Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Vai ziemas prieki var sākties

Mairita Kaņepe
09:40
14.01.2019
3

Daba šoziem ir labvēlīga, gādājot īstu ziemu ar salu un sniegu. Vai cilvēki gādājuši par trasēm un laukumiem, lai azarta iespējas sportot gribētājiem būtu vēl lielākas?

“Druva”, aptaujājot pilsētniekus un lauciniekus, vai šonedēļ, it sevišķi nedēļas nogalē, baudīs ziemas priekus slēpojot un slidojot, uzzināja, ka it sevišķi tiem, kuru darbs vai ģimene saistīta ar bērniem un jauniešiem, aktīva sportošana neizpaliks.

Par Līgatni stāsta skolotāja Dace Bērziņa: “Slēpošanas trasītes izveidotas pie Līgatnes novada Sporta centra un pilsētā pie skolas. Iedzīvotāji var izmantot arī slēpošanas trasi Līgatnes pilsētas dzīvojamo namu apkaimē, un tāpat ir arī Augšlīgatnē. Redzams, ka iedzīvotāji iespējas izmanto un nodarbojas ar ziemas sportu. Pēc nedēļas Līgatnē iecerēta Sniega diena, kurā paredzēta virkne sportisku aktivitāšu pie vidusskolas Pašlaik, kopā liktas, veidojas ieceres, lai janvārī vai februārī novadā sarīkotu ziemas sporta spēles. Šo ieceri īstenos Līgatnes Sporta centrs.”

Par Jaunpiebalgu stāsta pedagoģe Lāsma Skutāne, uzsverot, ka ziemas sporta centrs viņu pusē ir Vanagkalns: “Tajā atkal būs lielais ziemas festivāls, trases slēpošanai jau tagad izveidotas. Speciāli izveidotu slidošanas iespēju Jaunpiebalgā laikam vēl nav, jo, godīgi sakot, tikko tik tie ziemas prieki var pa īstam sākties, bet slidotavas uz dīķiem, arī pie skolas rodas, pašu slidotāju izveidotas.

Cēsnieces Sigitas Klētnieces ģimenē visi ir aktīvi sportotāji ziemā: “Mūsu ģimenes draugi, kuriem arī patīk ziemas sports, šogad ir sajūsmā par Cēsu Olimpiskā centra trasi. “Tik kvalitatīva!” sacīja no Rīgas atbraukušie. Sen tā nav bijis, pēdējos trijos gados noteikti nē. Rīdzinieki ved bērnus uz Cēsīm, lai te trenētu. Vairs nav jāpaliek pie Siguldas, kur tie slēpošanas aplīši ir daudz mazāki. Zinu arī no saviem draugiem Valmierā, ka viņi brauc slēpot uz Cēsīm.”

Vecpiebalgas novada izpilddirektore Lelde Burdaja stāsta, ka notiek slēpošanas trašu plānošana un veidošana. Taurenē un arī Dzērbene jau tās ir. Atbildīgs par procesu ir sporta darba organizators Toms Prauliņš. Šobrīd uz lielā dīķa Vecpiebalgā top arī slidotava. Pašvaldībā strādājam pie idejas par ģimenes sporta pasi. Tā būs kā akcija, lai iedzīvotāju vidū veicinātu sporta aktivitātes. To izmantojot, varēs kopā sportot gan ģimenes, gan citi. Ziemas priekos paredzēta kopīga slēpošana, nūjošana, arī nodarbības telpā – joga vai zumba – kopā ar jauniešiem, kas ieradušies brīvprātīgā darbā no Portugāles un mācīs dejas. Jau no pagājušā gada Jaunatnes lietu nodaļa ir atbildīga par sporta dzīves veidošanu, par veselīga dzīves veida rosināšanu ne tikai jauniešiem, ikvienam novadā.”

Cēsu skolotāja Agrita Bartuševica kopā ar audzināmās 10. klases ģimnāzistiem ceturtdien pēc mācību stundām devās uz Žagarkalnu slēpot. “Slidot ar ģimeni pamēģinājām brīvdienās savos laukos, notīrījām dīķi, bet sanāca maz, jo ledus bija grubuļains. Lai slēpotu, inventāru Žagarkalnā var izīrēt, jo ne visiem klasē ir savas slēpes. Skolēni bija iniciatori par kopīgu slēpošanu kalnā, jo grupu biļete kalna trasēm ir lētāka. Daži audzēkņi jau ir lieli speci­ālisti kalnu slēpošanā, es kā audzinātāja pirmo reizi turp braukšu. Tā kā pati neslēpoju, labi būtu, ja kāds kompānijā ar mani šļūktu no kalna ar gumijas kamerām. Skolēnus uz kalnu aizvedīs vecāki. Būs kādi 18 no visiem 28 klases audzēkņiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
12

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
19

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
25

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
4
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
41
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi