Raksti

Viedokļi

Valentīna diena – svētki ar pievienoto vērtību

Iveta Rozentāle

Kamēr pieaugušie neviennozīmīgi vērtē Valentīna dienas svinēšanu Latvijā, bērniem par to diskusiju nav. To apliecina gan aktivitātes pirmsskolā un skolā, gan arī interešu centros, bibliotēkās un citviet.

Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas skolotāja Iveta Dejus teic, ka tas, kā iemācām bērniem svinēt svētkus, ir atkarīgs no katra pieaugušā, no katra skolotāja: “Mēs klasē runājam, ka tā ir īpašā draudzības un mīlestības diena, sākumskolā bērni to vēl nesauc par bučošanās dienu. Mēs katru dienu mācāmies draudzēties, dusmoties, piedot. Un šī ir diena, kurā mēs svinam draudzību un mīlestību. Jo mīlestība ir ļoti plaša, gan bērniem pret vecākiem un vecākiem pret bērniem, gan draudzība starp klasesbiedriem. Šogad skolā, gatavojoties kompetenču izglītībai, izceļam divas vērtības – sadarbību un atbildību. Un arī draudzībā un mīlestībā vienam pret otru ir zināma veida atbildība, un draudzība nav iespējama bez sadarbības. Tāpēc, ja šādiem svētkiem pieiet filozofiski, to var ļoti dziļi apspēlēt, iedot pievienoto vērtību. Mūsu katra pieredze, dzīves skola ir tā, ko varam iedot – skaisti, ja mākam organizēt svētkus, svinēt, tad tam visam ir jēga.”

Arī Priekuļu vidusskolas skolotāja Sigita Norvele teic, ka sākumskolā bērni Valentīna dienu uztver par Mīlestības svētkiem, sirsniņsvētkiem: “Mēs palīdzam bērniem veidot apsveikumus tiem cilvēkiem, kuri viņiem sirsniņā ir tuvi, dārgi. Un sākumskolas vecumā tie parasti ir vecāki. Tie, kuri pagūst izgatavot vairākus apsveikumus, bieži tos velta arī vecvecākiem.” Savukārt vecāko klašu meitenes jau vairāk gaida uzmanības

apliecinājumus no puišiem: “Ja puisim meitene ļoti patīk, viņš mēdz dāvināt kādu saldumu – konfektes, šokolādi – vai pat ziedus. Lai gan mums skolā vairs nerīko Valentīndienas pas­tu, jo jaunieši sazinās virtuālajā vidē, kautrīgākie tomēr mēdz anonīmi nodot uz papīra rakstītas vēstulītes meitenēm, kas iepatikušās. Arī meitenes viena otrai uzraksta kaut ko jauku, jo to neuztver tikai kā pārīšu dienu, bet Mīlestības dienu, kad viens otram izrādām mīļumu, šī ir diena, kad vēlreiz novērtēt savus īpašos, mīļos cilvēkus, samīļot, izdomāt ko īpašāku, kā pārsteigt. Gan maziem bērniem, gan jauniešiem šī diena ir aktuāla un viņi to svin.”

Taču daudzās skolās joprojām darbojas svētku pasts, kur vēstulītes tiek sūtītas gan savstarpēji, gan skolotājiem, nereti skolēni un skolotāji aicināti ģērbties, akcentējot sarkano vai rozā krāsu. Pastariņa sākumskolā bieži svētku nedēļa ir krāsu nedēļa, kad katru dienu īpaši tiek izcelta viena krāsa. Tāpat atbilstoši tiek dekorētas klases, gaiteņi. Skolotāja Iveta uzsver, ka, rakstot vēstules, ar bērniem parasti izrunā, ka vislabāk vēstules rakstīt ar roku, kā tās labāk noformēt – tas viss joprojām ir būtiski, lai otram būtu prieks vēstuli saņemt.

Tomēr Pastariņa sākumskolā visi visvairāk gatavojas un gaida svētku diskotēku, ko organizē paši bērni, skolēnu parlaments. Pirms tam ir popiela, kur katra klase un arī skolotāji uzstājas ar savu priekšnesumu. Iveta Dejus: “Pasākumā ir saliedēšanās spēles un aktivitātes. Un vienmēr ir arī svētku tematikai atbilstoši noformēts foto stūrītis, kur bērni labprāt fotografējas. Tāpat skolēni piedomā, ko vilks mugurā, lai būtu svētku sajūta. Ja vēlas, klases pasākuma laikā uzklāj galdu, un tā kā esam ekoskola, tad mācāmies, ko labāk likt galdā, kas ir veselīgi. Tāpat bērni mācās galda kultūru, viens otru uzcienā, zēni apkalpo meitenes. Uz pasākumu nākam reizē, ejam reizē dejot un kopīgi dodamies prom.” Skolo­tāja uzsver, ka dažāda vecuma bērniem šādi pasākumi patīk, jo ikdienas skrējiens ar mācībām un pulciņiem ir tik piepildīts, ka šis ir brīdis, kad vienam otru iepazīt, saliedēties neformālā gaisotnē.

Savukārt Sigita Norvele atklāj, ka vidusskolēniem šogad ir racionāla pieeja svētkiem, šajā dienā tiek rīkots Valentīna dienas jeb bučiņdienas volejbola turnīrs – lietderīgi un ar aktivitātēm pavadīts laiks. Dienu iepriekš jauniešiem organizēja svētku ballīti kultūras namā, tāpēc šoreiz skolā balles nebūs.

Iveta Dejus teic: “Jo vairāk ir svētku, jo labāk, to nekad nevar būt par daudz. Pat ja ģimenē kādus svētkus nesvin, bērni redz, kā to var darīt skolā, saprast, vai viņi arī vēlas tos svinēt. Pieaugušie vienmēr rāda savu piemēru. Gatavošanās svētkiem, svētku svinēšanas tradīcijas ir viens no tiem.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *