Raksti

Viedokļi

Vērtīgo graudu meklējumi

Līga Salnite.

Par cilvēciskajām attiecībām nereti mēdz teikt, ka tās nostiprinās ne tikai laika pārbaudē, bet kopā izdzīvotajās grūtībās. Vai ko simboliski līdzīgu varam teikt par sevi kā indivīdiem, kā sabiedrību un valsts iekārtu pēc tā saucamā “Covid-19” pirmā viļņa “pārlaišanas”?

Izrādās, piecas zinātniskās institūcijas – Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Elektronikas un datorzinātņu institūts un mūspusei tuvākā Vid­zemes Augstskola (ViA) – likušas kopā spēkus, lai kopīgi izvētītu pandēmijas pirmā viļņa un vēl aptuveni pusgada laikā piedzīvoto, šīs krīzes sekas, kā arī sagatavotu praktiskus ieteikumus darba, mācību un arī attiecību vides pilnveidošanai. Pretenciozā projekta mērķis cita starpā ir sagatavot priekšlikumus turpmākās rīcības scenārijiem, kas būt vērsti sabiedrības noturības stiprināšanai pret krīzēm nākotnē.
Lai arī gana sen jau pastāv teorētiskā disciplīna “Risku vadība”, šķiet, “Covid-19” izraisītā pandēmija un tās radītās sekas valstu funkcionēšanā, sadarbībā un katra cilvēka dzīvē visai pārliecinoši demonstrēja, cik ievērojami var būt arī riska faktori, kurus nekādi nevaram laikus prognozēt un pat novērst. Tomēr kaut kādas mācības no piedzīvotā vienmēr var gūt. Kā “Druvai” apliecināja ViA Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore Agnese Dāvidsone – projekta iznākums iecerēts kā tiešām praktisku rekomendāciju kopums, ko valsts un pašvaldību institūcijām, konkrēto jomu profesionāļiem un arī atsevišķiem sabiedrības pārstāvjiem izmantot savas apkārtējās vides vai darba procesa pilnveidošanā. Ne tikai scenāriji hipotētiskas nākamās krīzes pārdzīvošanai, bet dzīvošanai labāk jau tagad un ilgtermiņā.

Vērienīgais projekts, kas sācies jau jūlijā un norisināsies līdz pat gada beigām, ietver sešu tēmu lokus, kur pie katra vadības un koordinācijas strādā dažādu sabiedrisko zinātņu jomu pētnieki no vienlaikus dažādām institūcijām. Projekta ietvarpētījumā ar iedzīvotāju anketēšanas palīdzību paredzēts izpētīt sabiedrības dinamiku (psiholoģiskajām, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām) “Covid-19” krīzes laikā. Šajā pētījuma daļā aicināta piedalīties ikviena nodarbināta fiziska persona, veltot aptuveni 20 minūtes anketas aizpildīšanai tīmeklī https://is.gd/nodarbinatoaptauja. Savukārt citu pētnieku veidotajā darba grupā tiks skatītas pārmaiņas darba tirgū un nodarbinātības struktūrās, kā arī spriests par “jauno loģiku” sociālo pakalpojumu sniegšanā. Šī projekta ietvaros septembra beigās ViA arī notika fokusgrupu diskusijas ar reģiona uzņēmējiem, lai noskaidrotu, kā šī pēdējā krīze ietekmējusi tieši vietējo uzņēmējdarbību un kā notikusi pāreja uz attālināto darbu, kā arī šāda darba formāta ietekmi uz darba un privāto dzīvi. Vēl projekta tematu lokā būs cilvēcisko attiecību labklājība (tostarp krīzes ietekme uz vardarbību ģimenēs), medijpratība un žurnālistikas darbs krīzes laikā, kā arī daudz publiskajā telpā aprunātā izglītības sistēmas transformācija nupat pieredzētajā krīzes posmā. A.Dā­vidsone kā interesantus apjomīgā projekta jautājumus akcentēja arī eksperimentālu izpēti par to, kādi ir cilvēku uzvedības modeļi, kā katrs no mums reaģē uz dažādiem paziņojumiem vidē, kādi teju visur tagad bijuši sastopami pandēmijas ierobežojumu sakarā. Jau drīzumā pirmie secinājumi gaidāmi arī brīvprātīgā darba fenomena izpētē sociālas krīzes kontekstā. A.Dāvidsone skaidro, ka brīvprātīgo darbs kā pētījumu objekts arī pasaulē skatīts vairāk saistībā ar dabas katastrofu seku likvidēšanu, bet šāda fona pētījumos bijis ļoti maz.

ViA rektors, asociētais profesors, vēstures doktors Gatis Krūmiņš iesaistījies pētījuma laukā, kas saistīts ar stratēģisko komunikāciju un pārvaldes sistēmām “Covid -19” krīzes laikā. A.Dāvidsone “Druvai” skaidroja, ka šis pētījums vērsts uz valsts un pašvaldību institūciju rīcības un komunikācijas izvērtējumu krīzes laikā, tostarp arī Krīzes vadības padomes darba analīzi. Lai izsvērtu gan veiksmīgi paveikto, gan trūkumus, šajā pētījumā iekļautas intervijas arī ar žurnālistiem un darba devēju organizācijām – speciālistiem, kuriem šajā laikā sanācis visintensīvāk būt šo lēmumu un komunikācijas lokā. “Tie pirmie dati, ko jau patlaban var redzēt, ir – ka krīzes laikā esam (valstiski) ļoti labi nostartējuši,” piesardzīgi atklāj A.Dāvidsone, gan uzsverot – vienlaikus būs arī rekomendācijas, ko vēl varētu pārdomāt par līdzvērtīgām situ­ācijām un institūciju darbu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *