Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Valsts pārvalde un pārskatāmība

Jānis Buholcs
09:52
29.03.2017

Pagājušajā nedēļā par aiziešanu no Valsts kancelejas vadītāja amata paziņoja Mārtiņš Krieviņš. Noslēpumainība, kāda ar to saistīta, nav savienojama ar valsts pārvaldes augstākajam līmenim vajadzīgo publisko pārskatāmību.

M. Krieviņš valsts galvenā ierēdņa amatā ir pavadījis pusotru gadu. Šajā laikā viņš ir paguvis noformulēt savas ieceres par reformām valsts pārvaldē, kas ietvertu nodarbināto skaita samazināšanu, tēriņu samazinājumu, iestāžu efektivitātes mērīšanu un citus pasākumus. Ietaupījumi ļautu ieviest jaunu atlīdzības aprēķina sistēmu, neatlaistajiem darbiniekiem varētu palielināt algas, tādējādi valsts pārvaldē ļaujot piesaistīt labākus speciālistus.

Par to, ka no darba jāiet prom, M.Krieviņš un premjerministrs Māris Kučinskis esot abpusēji “vienojušies”. Kas noticis, publikai ir grūti spriest, jo vienlaikus abas amatpersonas esot savā starpā nolēmušas izvērstus komentārus par to nesniegt. Tiesa, pavisam bez skaidrojumiem valdības vadītājs iztikt nevarēja, tāpēc bija jāizsakās miglaini. Dažas dienas vēlāk viņš stāstīja, ka M.Krieviņa pieteiktās reformas valsts pārvaldē esot bijušas tikai ieceres – pašlaik vēl bez konkrētas izpētes un rīcības plāna. Tomēr premjers izvairījās sniegt konkrētu atbildi uz precizējošu jautājumu, vai tas, ka šādi plāni pagaidām vēl nav izstrādāti un ekspertu grupas nav izveidotas, ir bijis iemesls M. Krieviņa aiziešanai no darba.

Zīmīgi, ka vēl marta sākumā M. Krieviņš žurnālam “Ir” skaidroja, ka valsts pārvaldes reformu plāns ilgākā laikposmā ir tapis, izgājis garus saskaņošanas ceļus un marta beigās vai aprīļa sākumā par to būs jālemj valdībai. No abiem iesaistītajiem tagad gribētos sagaidīt kādu komentāru: tad bija plāns, kas tiek gatavots izskatīšanai valdībā, vai nebija? Ja jau pat vienošanās klusēt noved pie tādām pretrunām, tad interesanti, kas vēl notiktu, ja viņi abi sāktu runāt.

M. Krieviņš toreiz neizslēdza: ja reformu plānam trūks politiska atbalsta, viņam no Valsts kancelejas varētu būt jāaiziet. Tomēr nerodas pārliecība, ka pašreizējās situācijas iemesls ir domstarpības ar premjeru tieši par reformām. Pat M. Kučinska mājieni, ka nekāda reformu plāna patiesībā nemaz neesot, neizskaidro pavērsiena pēkšņumu. Pat ja iestādes darbs nonācis strupceļā un ir neefektīvs, pie mums visai reti problēmas tiek risinātas ar amatpersonu nomaiņu tik mudīgi un bez viedokļa izteikšanas. Der atcerēties kaut vai mokošo konfliktu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kur pilnīgi noteikti vismaz kāds darbinieks šo gadu laikā prom būtu bijis “jāaizstaidzina” premjeram (šī iestāde atrodas tiešā Ministru kabineta pārraudzībā). Ja iekšēji konfliktu atrisināt nebija iespējams, tas bija jādara kādam no malas.

Ja runa būtu par M. Krieviņa darba pienākumu pildīšanu, tas nebūtu nekas tāds, par ko sabiedrība jātur neziņā. Gluži otrādi – ja ir kādi nopietni pārkāpumi un neizdarības, par to arī sabiedrībai būtu jāzina; tai ir tiesības sekot līdzi procesiem valsts pārvaldē. Un, ja problēmas kādas amatpersonas darbā ir redzamas, nerastos šaubas, ka amatpersona jāmaina. Pašlaik tādas problēmas M. Krieviņa darbā nebija redzamas un politiķi savus viedokļus par to atklāti neizteica. Ja problēmas bija, par tām bija jārunā atklāti, lai sabiedrība pati var vērtēt gan ierēdņa darbu, gan arī politiķu argumentus.

Situācija, kurā tiek turēts noslēpumā, kāpēc amatpersonai bijis jāaiziet no darba, mudina domāt, ka iemesls drīzāk ir tāds, par ko gluži vienkārši nepieklājas publiski stāstīt. Protams, arī tas nekādu skaidrību nevieš. Tas tiklab var būt personisks konflikts, kā kādu politikas pelēko kardinālu gājieni, lai veicinātu vai ierobežotu kādus procesus. Materiāls te ir plašs atbilstoši katra fantāzijai.

Publiski izskanējušie minējumi par šādu iznākumu gan līdz šim ir bijuši krietni piezemētāki. Premjers ar Valsts kancelejas vadītāja darbu esot bijis “ilgstoši” neapmierināts. Tomēr kas tāds diezin vai ir iemesls, lai paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu nāktu tik pēkšņi: pirmdienā tiek paziņots, ka ar nākamo dienu darbinieks amatu vairs neieņems.

Noslēpumainība ir gluži slikts stils valsts pārvaldē. Klusēšana un motīvu nestāstīšana ir pieļaujama privātā biznesā, kam nav pienākums citiem par savām norisēm atskaitīties. Tāpat klusēšana ir raksturīga dažādiem pelēkiem vai ārpus likuma esošiem grupējumiem. Tiem noslēpumu radīšana un glabāšana ir nepieciešama, lai saglabātu savas izveidojušās struktūras, un klusētāji tā rīkojas pirmām kārtām sevis pārstāvētās organizācijas interesēs. Turpretim sabiedrības intereses valsts pārvaldes jautājumos šādi realizēt ir krietni grūtāk.

Nevis slepenība, bet atklātība un pieņemto lēmumu saprotamība ir veids, kā uzlabot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi