Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Vēlreiz par brīvību

Jānis Gabrāns
17:28
06.09.2021

Pagājušajā nedēļā, kad visdažādākajos līmeņos daudz tika runāts par brīvību, par to aizdomāties vajadzētu ikvienam.

Pirmkārt, kas ir brīvība, ko tā nozīmē mums katram un, iespējams, kas vissvarīgākais, vai esam brīvi no dažādiem aizspriedumiem, stereotipiem, pūļa ietekmes, lai formulētu – kas ir brīvība? Vai esam brīvi savā domāšanā? Iespējams, daļa sabiedrības savus formējumus balsta nevis paša atziņās, bet tajā, ko smēlušies sociālo tīklu neizsmeļamajā akā, kur diemžēl dažkārt darvas vairāk nekā medus. Ja tam klāt vēl padomju laikā iedēstītā dzīves uztvere, tad rezultātā veidojas pavisam ačgārns skats uz to, kas ir brīvība.

Te var citēt Latvijas Univer­sitātes Datorikas fakultātes profesora Andra Ambaiņa teikto intervijā “Latvijas Avīzei”, kad viņš, atbildot uz jautājumu par zināmas sabiedrības daļas pretošanos vakcinācijai, norāda, ka tie ir    kādi psiholoģiskie faktori, kas ir kopīgi mūsu sabiedrībai, un daļa no tiem saistāmi ar padomju mantojumu. Zinātnieks saka: “Ja paskatāmies uz Eiropas karti, varam redzēt, ka Austrumeiropā vakcinēto ir daudzreiz mazāk nekā Rie­tum­eiropā – jo tālāk uz austrumiem, jo sliktāk.”

Vai tas īpaši neliek domāt par joprojām aktuālo postpadomju ietekmi? Lai arī varētu likties, ka jau    paaudze izaugusi brīvā Latvijā, daļā sabiedrības šī padomju domāšana joprojām ir ļoti dzīva. Arī attieksmē par to, kas ir brīvība.

“Postpadomju fons izpaužas arī tā, ka neuzticamies, ko mums saka vai norāda, baidāmies no varas, neesam pieraduši, ka lēmumi un ieteikumi balstās uz zinātni un ir saprātīgi, un vislabākais ir tiem sekot,” norāda zinātnieks.

Cilvēki gatavi ļauties dažādām ezotēriskām ietekmēm, atmiņu ūdeņiem un kam tik ne vēl, bet negrib ticēt zinātnei. Taču, ja paskatāmies pagātnē, tas nav nekas jauns un atkārtojas jau n-tās reizes. Džordano Bruno tika sadedzināts uz sārta, jo aizstāvēja ideju, ka zeme griežas ap sauli, nevis otrādi. Kad Eiropā sākās industrializācija, cilvēki tai pretojās, demolēja iekārtas, jo domāja, ka tās viņiem atņems darbu, iztiku.

Gadsimtiem ilgi cilvēki prātoja, kas izraisa infekcijas un slimības. Ikviens redzēja to traģiskos rezultātus, taču nevienam neizdevās noteikt cēloni. Un tad, pirms trīsarpus gadsimtiem, kāds mazizglītots holandiešu zinātnieks vārdā Antonijs Lēvenhūks ar pašdarināta mikroskopa palīdzību pirmo reizi ieraudzīja baktērijas un slimības izraisošos mikrobus! Un kopš tā laika zinātne, medicīna gājusi soli pa solim cīņā ar vīrusiem, slimībām, un šajā pandēmijas laikā mēs šo cīņu atkal varam redzēt, redzēt kārtējos svarīgos soļus.

Taču cilvēki arī tagad pretojas zinātnes atklājumiem, piemirstot, ka pēdējos gadu desmitos zinātne attīstījusies ļoti strauji, kas ļauj veikt pasaules nozīmīgus atklājumus salīdzinoši īsā laikā. Taču daudzi savā domu brīvībā nav tikuši līdzi šim ritējumam.

Cilvēki piketos pieprasa brīvību. Tiešām būtu interesanti pajautāt, ko viņiem nozīmē brīvība, kur tās trūkst. Katram ir brīvība izvēlēties, vai viņš grib iet uz koncertu, izrādi, pasākumu, kur ielaiž tikai ar sertifikātiem, vai turpināt ticēt, ka, atrodoties blakus vakcinētajai personai, var sākties spontānais aborts. Dažkārt no kristiešu puses dzirdēts, ka vakcinēties nevajag, jo Dievs par visu gādās. Te gan der atgādināt Jēzus Kristus teikto: “Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Proti, dzīvojot Dievā, mums jāpieņem arī zināmi šīs pasaules nosacījumi. Un, ja spējam līdz tam aizdomāties, arī tā ir mūsu brīvība. Prast izvērtēt, kas ir tas, kas nāk par labu manai drošībai, veselībai, nākotnei. Varam jau staigāt ar alumīnija folijas cepurītēm un protestēt pret 5G, bet varam šo 5G izmantot mūsu ikdienā, mūsu nākotnes kaldināšanai. Jautā­jums – kāda ir mūsu izvēles brīvība?

Vēl gribētu citēt kādu ierakstu feisbukā, kura autors ir Rojs Puķe un par ko tiešām vērts padomāt visu šī brīža pasaules aktualitāšu kontekstā. Viņš raksta: “Par kādu brīvību tu runā, Draugs? Vai neesi ko sajaucis? Vai neesi aizmaldījies? Kurš tevi ir paverdzinājis? Kurš tevi ir ieslodzījis? Tevi kāds grib pārdot vai neļauj tikties ar tuvajiem? Kurš ko tev neļauj?

Es saprotu, ka Afganistānā cilvēki sauc pēc brīvības, sievietes tur var kliegt pēc cilvēktiesībām. Baltkrievijā un Ziemeļ­korejā cilvēki ir nospiesti uz ceļiem un cer uz brīvību jebkurā tās izpausmē.

Tu, mans Draugs, vari brīvi doties uz lidostu un iegādāties biļetes, doties jebkurā virzienā! Kurš ierobežo tavu brīvību?

Mūsu sabiedrība ir tik ļoti brīvību mīloša, ka esam šo jēdzienu notrulinājuši. Jānis grib būt ar Pēteri – brīvību! Anna nevēlas vakcinēties un nodot siekalu testus – brīvību! Jeļena nevēlas mācīties latviešu valodu – brīvību! Un tā mēs turpinām – brīvību, brīvību, brīvību! Paskaties, kas notiek pasaulē, izvērtē un novērtē to, ka tu vari izteikt savu viedokli, ģērb­ties, kā vēlies, klausīties jebkādu mūziku un aiziet uz veikalu, nebaidoties no uzlidojuma vai ka tiksi nomētāts ar akmeņiem!    Mūsu vecvectētiņi dzīvoja režīmā, kurā neļāva ne dziedāt Līgo dziesmas, ne greznot Ziemas­svētku eglīti!!! Mana vecmāmiņa tika represēta un Krievijā piedzīvoja badu.

Brīvība – tā nav visatļautība, bet iespēja brīvi izteikties un rīkoties ar savu laiku! Es esmu brīvs!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi