Raksti

Viedokļi

Vajadzīgs viedokļu līderis

Jānis Gabrāns

Cēsīs viesojās partijas “Jaunā Vienotība” Saeimas deputāti, un “Druvai” bija iespēja iztaujāt partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski par parlamenta darbu, gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Taujāts, vai šobrīd, kad valdības veidošanas peripetijas, kas ietekmēja arī parlamenta darbu, nu jau vēsturē, vai Saeima atsākusi darbu normālā režīmā, A. Latkovskis atbildēja apstiprinoši: “Jā, darbs iegājis normālā gultnē, bet jāteic, ka šīs Saeimas darbs ļoti atšķiras no iepriekšējām. Līdz šim iedzīvotāji bija pieraduši, ka vēl pirms Saeimas sanākšanas ir skaidrs, kurš vadīs valdību. Šoreiz tā nebija, koalīcija ir saskaldīta, bet tas atspoguļo sabiedrības viedokli. Demokrātija, protams, pieļauj dažādus modeļus, bet uzskatu pārpilnība noveda pie tā, ka Saeimā ir septiņas partijas, valdību veido piecas. Tik plašu koalīciju vēl neesmu piedzīvojis.

Tāpēc, ja sakām, ka darbs iegājis normālās sliedēs, jāsaprot, ka tas prasa daudz pacietības un nervu spriedzi. Kad savulaik koalīcijā bija tikai divas partijas – “Vienotība” un ZZS – , par jautājumiem vajadzēja vienoties šo divu partneru starpā. Tas ir krietni vienkāršāk. Bijušas koalīcijas, kur ir trīs partijas, tagad – piecas, un parlamentā ir daudz grūtāk nonākt pie kopējā viedokļa. Šobrīd tas izdodas, vai tā būs turpmāk – atkarīgs no budžeta pieņemšanas. Darbs pie tā parādīs, vai ir disciplīna, vai spējam saskaņot viedokļus, vai populisms, kas bija spēcīgs pirms vēlēšanām un tagad nolikts malā, tomēr neatdzims.”
Budžeta pieņemšanai sekos cits, ne mazāk svarīgs balsojums – Valsts prezidenta vēlēšanas. Būs kārtējais pārbaudījums, vai koalīcija spēs izvirzīt kopīgu kandidatūru. Šobrīd divas koalīcijas partijas norādījušas, ka atbalsta vienu kandidātu – Egilu Levitu.

A. Latkovskis saka, ka “Jaunā Vienotība” kā premjera partija pagaidām nesteidzas ar uzvārdu nosaukšanu: “Premjers ir koalīcijas sarunu vedējs, kurš mēģina saskaņot viedokļus, tāpēc mums būtu absurdi tik ātri nākt klajā ar savu piedāvājumu vai pievienoties kādiem. Vēlamies, lai koalīcija virzītu vienu spēcīgu kandidātu, kuram būtu starptautiska pieredze, izcilas angļu, arī franču un varbūt vēl kādas svešvalodas zināšanas. Ja skatāmies Satversmē, Valsts prezidentam ir reprezentatīvas funkcijas, no visiem prezidentiem to vislabāk pildīja Vaira Vīķe – Freiberga. Mums vajadzētu atgriezt savu ietekmi starptautiskajā arēnā. Nenoliedzam, ka E. Levits ir viens no šādiem cilvēkiem, kam ir vajadzīgās prasmes un pieredze. Mums arī svarīgi, lai šo cilvēku atbalstītu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Lai viņam ir kontakts ne tikai ar citu valstu prezidentiem, bet lai veidojas arī saikne ar Latvijas sabiedrību.

Manā skatījumā ir pienācis laiks, lai Valsts prezidents kļūtu par sabiedrības vērtību līderi. Atzīsim, ka esošajam prezidentam tā pietrūkst. Nepieciešams, lai Valsts prezidents sabiedrības vārdā varētu komentēt svarīgus jautājumus, ir vajadzīgs viedokļa līderis, kā trūkst gan šim, gan diviem iepriekšējiem prezidentiem. Valdis Zatlers par zināmu viedokļu līderi kļuva, kad bija atlaidis Saeimu un nolicis prezidenta pilnvaras.

Bet vēl divi koalīcijas partneri nav nosaukuši savu kandidātu, izskanējis, ka varbūt tomēr vajag sacensību. Piekrītu, bet mēs taču līdz tam brīdim, kad piesakām kandidātus Saeimā, varam šo sacensību veikt. Ja ir kandidāti, laipni lūgti, izvērtēsim. Neesmu piekritējs, ka nosauc septiņus vai astoņus un tad vairākās kārtās balso par īsto, tā vairs nav sacensība. Svarīgāk, lai kandidātam pirms nominēšanas zināms, ka viņam būs atbalsts.

Kā zināms, šoreiz Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā, tas var ietekmēt izvirzīšanu un balsojumu. Ja agrāk savu balsi varēja pārdot vai pret kaut ko iemainīt, šoreiz tā nevarēs, jo viss būs redzams. Vairs nevarēs teikt vienu, bet rīkoties pretēji. Atceramies kaut vai balsojumu par Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā, lielākā daļa deputātu paziņoja, ka atbalstīs, bet balsojums bija negatīvs, tomēr visi apgalvoja, ka balsojuši par.”

Vēlējāmies arī noskaidrot, cik tālu pavirzījusies OIK sāga. Kā zināms, Saeima uzdeva Ekono­mikas ministrijai līdz marta beigām izbeigt OIK maksājumus. Vai tas ir reāli?

“Neesmu ekonomikas ministrs, tāpēc nezinu, cik tālu jautājums nonācis,” atbildēja A. Latkovskis. “Ministrs vēl nav nācis klajā ar savu piedāvājumu, bet saprotam, ka šie maksājumi, lai arī ietekmē ikvienu, īpaši smacē uzņēmējus, kuriem ir energoietilpīgs bizness. Jāatrod risinājums jo ātrāk, jo labāk, bet jāsaprot, ka pastāv tiesiskā paļāvība, uzņēmēji, kas saņem OIK, var tiesvedības ceļā sevi aizstāvēt.

Šis atbalsts valstij maksājis pārāk dārgi. Latvijā jau tā saražo nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu no atjaunojamiem resursiem, to nodrošina Daugavas kaskāde, mums nebūtu vajadzības pēc papildu ražotājiem. Ja kāds var saražot, piedaloties konkurencē ar citiem tirgus spēlētājiem, piedāvājot par tirgus cenām, lūdzu, bet nav pareizi, ka sabiedrībai par to jāpiemaksā.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *