Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Varonība vai ikdiena

Sarmīte Feldmane
07:52
20.05.2019
1

Šogad vairāk nekā iepriekš tiek runāts, spriests par varonību. Katram laikam ir savi varoņi. Tie mainās, dodot vietu citiem, bet netiek aizmirsti. Vecākajai paaudzei, domājot par varoņiem, prātā nāk tie, kuri atdeva savas dzīvības par brīvību vai glābjot citus nelaimē. Varoņi ziedoja sevi citu un valsts labā.

Latvijas valsts simtgades birojs aptaujājis 6. – 12. klašu skolēnus, kur viņi saskata varonību. Valsts jaunās simtgades paaudzei varonība nebūt nenozīmē tikai pārdrošu rīcību ekstrēmās situācijās. Viņiem galvenie mūsdienu Latvijas varoņi ir cilvēki, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas rīkoties un nepalikt vienaldzīgi.

Jauniešu vērtējumā atklājas trīs varonīgas rīcības raksturojumi: nesavtīga palīdzība apkārtējiem, nepaliekot vienaldzīgam pret cita nelaimi; drosme paust un aizstāvēt savus uzskatus – rīkoties, lai mainītu situāciju; cieņa pret valsti, lepni nesot tās vārdu pasaulē.

Vairāk nekā ceturtdaļa (27%) aptaujāto skolēnu kā vienu nu svarīgākajām varoņa īpašībām norādījuši drosmi. Par nākamajām būtiskākajām mūsdienu varoņa īpašībām izvēlētas labsirdība (16%) un gudrība (11%). Arī godīgums un neatkarība ir starp biežāk minētajām īpašībām. “Kāds 9. klases skolēns skaidro, ka “šīs īpašības nepieciešamas, lai varonis būtu patstāvīgs un rīkotos plašākas sabiedrības interesēs”. In­teresanti, ka bieži minēta pacietība un spēja saglabāt mieru ekstrēmās situācijās,” atklāj Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare. Dažādos reģionos skolēnu viedokļi atšķiras. Rīgā no varoņa papildus tiek gaidīta spēja saglabāt vēsu prātu ārkārtas situ­ācijās un pieņemt pārdomātus lēmumus. Būtiska ir cieņa pret ikvienu kultūru. Kurzemes skolēni ir pārliecināti, ka varonim jāspēj pieņemt cilvēkus, kuri ir atšķirīgi, un jāspēj uzņemties atbildību par savu rīcību, kā arī jārīkojas brīžos, kad citi to nespēj. Savukārt Vid­zemes skolēni atzīst, ka varonis nebaidās īstenot savas idejas un pieņem drosmīgus lēmumus. Zemgalieši varonī saskata vēlmi un spēju darīt lietas, kas sniedz labumu plašākai sabiedrībai, nevis atsevišķiem cilvēkiem. Toties Latgales jaunieši – veidot lielas ģimenes, kā arī veicināt valsts attīstību un uzplaukumu, palīdzot līdzcilvēkiem.

“Neapšaubāmi, varonīgas profesijas ir ugunsdzēsēji, ārsti, policisti un karavīri. Par ikdienā svarīgiem varoņiem skolēni vienbalsīgi sauc vecākus un audžuvecākus, vecvecākus un skolotājus. Tie ir cilvēki, kuri iedvesmo mūsdienu jauniešus un rāda piemēru. Mammas tiek cildinātas par sava laika ziedošanu un tēti par palīdzēšanu tikt ārā no nepatikšanām. Kāds skolēns norāda: “Vecāki strādā, lai mums būtu labāka dzīve.” Attiecībā uz vecvecākiem īpaši Rīgas skolēni novērtē paveikto barikāžu laikā, bet kopumā tiek atzinīgi vērtēta spēja saglabāt pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Runājot par skolotāju varonību, 8. klases skolniece saka: “Sko­lotāji no mums cenšas audzināt labus cilvēkus. Viņi iemāca jaunu redzējumu uz lietām apkārt, motivē mācīties.”” stāsta Linda Pas­tare un piebilst, ka jauniešu veidotajā varoņu topā parādās gan šodienas slavenības, gan vēsturiskas personības. Kā svarīgākie Lat­vijas valsts veidotāji minēti Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Vaira Vīķe-Freiberga, Jānis Čakste un Dainis Īvāns. Krišjānis Barons novērtēts kā Latvijas kultūras pamatlicējs, bet Oskars Kalpaks un Žanis Lipke skolēnu vidū ir patiesi kara laika varoņi.

“Mūzikas žanrā neapšaubāms līderis – Raimonds Pauls, kurš “visu dzīvi velta sevi mūzikai un nes Latvijas vārdu pasaulē”. Tad seko Renārs Kaupers ar grupu “Prāta Vētra” un Aminata, kurai “pietika drosmes pārstāvēt Latviju Eirovīzijā”. Kāds arī atzīst, ka varonis varētu būt Dons, jo nav viegli piepildīt “Arēnu Rīga”. Runājot par sportistiem, skolēni novērtē viņu milzīgo darbu, neatlaidību un talantu, kā arī to, ka, esot slaveni, viņi neaizmirst lepni nest Latvijas vārdu pasaulē. Visbiežāk minēti Kris­taps Porziņģis, Mairis Briedis, Oskars Ķibermanis, Māris Štrombergs, Zemgus Girgen­sons un Jeļena Ostapenko,” par aptaujā uzzināto stāsta L. Pastare.

Muzeju nakts arī būs veltīta varoņiem. Tiks celti godā visu laikmetu un novadu varoņi un viņu varoņstāsti. Vērts padomāt, kas mums katram šodien saistās ar varonību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
32

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi