Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Vai sākas uzbrukums medijiem?

Sallija Benfelde
20:05
06.12.2021
2

Izskatās, ka Latvijā atkal ir sākusies kārtējā kampaņa pret sabiedriskajiem medijiem. Šoreiz tā sākusies sociālajos tīklos un tās autori ir daži politiķi un Saeimas deputātes palīgs.

Parasti pēdējā laikā visbiežāk tiek runāts par liberālismu un liberāļiem, kuri esot visa ļaunuma sakne. Savulaik to aizsāka Putins, un viņa ideoloģija tā lēnām un nemanāmi ir ieplūdusi Latvijas publiskajā telpā, un tagad jēdzieni “liberāls” un “liberālisms” bieži tiek lietoti kā lamu vārdi, kuriem nav vajadzīgs skaidrojums, jo tas a priori nozīmējot – ļauns, slikts, tāds, kas iznīcina valsti, valodu, kultūru.
“Tas ir kultūrkarš starp konservatīvu un liberālu skatījumu uz to, kā Eiropai vajadzētu attīstīties,” tā diskusijā “Visatļautība, iebiedēšana, neatkarība un nerakstītie likumi?” pirmdien pauda Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks.

Šajā reizē, izrādās, ļaunums gan esot kreisā politika, kreisie uzskati, ko paužot sabiedriskie mediji. Stāstot par notikumiem uz Baltkrievijas un Eiropas Savie­nības (ES) ārējās robežas, sabiedriskie mediji atkārtojot ienaidnieku melīgo propagandu, piespēlējot diktatoram Lukašenko hibrīdkarā pret Latviju, Lietuvu un Poliju. Sabiedriskie mediji paužot kreiso politiku, bet lielākā Lat­vijas sabiedrības daļa neesot un nekad nebūšot kreisa.

Latvijā jēdzienu “kreiss” tiešām uzreiz asociē ar citu jēdzienu, kas pēc 50 okupācijas gadiem nozīmē – “komunistisks”, “komunists”. Un, protams, komunisti uzreiz asociējas ar Krieviju un ar Putinu. Tātad – ja jau kreisi orientēts, tātad Kremļa ideoloģijas aizstāvis? Patiesībā jau kādu laiku notiek apzināta vai neapzināta arī šī jēdziena definīcijas maiņa, tā saturs tiek nomainīts ar citu.

Pirms par kaut ko diskutēt, vajadzētu vispirms vienoties, par to, ko tas nozīmē. Ikdienā mēs jau sen esam vienojušies par to, kā sauc, piemēram, katru priekšmetu, produktu, procesu, parādību. Iedomājieties pavisam vienkāršu un ikdienišķu norisi: cilvēks iet uz veikalu ar nodomu nopirkt kilo­gramu desas, bet pārdevējai palūdz kilogramu konfekšu, jo viņš šo produktu sauc tieši tā. Turp­māko nav grūti iedomāties – labākajā gadījumā kādu brīdi tiks skaidrots, ko tad pircējs īsti grib, bet, iespējams, sāksies strīds un skaļas domstarpības, kas var beigties arī ar pašvaldības policijas izsaukšanu.
Tādēļ vispirms vajadzētu saprast, kāda ir kreisās politikas definīcija, kāds ir tās saturs. Tāpat kā vajadzētu noskaidrot, vai Latvijas Satversme nosaka, kādai jābūt Latvijai: labējai, kreisai; konservatīvai, liberālai vai sociāldemokrātiskai? Satversmes pre­am­bulā teikts, ka “Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu”.

Kādi tad ir kreisās politikas pamati? Neiedziļinoties plašās definīcijās, filosofijas un politoloģijas ninasēs – klasiski kreisās politikas pamatā ir vienlīdzība plus darba ņēmēju intereses, tā ir sociāli orientēta politika. Tradi­cionāli kreisi orientēti ir sociāldemokrāti. Tātad jau citētajā Satversmes preambulas daļā ir minētas arī kreisās jeb sociāldemokrātu politikas pamatnostādnes: demokrātija, tiesiskums, sociāli atbildīga valsts, kas savukārt neapšaubāmi nozīmē arī cilvēktiesību ievērošanu. Protams, arī liberālā un konservatīvā politikā demokrātija, tiesiskums, arī cilvēktiesības ir būtiskas, atšķiras tikai uzsvari. Sociāldemokrātijā tie ir sociālie jautājumi, liberālismā – indivīda tiesības un neatkarība, bet konservatīvismā tā savā ziņā ir principu un nostāju nemainība, mērenība. Protams, runa ir par pamatprincipiem, ne par radikālajiem vai modernajiem novirzieniem. Un komunistiskā ideoloģija sakropļoja un mainīja kreisās politikas būtību, veicot noziedzīgas darbības, slēpjoties aiz skaistiem saukļiem. Tātad gan sociāldemokrātiska, gan liberāla vai konservatīva nostāja nav pretrunā ar Satversmi, jo Satversme uzsver, ka Latvija ir demokrātiska valsts, nenosakot vienu konkrētu ideoloģisko virzienu. Pārmest kreisu nostāju, cenšoties kreisai politikai pierakstīt komunistisku, prokremlisku ideoloģiju, ir centieni manipulēt ar jēdziena saturu.

Ko tādu sabiedriskie mediji savās reportāžās un raidījumos, kuros tiek atspoguļoti notikumi uz Eiropas Savienības ārējās robežas, ir pauduši, lai apgalvotu, ka to nostāja ir prokremliska? Tiešraides reportāžas no pierobežas savā ziņā bija ierobežotas, jo žurnālistus robežai nelaida klāt tuvāk par kilometriem 20 un pārvietošanās nevarēja notikt pēc katra vēlmēm, tādēļ tika atspoguļota vietējo iedzīvotāju nostāja un pārdomas par notiekošo. Izrādās, daudzi poļi juta līdzi migrantiem, vāca apģērbu un pārtiku, lai varētu palīdzēt tiem, kas aukstajā un mitrajā laikā bija spiesti nakšņot mežā, tāpat tika pieminēts, ka daļai migrantu saziedotais nav bijis pa prātam. Tika stāstīts, ka bruņotu baltkrievu vīri migrantus nelaiž prom no robežas, ka robežpārkāpēju vidū palielinās sieviešu un bērnu skaits. Protams, tieši uz robežas notiekošo ne Latvijas, ne daudzu citu valstu žurnālisti nevarēja nofilmēt, ziņās tika rādīti poļu, dažu lielo pasaules mediju, kurus pielaida robežai, nofilmētais, arī Baltkrievijā uzņemtie video, kas liecināja par robežpārkāpēju daudzumu pie robežas. Video bija labi redzami gan jauni un spēcīgi vīrieši, kuriem netrūka pat speci­ālu dzeloņstiepļu griežņu, gan uzbrukumi poļu robežsargiem. Sabiedriskajos medijos tika atspoguļoti gan notikumi, gan Polijas un Eiropas Savienības attieksme un vērtējums, kas no ES puses, saprotot, ka notiekošais ir apzināti organizēts, lai vērstos pret ES, pamazām mainījās. Kopumā notiekošais tika parādīts vispusīgi, gan sarunās ar ekspertiem, gan diskusijā “Kas notiek Latvijā?” analizējot notiekošā mērķus un cēloņus, iespējamos risinājumus.

Acīmredzot, sabiedrisko mediju “lielais noziegums” ir tas, ka tie atgādināja, ka arī migranti ir cilvēki, pat ja pārkāpj likumus, un ir noziedzīgi pret viņiem izturēties kā pret priekšmetiem, hibrīdkara instrumentiem. Robež­pārkāpējus nav obligāti jāielaiž ES, tiem nav atomātiski jāpiešķir uzturēšanās atļaujas. Bet viņi ir cilvēki. Tāda bija arī sabiedrisko mediju nostāja, atainojot robežkonfliktus.
Apgalvojumi, ka sabiedriskie mediji ir īpaši kreisi un ka kreisa nostāja automātiski ir prokremliska un vērsta pret Latviju, ir absurdi un nav pamatoti. Manuprāt, pirmkārt, tiek izmantota jēdzienu satura maiņa un pārbīde. Otrkārt, ir vērts atcerēties, ka Latvijā nav tikai kreisas vai labējas partijas, to programmās un nostādnēs ir gan viena, gan otra virziena iezīmes, tāpat kā sabiedrības uzskatos.
Vēršanās pret sabiedriskajiem medijiem ir vēlme spodrināt savas “politiskās spalvas”, izmantojot demagoģiju un sabiedrības aizspriedumus, un jucekli jēdzienos un definīcijās.

Protams, sabiedrisko mediju darbs ir jāanalizē, tas nav nevainojams un ideāls kā jebkura cilvēka vai organizācijas/institūcijas veikums, bet civilizētās un demokrātiskās valstīs politiķi to nevar darīt un nedara.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi