Raksti

Viedokļi

Vai vēstures pārrakstīšana turpinās

Sallija Benfelde

Neapšaubāmi, lielais jautājums šobrīd pasaulē ir “Covid-19” radītā krīze. Katrai valstij, protams, ir vēl arī citas problēmas, tā vīrusa ēnā daudzi jautājumi paliek nepamanīti, par spīti tam, ka tie nākotnē var radīt ļoti nopietnas sekas.

Viens no tādiem jautājumiem, manuprāt, ir Krievijas vēlme gandrīz jebko apgriezt “ar kājām gaisā”, pārrakstīt vēsturi un pirmām kārtām Otrā pasaules kara cēloņus un sekas. Publiskajā vidē ir izskanējuši – tiesa, drīzāk, kā anekdotes, nevis nopietni apgalvojumi – , ka vīrusa krīze Latviju ir gandrīz pilnībā nobeigusi un ka tik slikti nav nekur, un ka Otro pasaules karu ir sākusi Latvija.

Tomēr ir vēl kāds notikums, kas ir simptomātisks un kurš Latvijā, šķiet, ir paslīdējis garām publiskās vides acīm un ausīm. Proti, šogad maijā Krievijas partijas “Roģina” līderis, Valsts domes de­putāts Aleksejs Žuravļovs Valsts domē ir iesniedzis likumprojektu, kas paredz atcelt un pasludināt par Krievijas teritorijā nelikumīgu PSRS Tautas deputātu kongresa pieņemto rezolūciju – nosodīt Molotova-Ribentropa paktu.
Droši vien jāatgādina, ka 1989. gada 24. decembrī PSRS Tautas deputātu kongress pieņēma rezolūciju par Vācijas-Krievijas 1939. gada 23. augustā parakstītā savstarpējās neuzbrukšanas jeb Molotova-Ribentropa pakta politisko un tiesisko novērtējumu. Kā zināms, šī pakta slepenā daļa paredzēja Eiropas sadalīšanu starp Krieviju un Vāciju, un Otrais pasaules karš faktiski sākās nedēļu pēc pakta parakstīšanas, kad 1. septembrī Vācija iebruka Polijā. Savukārt 17. septembrī Polijā iebruka PSRS karaspēks, un abu valstu armijas Polijas teritoriju sadalīja tā, kā bija paredzēts Mo­loto­va-Ribentropa paktā.

Tas, ka Tautas deputātu kongress atzina pakta slepenās daļas esamību un to nosodīja, bija ļoti būtiski daudzām valstīm, arī Baltijai, kuru teritorijas tika okupētas vai pakļautas faktiskai pārvaldei.
Žuravļovs skaidro, ka, viņaprāt, rezolūcijas projekta autori nav bijuši objektīvi un bezkaislīgi pakta vērtētāji un ka apgalvojumam par to, ka pakta slepenā daļa pārkāpusi trešo valstu neatkarības un suverenitātes principus, nav pamata. Vēl vairāk, Žuravļovs uzskata, ka rezolūcijas autoriem bijis vēl kāds mērķis – radīt leģimitātes ilūziju Baltijas valstu iziešanai no PSRS, jo tās it kā neesot tur labprātīgi iestājušās.
Protams, var smieties vai raustīt plecus un uzskatīt Žuravļovu un viņa partiju par dīvainīšiem, kādu netrūkst nevienas valsts politikā, bet, pirmkārt, partija “Roģina” ir viena no Putina politikas atbalstītājām. Savulaik tā tika dibināta 1998. gadā kā Krievijas Reģionu partija, 2003. gadā tā tika pārdēvēta par partiju “Roģina” jeb “Tēvzemes nacionāli patriotisko savienību”, savas ideoloģijas pamatā liekot krievu nacionālismu. Sākumā tai bija problēmas ar prokuratūru, kas to apsūdzēja rasismā, bet, Krievijas politikai kļūstot agresīvākai un nacionālistiskākai, par partijas vadītāju kļuva Valsts domes deputāts Aleksejs Žuravļovs, kurš formāli pārstāvēja valdošo Putina partiju “Vienotā Krievija”.

Otrkārt, daudziem Krievijas iedzīvotājiem Baltijas valstu neatkarība joprojām ir kā dadzis acī, kā apvainojums. To, ka PSRS konstitūcijā bija paredzētas republiku tiesības izstāties no Padomju Savienības, daudzi neatceras vai negrib atcerēties, tāpat kā to, ka Baltijas valstis aizgāja no PSRS nevis ar asiņainām revolūcijām, nogalinot kompartijas vadoņus un okupācijas armijas karavīrus, bet gan pat pēc PSRS likumiem leģitīmi ievēlētajai Augstākajai Padomei par to nobalsojot.

Žuravļova likumprojektu var apstiprināt, var neapstiprināt, visticamāk, tas notiks tā, kā labpatiks Putinam. Jebkurā gadījumā tas ir kā vēl viens brīdinājums par to, ka Krievija pārtop ļoti bīstamā valstī. Militārs uzbrukums diez vai ir gaidāms, bet ideoloģiskais uzbrukums notiek jau vairākus gadus un tikai pastiprinās. Jau esmu rakstījusi, ka Kremļa ideoloģija bieži “iesūcas” mūsu prātos un uzskatos pavisam nemanāmi un mēs kļūstam par savas valsts noliedzējiem. Ja paseko līdzi tam, ko Kremļa balsis pauž kaut vai saistībā ar “Covid-19”, tos pašus tekstus varam lasīt sociālajos tīklos, tikai to autori nereti ir cilvēki, kuri sevi uzskata par Latvijas patri­otiem, kuri visu un visus atmasko labākas dzīves vārdā. Tādēļ informāciju, kuras internetā netrūkst nevienā jautājumā, jāvērtē rūpīgi, lai neiznāk, ka, labu gribot, pūšam tādu žuravļovu stabulē.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *