Raksti

Viedokļi

Vai politika un politiķi gatavi mainīties

Sallija Benfelde

Kad runājam par to, vai Latvijas politika var mainīties, lielāko tiesu domājam par morāles un ētikas normām un par to, vai politiķi ir gatavi tās ievērot, vai spēs valsts un tās iedzīvotāju intereses likt pirmajā vietā. Par to, vai mūsu priekšstāvji saprot mainīgo pasauli, vai prot tajā ieraudzīt Latvijas vietu un zina, kas būtu jādara, domājam mazāk.

Varētu pat teikt, ka naivi domājam – pietiek ar vēlmi un godaprātu, lai mums un Latvijai viss būtu labi. Neapšaubāmi, vēlme un godaprāts ir vajadzīgi, bez tā nekur tālu netikt, bet vai ar to pietiks? Ar zināmu ironijas devu pat varētu vaicāt, vai pietiek ar “revolucionāro sirdsapziņu”, lai spētu mainīties līdzi laikam un sevi nepazaudēt?

Pasaule tiešām mainās, un var izlikties, ka mūs tas neskars, ja vien turēsimies pie savām tradīcijām un vērtībām. Diemžēl tik vienkārši tas nav. Demogrāfijas izaicinājumi, tehnoloģiju progress – Latvijai ar to jārēķinās. Piemēram, domnīcas “Certus” aprēķini rāda, ka līdz 2030. gadam skolas vecuma bērnu skaits Rīgā pieaugs par aptuveni 33 procentiem, bet visā pārējā Latvijā tas tikai samazināsies. Liepājā tas varētu samazināties par aptuveni septiņiem procentiem, bet Dau­gavpilī – pat par procentiem 14. Novados šis samazinājums rēķināts vēl lielāks, līdz pat 37 procentiem. Savukārt tehnoloģiju progress aizvien straujāk maina gan darba uzdevumus, gan prasmes, kādas ir un būs nepieciešamas, lai tos paveiktu. Jau minētais “Certus” piemin kādu prognozi, kas apgalvo, “ka divas trešdaļas bērnu, kas šobrīd sāk mācīties pamatskolā, nākotnē strādās darbavietās un profesijās, kādas pašlaik pat nepastāv”. Domnīca arī atgādina, ka organizācija “Free­dom House”, kas seko demokrātijas un diktatūras līdzsvaram pasaulē, vienpadsmit gadus pēc kārtas ir reģistrējusi brīvības samazināšanos visā pasaulē. Ne­liberālu, “stiprās rokas” režīmu izveidošanās Filipīnās, ASV un tuvāk Latvijai – Ungārijā un Po­lijā -, kā arī Putina, Na­zar­bajeva un citu NVS valstu līderu aizvien spēcīgāka konsolidācija nav īslaicīga parādība, bet atspoguļo ilg­termiņa globālo virzību uz mazāku politisko brīvību. Aptauja liecina, ka Eiropā un ASV jauniešiem demokrātija ir mazāk svarīga nekā vecākajām paaudzēm.

“Šīs un citas vietējās un starptautiskās tendences būtiski ietekmēs Latvijas attīstību turpmākajos piecos gados. Nākamajam parlamentam un valdībai, kas tiks ievēlēta 2018. gada oktobrī, būs jārīkojas strauji mainīgā pasaulē,” raksta “Certus” savā ziņojumā. Droši vien vietā ir piebilst, ka “Certus” nav dažu aktīvu un politikas alkstošu cilvēku apvienība, bet ir Latvijā pirmā domnīca, kas veidota tikai ar privātā finansējuma palīdzību un apvieno teju visas Latvijas nozīmīgākās tautsaimniecības nozares: farmāciju, IT, kokrūpniecību, finanšu, lauksaimniecības un citas.

Vai pie varas esošās partijas un mēs, vēlētāji, esam gatavi vērtēt savus uzskatus un simpātijas? Vai tie, kuru balsojums ir atkarīgs galvenokārt no etniskās vai grupu piederības, grib un spēj redzēt vairāk par “krievs”, “latvietis”, “zemnieks” vai “skolotājs”? Pa­tiesībā atbildība par mūsu nākotni Saeimas vēlēšanās gulstas tikai uz mūsu, vēlētāju, pleciem. Va­ram kāri tvert jebkuru brīnumainu solījumu – piemēram, palielināt Latvijas iedzīvotāju skaitu par kādu pusmiljonu vai atrisināt lielu daļu valsts problēmu, apvienojot daudzas nozaru ministrijas vienā. Jā, ir skaidrs, ka ir jāmaina pie varas esošie un ka vajadzīgi jauni politikas spēlētāji. Lielais jautājums, kā tos atrast un vai viņiem var uzticēties? Acīmredzot nāksies vien domāt pašiem un negrimt emocijās un aizvainojumos pret valsti. Pretējā gadījumā pēc vēlēšanām varam pamosties Lat­vijā, kur pie varas ir vai nu vecie politikas dinozauri, vai jauni tūtiņdreijeri, kas grib, bet nespēj atšķirt zapti no biezputras.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *