Raksti

Viedokļi

Vēlreiz par cilvēka cieņu

Sallija Benfelde

Satversmes VII nodaļas 95. pantā rakstīts: “Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu.(..) cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.” Arī Sa­tversmes preambulā rakstīts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Tiesa gan, jēdzienam “cilvēka cieņa” nav stingras un viennozīmīgas definīcijas, un tiesu praksē šis jēdziens parasti ir saistīts ar goda un cieņas aizskārumiem medijos, publiskojot apgalvojumus par kādu cilvēku kā faktus, kas nav patiesi.

Latvijā šis jēdziens šovasar ir saistīts ar Satversmes tiesas (ST) lēmumiem par cilvēka cieņai neatbilstošu garantēto iztikas minimumu (GMI) un kritērijiem šī statusa piešķiršanai. Šobrīd ST procesā ir vēl divas lietas par pensijas minimumu un invaliditātes pensiju apjomu.

Jau vairākkārt esmu rakstījusi, ka GMI tika nedaudz palielināts tikai šogad un tagad ir 64 eiro mēnesī un ka arī šī summa patiesībā ir ne tikai cieņas, bet fiziskās izdzīvošanas jautājums. Daudzi politiķi visu šo laiku turas pie mītiem, ka trūcīgi un maznodrošināti ir tikai sliņķi, alkoholiķi un narkomāni. Pat vēl tagad labklājības ministre, runājot par ministrijas piedāvājumu palielināt GMI, saka, ka tas ir tikai risinājums uz laiku, jo cilvēkiem jāatrod darbs. Vai ministre domā, ka trūcīgā vai maznodrošinātā statusam jābūt tikai uz noteiktu laiku – līdzīgi kā bezdarbnieka pabalstam?

Skaitļi ir skarbi – Latvijā pieaugušo ar invaliditāti, kuri ir ar trūcīgā statusu, pēc Labklājības ministrijas datiem (LM) ir 7747 personas, un no tiem GMI saņem 3097 cilvēki. Pensionāru ar trūcīgā statusu ir 8990, no kuriem GMI saņem 2819 cilvēki.

Problēma tā, ka Latvijā vairs nav nevis mākoņos saskatīts, bet izrēķināts iztikas minimums. Patiesībā visa sociālās palīdzības/atbalsta sistēma ir vairāk fantāzijas auglis, nevis realitātē balstīta. GMI var palielināt, arī trūcīgo un maznodrošināto personu kritērijus var pārskatīt, bet kopumā, manuprāt, visa sistēma ir greiza.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iepazinās ar LM priekšlikumiem minimālo ienākumu pārskatīšanai. Jāpiekrīt deputātu paustajam, ka tie vairāk atgādina grāmatvedības aprēķinus par naudas sadali, nepiedāvājot sociālās aizsardzības sistēmas uzlabojumus pēc būtības. “Satversmes tiesa ir vētījusi līdz šim uzbūvēto sociālās drošības sistēmu vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai un secinājusi, ka tā balstīta uz visai nedrošiem pamatiem. No atbildīgās ministrijas mēs sagaidām visaptverošu pieeju konstatētajām problēmām un visas sistēmas pārskatīšanu. Diemžēl deputāti pagaidām redz vien priekšlikumus par nenozīmīgu garantēto ienākumu paaugstināšanu. Centrā ir ielikta naudas summa, nevis cilvēks un viņa vajadzības,” pēc komisijas sēdes izskanējušos viedokļus apkopoja tās vadītājs Andris Skride.

Tas nozīmē, ka jāiegulda nopietns darbs, lai saprastu situāciju, to, kādēļ tāda izveidojusies, kas darāms vēl ārpus GMI paaugstināšanas. Tikai tad, kad situācija būs pilnībā apzināta un izanalizēta un būs saprotams, kādai šai sistēmai jābūt, varēs runāt par konkrētiem GMI un citiem ar trūcīgajiem un maznodrošinātajiem saistītajiem jautājumiem.

Visticamāk, GMI – un iespējams arī minimālo pensiju un invaliditātes pabalstu/pensiju, par ko drīz būs ST spriedums – palielināšana būs jāplāno pakāpeniska, jo pašvaldībām naudas tam nebūs un arī valsts budžets nav neizsmeļams.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *