Homēra eposā “Īliada” galvenais varonis ir gandrīz neievainojamais Ahillejs. Lai padarītu dēlu neievainojamu un nemirstīgu, māte iemērca viņu pazemes valstības upes Stiksas ūdeņos, bet aizmirsa samērcēt papēdi, aiz kura turēja Ahilleju. Trojas kara laikā Ahillejs gāja bojā, jo viņu ievainoja papēdī.
Protams, nopietni runājot, Krišjāņa Kariņa valdību diez vai var salīdzināt ar Ahilleju, kuram bija tikai viena ievainojama vieta, kaut vai tādēļ, ka, manuprāt, valdībā ir trīs partijas, no kurām var sagaidīt pārsteigumus. Proti, izskatās, ka partija KPV LV nesaprot, ko grib darīt, iekšējie cīniņi un vairāku Saeimas deputātu pārliecība, ka viņi ir kā mesija, kas nāks glābt pasauli, brīžiem vairs nav pat uzjautrinoši, bet drīzāk biedējoši, jo tās ir spēlītes ar valsti, nevis uz “Cirka” vai “Riču-raču” dēlīša. Savā “absolūtajā tautiskumā” brīžam daudz neatpaliek arī Nacionālā apvienība (NA) un tai pa pēdām sekojošā Jaunā konservatīvā partija (JKP). Piemēram, nesenie NA paziņojumi, ko faktiski atbalstīja arī JKP, ka partnerattiecību likums ir ceļš uz viendzimuma laulībām, liek vaicāt, kopš kura laika laulība un partnerattiecības ir viens un tas pats? Bet, protams, uzdodot šādus jautājumus minētajām partijām, domāju, atbildes lielāko tiesu būs pārmetumi vai visos septiņos nāves grēkos.
Tomēr pagaidām sacensībā par to, kura tad no valdības partijām kļūs par lielāko “Ahilleja papēdi”, neapšaubāmi pirmajā vietā ir iekļuvusi KPV LV ar ekonomikas ministra Ralfa Nemiro pēdējo veikumu – valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes atcelšanu un jaunas pagaidu padomes iecelšanu. Premjera Kariņa sacītais, ka padome vai nu ir, vai tās nav, nav ticis sadzirdēts. Ekonomikas ministrija gatavojot jauna konkursa nolikumu, tikšot izsludināts konkurss, un tad jau arī “Latvenergo” tikšot pie jaunas un īstas padomes.
Ļoti iespējams, iepriekšējā Latvenergo” padome savu darbu nedarīja vai darīja to ļoti slikti. Ziņojums par tās darbu nav visiem pieejams, un galu galā stāsts nav par to, ka, visticamāk, vajadzīga cita padome. Varbūt varētu palaist gar ausīm arī to, ka labas pārvaldības prakse neparedz tādu pagaidu padomi. Varbūt. KPV LV taču vēlētājiem tiesiskumu nav solījusi, un vai tad kādu laiciņu nevar paciesties, gaidot konkursu un tā rezultātus? Tas, ka ekonomikas ministra rīcība drīzāk atgādina boļševiku revolūcijas “revolucionāro sirdsapziņu”, daļai vēlētāju patīk, un tiesiskums ir skaists lozungs, kuru vicināt, kad tas ir izdevīgi.
Manuprāt, jezga ap pagaidu padomi nodara lielu postu ne tikai tādēļ, ka kārtējo reizi likumi nav rakstīti visiem. Ekonomikas ministra lēmums patiesībā ir pamatīgs pliķis valsts prestižam un uzticamībai iedzīvotāju acīs. “Latvenergo” pagaidu padomes priekšsēdētājs ir jurists un advokāts Pāvels Rebenoks, kurš ir arī ministra Ralfa Nemiro padomnieks.
Plašāk advokāta vārds kļuva zināms, kad pēc miljonāra un a/s “Olainfarm” īpašnieka Valērija Maligina nāves mantinieces sāka savstarpējo karu par ietekmi uzņēmumā un par mantojumu. Pāvels Rebenoks aizstāvēja vienas mantinieces intereses un kļuva par “Olainfarm” padomes priekšsēdētāju. Lai gan publiski izskanējušie mantinieču kari izskatījās, pieklājīgi sakot, ne pārāk tīri, advokāts vienmēr nostājas vienā pusē un aizstāv tās intereses. Vai Rebenoks, aizstāvot vienas mantinieces intereses un vēlmes, rīkojās, ievērojot likumus un ētikas normas, ir cits jautājums. Kad ekonomikas ministrs Nemiro pieņēma Rebenoku par savu padomnieku, tas neizskatījās lāgā un izraisīja diezgan daudz jautājumu. Toreiz ministrs skaidroja, ka viņam agrāk, vēl pirms politikas karjeras, ar Rebenoku bijusi saskarsme vairākos ar darbu saistītos jautājumos, Rebenoks esot izcils jurists, un viņam varot uzticēties. Iespējamo Rebenoka interešu konfliktu, esot gan privāta uzņēmuma padomes priekšsēdētājam, gan ministra padomniekam, ministrs noraidīja.
Tagad Pāvels Rebenoks ir kļuvis arī par VAS “Latvenergo” pagaidu padomes priekšsēdētāju. Pat ja Rebenoks ir izcils jurists un viņa rīcība vienmēr ir dzidra un caurskatāma, šāda vienas personas pietuvināšana un pilnvaru palielināšana rada šaubas un aizdomas un met ēnu uz valdību. Vai ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro to nesaprot vai negrib saprast?
Komentāri