Raksti

Viedokļi

Valstij svarīgi lēmumi

Jānis Gabrāns

Vēlēšanu spēks, tā var teikt par Saeimas deputātu paveikto, kuri pēdējos mēnešos pieņēmuši lēmumus, kas pirms tam noraidīti vai ilgi gaidīja savu kārtu parlamenta kabinetos.

Uzskatāmākais piemērs ir vakardienas parlamenta sēde, kurā pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, par kuriem iepriekš runāja, ka tas nenotiks. To visu ļoti labi raksturo kāda deputāta teiktais debatēs: “Mēs beidzot sākām nopietni strā­dāt…”

No vakardienas plenārsēdes īpaši jāizceļ Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Sa­tver­smē, kas paredz Valsts prezidentu parlamentā ievēlēt atklāti. Gro­zījumus atbalstīja 85 deputāti, pret bija trīs parlamentārieši no ZZS frakcijas.
Kāds no deputātiem, runājot par šo jautājumu, teica: “Apmēram pirms gada, ja mēs uzdotu jautājumu, vai Saeimā iespējams veikt grozījumus Satversmē, lai 2019. gada 1.janvārī spēkā stātos šādi grozījumi un Latvija savā simtgadē savu pirmo valsts amatpersonu – Latvijas Valsts prezidentu – ievēlētu godīgā, caurskatāmā, atklātā balsojumā, jebkurš eksperts, žurnālists, arī Saeimas kolēģi teiktu – tas nav iespējams.”

Var piekrist, jo, ja paraugāmies mēģinājumus šos grozījumus virzīt parlamentā, tie vienmēr atdūrās pret balsu trūkumu. Tagad, izrādījās, viss paveicams īsā laikā, pat tie deputāti, kuri pirms tam bija pret, vakar priekšlikumu atbalstīja. Var jau, protams, teikt, ka iepriekš “pret” balsojušie analizējuši, pētījuši un tādēļ mainījuši viedokli, taču, manuprāt, daudz vairāk to mainīja vēlēšanu tiešais tuvumus. Un aptaujas liecina, ka tauta atbalsta atklātu prezidenta ievēlēšanu, tātad tas var ietekmēt arī izvēli vēlēšanās.

Vēl vakar Saeima galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu un reklāmas ierobežošanu.

Visgarākās debates ritēja par grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” jeb tautā zināmo kā “čekas maisu atvēršanas likums”. Taču rezultātā arī šis likumprojekts tika atbalstīts, 71 deputātam balsojot “par”. “Pret” bija tikai Arvīds Ulme, bet 16 deputāti nebalsoja.

Beidzot virzību piedzīvoja arī iecere par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Saeima vakar nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās vairākus likumprojektus, kas paredz sistēmas ieviešanu. Lai arī tas nenozīmē, ka likumprojekts tiek pieņemts nākamajā Saeimā, tagadējie parlamentārieši tomēr steidza dabūt sev vēl kādu plusiņu, jo sabiedrībā ir atbalsts šai sistēmai.

Tāda pamatīga raža bija tikai vakardienas plenārsēdē, bet, ja atskatāmies uz septembra Saeimas sēdēm, redzam, darbs tiešām bijis ražīgs. Saeimas deputāti konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanai. Tiesa, lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jā­skata Saeimai, bet pirmais solis sperts.

Vēl Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, mainot līdzšinējo fonda finansēšanas modeli. Nolemts atgriezties pie savulaik esošās sistēmas, ka fonds tiks nodrošināts no akcīzes nodokļa, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, ik gadu plānots novirzīt turpat 3,2 miljonus eiro.

Aizdomas, ka, tieši domājot par vēlēšanām, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumos, kas nodrošinās straujāku pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām. Parlaments pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot no nākamā gada indeksēt ne tikai pensiju, bet arīdzan piemaksu, kas piešķirta par uzkrāto darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. De­putā­ti nolēma noteikt arī straujāku pensiju indeksāciju pensionāriem ar darba stāžu 45 gadi un vairāk. Tāpat grozījumi paredz Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināt arī dienestu PSRS bruņotajos spēkos.
Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot turpmāku neapliekamā minimuma pieaugumu pensijām. Likums paredz, ka ar nodokli neapliekamā pensijas summa turpinās palielināties arī 2021.gadā, sasniedzot 330 eiro mēnesī.

Vēl var atzīmēt, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajam lasījumam vienbalsīgi atbalstīja grozījumus “Valsts fondēto pensiju likumā”, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.
Šādu uzskaitījumu varētu turpināt. Tas arvien vairāk rada iespaidu, ka produktīvs darbs parlamentam ir vien pēdējos sasaukuma mēnešos. Tad kļūst saprotams sabiedrības zemais uzticības procents Saeimai, kas ilgu laiku imitē darbu, vien sajūtot, ka reitingi nav tik labi, kā gribētos, gatavi balsot pretēji pašu iepriekš paustajam cerībā, ka būs kāds plusiņš klāt.
Nobeigumā joks, bet bēdīgs. Varbūt portālā “Tautas balss” varētu sākt parakstu vākšanu, lai noteiktu sistēmu, ka trīsarpus gadus parlamenta deputātiem maksātu iztikas minimumu, kādu viņi paši noteikuši valstī, un pilnu algu maksātu vien pēdējā pusgadā, jo ir skaidrs, ka tieši tad tiks pieņemti valstij un sabiedrībai svarīgi lēmumi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *