Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Valentīna diena – svētki ar pievienoto vērtību

Iveta Rozentāle
13:51
18.02.2020
2

Kamēr pieaugušie neviennozīmīgi vērtē Valentīna dienas svinēšanu Latvijā, bērniem par to diskusiju nav. To apliecina gan aktivitātes pirmsskolā un skolā, gan arī interešu centros, bibliotēkās un citviet.

Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas skolotāja Iveta Dejus teic, ka tas, kā iemācām bērniem svinēt svētkus, ir atkarīgs no katra pieaugušā, no katra skolotāja: “Mēs klasē runājam, ka tā ir īpašā draudzības un mīlestības diena, sākumskolā bērni to vēl nesauc par bučošanās dienu. Mēs katru dienu mācāmies draudzēties, dusmoties, piedot. Un šī ir diena, kurā mēs svinam draudzību un mīlestību. Jo mīlestība ir ļoti plaša, gan bērniem pret vecākiem un vecākiem pret bērniem, gan draudzība starp klasesbiedriem. Šogad skolā, gatavojoties kompetenču izglītībai, izceļam divas vērtības – sadarbību un atbildību. Un arī draudzībā un mīlestībā vienam pret otru ir zināma veida atbildība, un draudzība nav iespējama bez sadarbības. Tāpēc, ja šādiem svētkiem pieiet filozofiski, to var ļoti dziļi apspēlēt, iedot pievienoto vērtību. Mūsu katra pieredze, dzīves skola ir tā, ko varam iedot – skaisti, ja mākam organizēt svētkus, svinēt, tad tam visam ir jēga.”

Arī Priekuļu vidusskolas skolotāja Sigita Norvele teic, ka sākumskolā bērni Valentīna dienu uztver par Mīlestības svētkiem, sirsniņsvētkiem: “Mēs palīdzam bērniem veidot apsveikumus tiem cilvēkiem, kuri viņiem sirsniņā ir tuvi, dārgi. Un sākumskolas vecumā tie parasti ir vecāki. Tie, kuri pagūst izgatavot vairākus apsveikumus, bieži tos velta arī vecvecākiem.” Savukārt vecāko klašu meitenes jau vairāk gaida uzmanības

apliecinājumus no puišiem: “Ja puisim meitene ļoti patīk, viņš mēdz dāvināt kādu saldumu – konfektes, šokolādi – vai pat ziedus. Lai gan mums skolā vairs nerīko Valentīndienas pas­tu, jo jaunieši sazinās virtuālajā vidē, kautrīgākie tomēr mēdz anonīmi nodot uz papīra rakstītas vēstulītes meitenēm, kas iepatikušās. Arī meitenes viena otrai uzraksta kaut ko jauku, jo to neuztver tikai kā pārīšu dienu, bet Mīlestības dienu, kad viens otram izrādām mīļumu, šī ir diena, kad vēlreiz novērtēt savus īpašos, mīļos cilvēkus, samīļot, izdomāt ko īpašāku, kā pārsteigt. Gan maziem bērniem, gan jauniešiem šī diena ir aktuāla un viņi to svin.”

Taču daudzās skolās joprojām darbojas svētku pasts, kur vēstulītes tiek sūtītas gan savstarpēji, gan skolotājiem, nereti skolēni un skolotāji aicināti ģērbties, akcentējot sarkano vai rozā krāsu. Pastariņa sākumskolā bieži svētku nedēļa ir krāsu nedēļa, kad katru dienu īpaši tiek izcelta viena krāsa. Tāpat atbilstoši tiek dekorētas klases, gaiteņi. Skolotāja Iveta uzsver, ka, rakstot vēstules, ar bērniem parasti izrunā, ka vislabāk vēstules rakstīt ar roku, kā tās labāk noformēt – tas viss joprojām ir būtiski, lai otram būtu prieks vēstuli saņemt.

Tomēr Pastariņa sākumskolā visi visvairāk gatavojas un gaida svētku diskotēku, ko organizē paši bērni, skolēnu parlaments. Pirms tam ir popiela, kur katra klase un arī skolotāji uzstājas ar savu priekšnesumu. Iveta Dejus: “Pasākumā ir saliedēšanās spēles un aktivitātes. Un vienmēr ir arī svētku tematikai atbilstoši noformēts foto stūrītis, kur bērni labprāt fotografējas. Tāpat skolēni piedomā, ko vilks mugurā, lai būtu svētku sajūta. Ja vēlas, klases pasākuma laikā uzklāj galdu, un tā kā esam ekoskola, tad mācāmies, ko labāk likt galdā, kas ir veselīgi. Tāpat bērni mācās galda kultūru, viens otru uzcienā, zēni apkalpo meitenes. Uz pasākumu nākam reizē, ejam reizē dejot un kopīgi dodamies prom.” Skolo­tāja uzsver, ka dažāda vecuma bērniem šādi pasākumi patīk, jo ikdienas skrējiens ar mācībām un pulciņiem ir tik piepildīts, ka šis ir brīdis, kad vienam otru iepazīt, saliedēties neformālā gaisotnē.

Savukārt Sigita Norvele atklāj, ka vidusskolēniem šogad ir racionāla pieeja svētkiem, šajā dienā tiek rīkots Valentīna dienas jeb bučiņdienas volejbola turnīrs – lietderīgi un ar aktivitātēm pavadīts laiks. Dienu iepriekš jauniešiem organizēja svētku ballīti kultūras namā, tāpēc šoreiz skolā balles nebūs.

Iveta Dejus teic: “Jo vairāk ir svētku, jo labāk, to nekad nevar būt par daudz. Pat ja ģimenē kādus svētkus nesvin, bērni redz, kā to var darīt skolā, saprast, vai viņi arī vēlas tos svinēt. Pieaugušie vienmēr rāda savu piemēru. Gatavošanās svētkiem, svētku svinēšanas tradīcijas ir viens no tiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
32

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi