Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Valsts prezidenta pirmais gads

Sallija Benfelde
10:46
09.07.2020
1

Egilu Levitu ar cerībām un paļāvību Valsts prezidenta amatā sagaidīja daudzi Latvijas iedzīvotāji. Prezidenta sacītais, ka viņš vēlas kļūt par tautas prezidentu, tika vērtēts ar atzinību un arī ar šaubām, kā tas notiks un vai vispār notiks.

Mazliet vairāk nekā pusgadu pēc tam, kad prezidents stājās amatā, intervijā uz jautājumu, kādas ir viņa personīgās prioritātes un mērķi, Egils Levits sacīja: „Man ir divas galvenās lietas, kas saistītas ar jomām, kurās esmu profesionāli darbojies. Pirmā ir valsts kā sabiedrības organizācijas forma, kā funkcionē demokrātija, kā darbojas politika, birokrātija. Tie ir „mani jautājumi”, un tie ir ļoti plaši. Ar šiem jautājumiem esmu nodarbojies gan zinātniskajā, gan praktiskajā jomā, tas ir mans interešu lauks. Otra lieta ir saistīta ar politisko filozofiju – tas ir brīvības jautājums. Piemēram, kā tehnoloģijas var ierobežot cilvēka brīvību, sabiedrības transformāciju.”

Savukārt jūnija sākumā, vaicāts, ko vērtē kā savus panākumus, bet kas palicis iecerēts un nepaveikts, Egils Levits sacīja: “Personiskā “bilance” ir, manu­prāt, pozitīva – amats, kuru mēģinu piepildīt, veicot savus uzdevumus, atbilst maniem priekšstatiem, kādi tie bija, stājoties šai amatā. Valsts prezidents var tikai ieteikt, paust viedokli, virzīt. To arī daru. Tuvākie uzdevumi bija reformas – administratīvi teritoriālā, izglītības, veselības aprūpes, finanšu, arī partiju finansēšana u.c. Pirmajā darbības pusgadā viss ritēja, kā iecerēts, tad notika, kas notika ̶  Covid-19 krīze-, kas ienesa pilnīgi jaunu situāciju un kas skar ne vien katru no mums, tostarp prezidentu, bet valsti un visu pasauli. Bija jāpievēršas gluži konkrētiem uzdevumiem, kas ir vienkārši jārisina, bet „lielie jautājumi” jau arī nav pazuduši, un arī tie ir jārisina” (abas intervijas publicētas diasporas laikrakstos).

Prezidenta atbildes, manuprāt, skaidri parāda viņa domāšanas virzienu. Levits ir akadēmiski, varētu pat teikt – vairāk teorētiski orientēts politiķis. Neapšaubāmi, profesionāls jurists, konstitucionālo tiesību zinātājs, ar ilgu gadu pieredzi Rietumu demokrātijā. Lai gan prezidents, strādājot ārpus valsts Eiropas tiesās, ir uzturējis ciešu saikni ar Latviju, nereti viņam pārmet teorētisku nostāju un aicina paskatīties uz reālo dzīvi. Varētu pat sacīt, ka Egils Levits redz visu mežu, bet mums, Latvijas iedzīvotājiem, gribētos, lai viņš saskata katru koku atsevišķi un nāk talkā to aprūpēt.

Tādēļ, vērtējot Valsts prezidenta pirmo darba gadu, manuprāt, ir vietā atcerēties, ko nosaka Satversme, kādas tiesības un pienākumi tajā paredzēti prezidentam. Satversmē noteikts, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu; ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku;  uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu; viņam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas Ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību; ir likuma ierosināšanas tiesība; ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu, bet pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Sa­eimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas. Satversme paredz arī vēl dažas specifiskas tiesības, piemēram, apžēlot noziedzniekus. Ar vārdu sakot, nav tā, ka prezidents var likt kaut ko uzcelt vai nojaukt, paaugstināt algas vai tamlīdzīgi. Tas, ko šī augstā amatpersona var darīt, ir ierosināt apspriest kādu jautājumu, paust savu nostāju, var veidot sabiedrības viedokli, ietekmēt to. Turklāt tas, cik bieži Valsts prezidents brauc tikties ar tautu, diez vai ir pats galvenais, pēc kā vērtēt viņa darbu.

Šobrīd Pašvaldību savienība teic, ka gaidījusi lielāku Levita iesaisti kvalitatīva novadu reformas likuma izstrādē. Ārstu biedrība uzskata, ka bez Levita, iespējams, nebūtu panākts lielāks finansējums ārstu algām, bet izglītības un zinātnes vidē vēlas lielāku Levita interesi par pilsonisko sabiedrību. Savukārt mediji Levita interesi par savām problēmām esot jutuši tikai sākumā.

Domāju, līdzīgi vērtējumi ir visā sabiedrībā – vieni ir apmierināti, otri ne pārāk. Šajās dienās netrūkst visdažādāko Valsts prezidenta pirmā darba gada vērtējumu un analīzes. Domāju, tas, ko vairāk gribētos sagaidīt no prezidenta, ir publiskas nostājas paušana un aktīvāka sabiedriskā viedokļa veidošana. Gudra un pozitīva personība spēj daudz panākt, arī neaprūpējot mežā katru koku atsevišķi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi