Raksti

Viedokļi

Vakcīnas, bailes un aizspriedumi

Sallija Benfelde

Latvijā vakcinācija pamazām paātrinās, mediķiem tā sākta arī Cēsīs.

Noraidošā attieksme nedaudz samazinājusies esot arī Daugavpilī – iespējams tāpēc, ka bijušais Daugavpils mērs, pašreizējais pilsētas domes deputāts Andrejs Elksniņš, kurš inficējās ar “Covid-19” un nopietni saslima, pēc izrakstīšanās no slimnīcas publiski paudis, ka “Covid-disidentu” pozīciju viņš uzskata par bezatbildīgu. Elksniņš arī apņēmies vakcinēties, kad kopš slimošanas būs pagājis ilgāks laiks un imunitātes varētu vairs nebūt.

Noliedzoša attieksme pret vakcīnām vispār nelielā daļā sabiedrības vairāk vai mazāk ir sastopama visā pasaulē, šos cilvēkus mēdz dēvēt par antivakseriem. Viņi uzskata, ka jebkura vakcīna ir kaitīga un ka tādas vispār nav vajadzīgas nekad, nekur un nevienam.

Saistībā ar “Covid-19” vakcīnām daļa cilvēku tās noliedz, jo domā, ka tā ir sazvērestība, lai pakļautu un nogalinātu cilvēkus. Arī šie uzskati ir izplatījušies visā pasaulē, un ir labi redzami to vadoņi, arī Latvijā. Vadoņiem parasti kalpo lielāko tiesu apmaksāta “troļļu armija”, kura pierakstās sociālajos tīklos ar neesošiem vārdiem un tajos pašos tīklos pievāktām fotogrāfijām. Un, protams, ir sekotāji, kuri kvēli tic visam, ko pauž vadoņi un ”troļļi”. Noliedzējiem pievienojas arī tie, kuri baidās, bailes gandrīz vienmēr izraisa noliedzošu reakciju, tā ir vieglāk. Tādēļ arī nereti tiek apgalvots, ka vīruss nav nekas nopietns.

Liela cilvēku grupa grib nogaidīt, jo vakcīna, kaut arī pārbaudīta, ir jauna.

Šajos jautājumos Latvija īpaši neatšķiras no citām valstīm. Kā zināms, Francijā aptuveni puse iedzīvotāju sacījuši, ka nevakcinēsies.

Piemēram, Krievijā aptaujās, ko veica Levadas centrs, noskaidrots, ka ar šo vīrusu baidās inficēties 57 procenti iedzīvotāju, bet pagājušā gada decembrī vakcinēties bez maksas ar Krievijas radīto vakcīnu “Sputņik” aptaujā piekrituši tikai 38 procenti. Intere­santi, ka vakcinēties piekritēju vidū vairāk ir iedzīvotāju vecuma grupā pēc 55 gadiem. Vēl interesantāk, ka tajā iedzīvotāju grupā, kuri atbalsta Vladimiru Putinu, piekritēju vakcinēties ir vairāk, savukārt to vidū, kuri Putina darbību neatbalsta, vakcinēšanās noliedzēju ir absolūtais vairākums.

Vakcinēšanās ir brīvprātīga visās valstīs, bet Bavārijas (Vācija) premjerministrs Markuss Zēders, kas ir viens no ietekmīgākajiem Vācijas politiķiem, otrdien izteicies, ka vakcinācijai pret “Covid-19” aprūpes nozarē būtu jābūt obligātai. Vācijas valdība savukārt izmisīgi cenšas turēties pie solījumiem, ka vakcinācija būs pilnībā brīvprātīga, tomēr Bādenes-Virtembergas premjerministrs Vinfrīds Krečmans saka, ka vakcinācijai jābūt brīvprātīgai, bet atbalsta Zēdera aicinājumu Vācijas Ētikas padomei, kas sastāv no neatkarīgiem ekspertiem, izvērtēt šo jautājumu.

Vēl var piebilst, ka kopš pagājušā gada novembra Vācijā par 17 procentiem ir pieaudzis to skaits, kuri ir gatavi vakcinēties. Vēl pirms diskusijām, kas tagad sākas Vācijā, Itālijā, lai gan vakcinācija nav obligāta, kāda veselības aprūpes iestāde Itālijas ziemeļos mēģinājusi piespiest darbiniekus vakcinēties, pretējā gadījumā draudot ar nepielaišanu pie darba un algas neizmaksāšanu. Arodbiedrības pārstāvis skaidroja, ka “likumdošana tādu pienākumu neparedz. Viņi ir pārcentušies”.

Jāsecina, ka to iedzīvotāju skaitu, kas grib vakcinēties, lielā mērā ietekmē arī cilvēku uzticēšanās varai, arī sabiedrībā zināmiem un populāriem cilvēkiem.

Diezgan daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata – ja pirmie publiski vakcinētos valsts vadītāji, tad varētu noticēt, ka vakcīna tomēr ir droša. Manuprāt, jāsaprot dažas nianses. Proti, valsts vadītājiem un likumdevējam jeb elitei vakcinācija pirmajiem nepienākas tādēļ, ka “viņi ir pie stūres”. Daudzviet, arī Latvijā, ir t.s. primārās, varētu pat sacīt – riska grupas -, lai gan tās lielāko tiesu nav gados veci cilvēki un nesirgst ar hroniskām slimībām. Šo cilvēku vakcinēšana nepieciešama gan tādēļ, ka viņi ikdienā saskaras ar ļoti daudziem cilvēkiem, gan tāpēc, ka, viņiem saslimstot, tiktu paralizētas vairākas pakalpojumu jomas, arī veselības aprūpe. Pēc tam varēs vakcinēties gados vecāki cilvēki un tie, kuri slimo ar hroniskām slimībām, jo viņu inficēšanās risks, tāpat arī tas, ka ir liela iespējamība neizveseļoties, šo grupu apdraud visvairāk.

Taču, ja iedzīvotāju vakcinēšanās jautājums lielā mērā tiešām ir atkarīgs no tā, vai valsts vadītāji ir gatavi vakcinēties un to darīt publiski, tad, manuprāt, to varētu darīt. Domāju, spriedzes un neuzticēšanās samazināšana palīdzēs ne tikai fiziskās, bet arī garīgās veselības saglabāšanā un uzlabošanā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *