Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Vārda brīvība un drošība

Sallija Benfelde
17:19
16.06.2015
2

Nevienā valstī drošības dienesti par savu darbību sīki un smalki neatskaitās sabiedrībai, vēl vairāk – to darbība lielāko tiesu iedzīvotājiem paliek neredzama, jo valsts drošība nav tā joma, kurā katrs var pārbaudīt, ko grib, un saņemt jebkurus dokumentus.

Tomēr civilizētās valstīs arī drošības dienesti strādā likuma ietvaros, par tiem drīkst rakstīt un tiem drīkst jautāt, cik likumīga ir bijusi to darbība. Protams, arī tiem, kuri par tiem raksta, jāievēro likumi, un apgalvojumiem vai publikācijās minētiem faktiem ir vajadzīgi pierādījumi.

Latvijā par drošības dienestiem līdz šim nekas daudz nav rakstīts, kaut arī Iekšlietu ministrijai padotā Drošības policija (DP) pēdējos gados izraisīja daudz jautājumu, jo bija radījusi bezdarbības iespaidu. Var jau būt, ka tas bija, kā tagad ierasts sacīt, tikai neveiksmīgas saziņas jautājums ar sabiedrību. Tomēr pagājušajā gada novembrī, tuvojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, no DP vadības aizgāja (bija jāaiziet?) tās ilggadējais vadītājs, un par DP priekšnieku kļuva Normunds Mežviets. Atkal jāteic, ka varbūt tas tiešām bija komunikācijas jautājums, bet pēc šīs vadītāju maiņas izskatījās, ka DP tiešām rīkojas, nevis atrunājas ar frāzēm “mēs sekojam notikumiem”, “mēs zinām” un tamlīdzīgi. Tomēr nesen saistībā ar žurnālistes Agneses Margēvičas publikācijām par DP darbiniekiem ir izraisījies skandāls, kas kārtējo reizi politiķus mudinājis runāt par grozījumiem likumos, lai ierobežotu presi.

Žurnāliste internetā savā blogu lapā publicēja divus rakstus par DP un tās darbiniekiem, kuriem ir savs bizness, kam savukārt ir saistība ar Krievijas biznesa cilvēkiem un kuru tuvinieki strādā labi atalgotos amatos viņu pārraugāmās iestādēs. Margēvičas uzmanību bija piesaistījuši divi augsta ranga DP darbinieki – kādreizējā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera dēls Andris Čevers un kādreizējā “Parex bankas” valdes locekļa Arņa Lagzdiņa dēls Ivo Lagzdiņš. Turklāt arī iekšlietu ministra Riharda Kozlovska biznesam esot bijusi saistība ar rakstā minētajiem Krievijas biznesa cilvēkiem. Abos rakstos minētie fakti lika vaicāt, vai tiešām aprakstītās biznesa attiecības nav risks valsts drošībai? Pašas DP un politiķu reakcija bija noliedzoša un žurnālisti apsūdzoša – rakstā minētais neesot patiesība, tie esot tikai pieņēmumi un apgalvojumi, rakstītais stiprinot Krieviju hibrīdkara apstākļos un esot ar nolūku vājināt Latvijas drošību. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa publiski pauda, ka publikācijā rakstītais tikai daļēji atbilst patiesībai, bet publikācija kopumā esot melīga. Tiesa gan, neviens tā arī nepajautāja, kuri fakti atbilst patiesībai un kuri fakti ir melīgi. Vai rakstos minētie dati par uzņēmumiem nav patiesība un žurnāliste ir izdomājusi to, kā “Lursoft” datu bāzē nemaz nav? Ja minētie uzņēmumi un biznesa attiecības pastāv, vai tas tiešām nav risks valsts drošībai? Kāpēc nav risks? Minētie DP darbinieki nāk no tā dēvētās vecās elites “zelta jaunatnes”. Tā dēvētā vecā elite valsti lielāko tiesu vienmēr ir uzskatījusi par biznesa projektu, kurā, protams, galvenās ir viņu pašu intereses un vajadzības. Var jau būt, ka šīs elites bērni ir ar citiem uzskatiem, tomēr šobrīd pārliecības par šo cilvēku godīgu darbošanos īpaši lielas nav. Tādēļ valsts interesēs tiešām būtu noskaidrot visu par žurnālistes publikācijās minētajiem faktiem un pēc tam par noskaidroto sabiedrību precīzi informēt, nevis apgalvot, ka tie ir melīgi. Bažas raisa arī cilvēku attieksme pret publikācijām un ap tām savērpto skandālu. Daudzi savos komentāros internetā raksta, ka tādas publikācijas ir jāaizliedz, jo apdraud valsti, ka šobrīd nav īstais brīdis, lai rakstītu par DP, jo Ukrainas notikumu un Krievijas agresijas dēļ labāk būtu klusēt. Pat ja rakstos minētie fakti esot patiesi, par to nevajagot runāt un rakstīt. Jāteic, ka tāda domāšana ļoti atgādina PSRS laiku, kad jebkura kritika bija noziegums. Acīmredzot okupācijas laika domāšana daudzos ir dzīva joprojām un par normu tiek uzskatīts tas, kas patiesībā grauj valsti, ļauj tās institūcijām dzīvot ārpus jebkuras kontroles, tā veicinot varas trūdēšanu. Atliek cerēt, ka šajā jautājumā viss tiks noskaidrots un Latvijas iedzīvotāji par to tiks informēti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi