējusi vairākkārt, un par to runā arī pašreizējais ministrs Guntis Belēvičs. Tomēr šāda apdrošināšana ir saistīta ar papildu izdevumiem, kas jāsedz pašiem iedzīvotājiem. Vēl februārī finanšu ministre D. Reizniece – Ozola uzsvēra, ka, pirms tiek runāts par jaunu nodokļu ieviešanu, ir jāizvērtē pašreizējā veselības nozares finansēšanas sistēma un jānoskaidro, vai jau pašlaik nav iespējams tajā ietaupīt.

Pašlaik Finanšu ministrija ir gandrīz pabeigusi veselības nozares analīzi, un tas ir cerīgs signāls, ka būs, uz kā balstīt pārmaiņu priekšlikumus, un, kas zina, varbūt atklāsies arī kādi melnie caurumi, kuros nauda pazūd. Ministru prezidents Māris Kučinskis no savas puses ir izteicies, ka viens no sistēmas efektivitātes vairošanas ceļiem ir izmantot iekšējos resursus. Viņš gan atzīst, ka reformām nauda būs nepieciešama, taču par to, kādas reformas veselības nozarē nepieciešamas, diskusijas vēl tikai būs. Taču vai valdības parāda palielināšana ir labākais avots, kur iegūt papildu naudu? Šaubos.

Jāsāk ar to, ka 44 miljoni papildu naudas, lai gan nav maz, tomēr ir nepietiekami, lai realizētu G. Belēviča pašreizējās idejas. Veselības ministrs iepriekš ir sacījis, ka, lai sasniegtu vidējo Eiropas līmeni, valstij piecus gadus pēc kārtas būtu jāiedala 100 līdz 120 miljoni eiro veselības nozarei. Kur naudu ņemt, nav skaidrs.

Turklāt arī pati ideja, ka reformas ir jāfinansē ar valsts parādu, ir riskanta. Eksistē situācijas, kurās budžeta deficīta palielināšana ir pamatota. Piemēram, ja valsti piemeklē kāda katastrofa vai smaga finanšu krīze un ir nepieciešami līdzekļi atjaunošanas darbiem vai sistēmas stabilizēšanas pasākumiem. Tāpat ir saprotams, ka valsts parādu var palielināt, lai finansētu kādas programmas, kas ilgtermiņā uzlabotu kādas nozares efektivitāti vai veicinātu ekonomikas attīstību, tādējādi vēlāk nesot būtiskus ietaupījumus vai ļaujot palielināt arī valsts budžeta ieņēmumus. Tomēr diezin vai veselības nozare ir tāda. Lai šajā gadījumā būtu attaisnota budžeta deficīta palielināšana, iegūtā nauda būtu jāizlieto pasākumos, kas nākotnē ļautu izdevumus atkal samazināt. Pat ja tieši šāda doma saistībā ar veselības reformām ir, vismaz pašlaik publiskajā telpā ir maz informācijas par iecerēto reformu saturu, kas šo ideju attaisnotu.

Latvijas budžeta plānošanas ilgtermiņa mērķim būtu jābūt budžeta deficīta samazināšanai un valsts parāda samazināšanai. Arī tas ir jautājums par valsts naudas tērēšanas efektivitāti – jo lielāks aizņēmums, jo vairāk naudas aiziet procentu maksājumos. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda pārskatu pašreizējais kopējais Latvijas valdības parāds ir ap 34,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Labā ziņa ir tāda, ka tas ir krietni mazāk nekā lielākajai daļai citu eirozonas valstu. Tomēr der atcerēties, ka arī pašreizējais Latvijas parāds lielā mērā ir nesenās krīzes sekas. Vēl 2007. gadā parāds bija tikai 7,2 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Krīzes radīto parādsaistību samazināšana vienlaikus ar sabiedrības pašreizējo vajadzību apmierināšanu ir sarežģīts pasākums. Taču arī valsts parādsaistību palielināšana ir jāvērtē kritiski. Ja tēriņi tagad tiek palielināti, kā tos pēc tam atkal būs iespējams samazināt? Var jau cerēt, ka tūlīt, tūlīt Latvijas ekonomika tā sasparosies, ka naudas veselības budžetā pēc dažiem gadiem jau pietiks, tomēr diezin vai tā ir reālistiska prognoze. Pašlaik māc aizdomas, ka budžeta deficītu plānots palielināt uz ilgāku laiku. Par to, kā deficītu samazināt, pašlaik valdība neriskē runāt.

Drīzumā droši vien izskanēs konkrētāki priekšlikumi, kas ir maināms un uzlabojams veselības nozarē. Tomēr pašlaik, pirms ir izvērtēta nozares darbība un izstrādāti priekšlikumi efektivitātes vairošanai, parāda naudas meklēšana nav pārliecinošs risinājums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
18

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
25

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
4
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
41
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi