Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Vai Saeimu vajadzēja atlaist

Sallija Benfelde
21:06
06.06.2021
2

Likumi skaidri un noteikti neparedz, kas darāms, ja Latvijā izveidojas konstitucionālā krīze. Valsts prezidents gan sacīja, ka Satversme dod viņam tiesības neizsludināt antikonstituci­onālus likumus, tomēr pieļauju, ka tas nebūtu tik vienkārši, ja likumu par administratīvi teritoriālo reformu Saeima būtu pieņēmusi ārkārtas sēdē. Tas neļauj Valsts prezidentam iejaukties un neizsludināt likumu.

Droši vien ir vērts atgādināt, kā šī krīze izveidojās. Likumā par minēto teritoriālo reformu kā vienīgais kritērijs, pēc kura novadus veido, bija minēts ekonomiskais izdevīgums, bet ne vēsturiskā piederība, ne kultūras saiknes tajā nav minētas. Kad Saeima lēma par Varakļānu pašvaldību, diskusijas bija asas un pārsvaru guva deputāti, kuri vēlējās, lai Varakļāni atrodas Latgalē, jo vēsturiski tie atrodoties Latgalē. Pēc Varakļānu pašvaldības iesnieguma Satversmes tiesa, skatot šo lietu, lēma, ka Saeimas lemtais neatbilst Satversmei, jo parlaments bija rīkojies pretēji paša pieņemtajam likumam. Tātad Saeimai šo lēmumu vajadzēja atcelt, bet tā ārkārtas sēdē 31. maijā vēlreiz nobalsoja par Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā. Lai lēmums stātos spēkā, bija vajadzīgs vēl arī balsojums par visu likumu kopumā, bet tas tika atlikts uz sēdes turpinājumu otrdien.

Politiķi, kuri jau iepriekš bija nosodoši izteikušies par Sa­tversmes tiesu un pat runājuši, ka tāda nav vajadzīga, arī šoreiz nekavējās paust savu attieksmi. Kā vienmēr ļoti kritisks bija NA 13. Saeimas deputāts, jurists Jānis Iesalnieks. Savā tviterkontā viņš rakstīja, ka Satversmes tiesa ir nepopulāra un, ja pseidoliberāļi ir nikni par Saeimas lēmumiem un jau sauc pēc tās atlaišanas, tad kaut ko Saeima šodien ir izdarījusi labu. Protams, tas ir absolūts tiesiskais nihilisms un absurds, ja likumdevējs vēršas pret savas valsts konstitūciju, vēl jo vairāk, ja to dara deputāts, kuram ir jurista izglītība un kurš četrus gadus strādājis Tieslietu ministrijā par parlamentāro sekretāru.

Otrdien Valsts prezidents Egils Levits uzaicināja pie sevis koalīcijas partiju pārstāvjus un sarunās izdevās vienoties, ka Satversmes tiesas lēmums ir jāievēro un ka pēc tam varēs domāt, vai mainīt likumu par administratīvi teritoriālo reformu vai nemainīt un ko tajā mainīt. Protams, likuma maiņa nestu sev līdzi arī kārtējo novadu pārbīdi, kas ir gan naudas tēriņi, gan neskaidrība par nākotni, bet tas jau ir cits jautājums. No konstitucionālās krīzes vismaz pašlaik ir izdevies izvairīties, līdz ar to arī no pamatīga haosa un jucekļa.

Daudzi tomēr jautā, vai nevajadzēja Saeimu atlaist? Vēl to var izdarīt, vismaz teorētiski, jo likumdevēju nevar atlaist gadu pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tiesa, pēc tāda Valsts prezidenta rīkojuma būtu jārīko referendums – apstiprināt vai neapstiprināt Saeimas atlaišanu.

Manuprāt, referendums būtu ļoti riskants solis, jo vasarā cilvēkiem lielā politika maz interesē, bet, lai referendumā lemtais būtu ar likuma spēku, jāpiedalās zināmam balsotāju skaitam. Saeima tikmēr darītu, kas vien ienāk prātā, jo vieni uzskatītu, ka zaudēt vairs nav ko, var tikai iegūt, bet otri atkal sāktu savu bļaušanu par to, ka viss ir slikti un ka vajag draudzēties ar Krieviju. Rezultātā nākamajās vēlēšanās Saeimā varētu iekļūt politiķi ar visai savdabīgiem uzskatiem. Redzot, kas notiek Krievijā, cik agresīva tā kļūst, vēlme draudzēties – un tātad piekāpties, jo citādi tāda draudzība nav iespējama – mūs var novest ļoti bēdīgā situācijā un apdraudēt Latviju. Ļoti skaļās balsis ir grupai tagadējo Saeimas deputātu, kuri patiesībā, manuprāt, pārstāv uzņēmējus, kuru bizness ir vai bija saistīts ar Krieviju.
Spilgts piemērs tam ir “šprotu stāsts”. Pēc Krimas aneksijas, kad pret Krieviju tika piemērotas san­kcijas, sākās šprotu eksportētāju problēmas. Jau toreiz ražotājiem tika ieteikts meklēt citus tirgus un veidot citu produkciju. Lielie ražotāji pamazām to arī izdarīja. Pārskats par Latvijas zivju konservu produkciju pagājušajā gadā liecina, ka no visiem zivju konserviem, kas Latvijā tiek saražoti, uz Eiropas Savienību (ES) eksportē 54 procentus, bet uz Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu kopumā tikai 1,2 procentus. Protams, pēc notikumiem saistībā ar ES lidmašīnas aizturēšanu Baltkrie­vijā un ES, arī Latvijas reakciju uz to, Krievija paziņoja, ka tagad atteikšoties no Latvijā ražotajām šprotēm, lai sodītu par nepareizo attieksmi. Tas gan netraucē, piemēram, deputātam Gobzemam rakstīt savā feisbuka lapā, ka Latvijai nav jāliekas ne zinis par to, kas notiek Baltkrievijā, ka mums galvenais ir eksports un tml.

Kā zināms, Gobzema partijas “Likums un kārtība” atbalstītāji ir neatkarīgais deputāts Didzis Šmits, kurš saistīts ar zivjrūpniecību un zivrūpniecības uzņēmuma “Brīvais vilnis” īpašnieku Arnoldu Babri. Protams, iedzīvotāji ikdienā nepēta Zemkopības un Ekonomikas ministriju mājaslapas un datus par eksportu, turklāt neapmierinātu cilvēku netrūkst. Tādēļ konstitucionālā krīze dažam politiķim ļoti patiktu, jo dotu cerības, ka par viņu nobalsos – ja ne ārkārtas, tad kārtējās Saeimas vēlēšanās.

Atliek cerēt, ka krīze ir nevis tikai atlikta, bet politiķi tiešām ir sapratuši, ka tas apdraud mūs visus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
20

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi