Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Vai labprātīgi atdosim savu zemi?

Druva
23:00
27.03.2007
3

Šo rakstu nākas sākt ar nelielu ekskursu Latvijas brīvības cīņu vēsturē. Proti, 1919.gada 28.augustā pilsoņu karā un cīņās ar citu valstu armijām novājinātā Krievija, kas salīdzinājumā ar Latviju bija lielvalsts, tās vadoņa Leņina personā pieņēma lēmumu piedāvāt mieru Baltijas valstīm. 1919.gada 11.septembrī Latvijas valdība saņēma padomju Krievijas piedāvājumu sākt sarunas par mieru.

Reāli tās sākās 1920.gada 16.aprīlī Maskavā. Sarunu gaitā līdz 19. maijam abas puses vienojās robežu jautājumā. Visvairāk strīdu izraisījās par Jaunlatgales, vēlāk Abrenes, tagad Pitalovas piederību, jo etniskā ziņā šis bija krievisks novads. Šodien var jautāt, kāpēc tajā bija maz latviešu. Tālab, ka Pitalova nebija Vitebskas guberņā iekļauto trīs Latgales apriņķu – Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils – administratīvajās robežās. Sarunās Latvijas delegācija nepiekāpās, un Krievija samierinājās, ka Pitalova ar tai piekļautiem sešiem pagastiem kļuva par Latvijas teritoriju.

1920.gada 11.augustā Rīgā Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vesmanis un padomju Krievijas delegācijas vadītājs Abrams Joffe parakstīja miera līgumu, kurā Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no Latvijas teritorijas.

Ar to arī varētu beigt, ja vien nebūtu piepildījies savulaik 1920.gada 31.augustā profesora Kārļa Baloža rakstītais, ka krievu šovinisti „…mums tik un tā mūžam nepiedos mūsu atdalīšanos no lielās, nedalāmās Krievijas”.

1940.gada 5.augustā Latvija „labprātīgi” pievienojās Padomju sociālistisko republiku saimei. Vēl pēc gada mūsu valsts tika ierauta divu pagājušā gadsimta tirānu – Hitlera un Staļina Eiropas dalīšanas plānos. Kad vācu kara mašīna sāka ripot rietumu virzienā, 1944.gada martā Staļins kala plānus, kā šos Abrenes apriņķa sešus pagastus pievienot māmuļai Krievijai. No „tautu tēva” iecerēm Politbiroja dokumentos saglabājusies tikai maza lapiņa ar pierakstu: Staļin – „za” (Staļins – „par”) ar Molotova parakstu. Vēlāk gan šo ieceri ar atpakaļejošu datumu juridiski centās noformēt padomijas augstākais likumdevēja orgāns (paklausīgs vienīgajai partijai – PSKP), PSRS Augstākās Padomes Prezidijs.

Taču arī šis lēmums neatbilst savulaik, 1936.gadā PSRS pieņemtajai „taisnīgākajai” konstitūcijai pasaulē, kurā skaidri un gaiši rakstīts, ka savienoto republiku robežas var mainīt tikai ar PSRS Augstākās Padomes (ne Prezidija) lēmumu.

Pat ja Latvija nebūtu varmācīgi pievienota PSRS, no juridiskā viedokļa šis 2% Latvijas Republikas teritorijas piešķīrums Krievijai noticis nelikumīgi.

Lai man piedod tās mūsu valsts augstās amatpersonas, kuras nepatiesi – precīzāk, noklusējot – no Saeimas tribīnes runā, ka 1975.gadā EDSO līgumā noteikts pēckara Eiropas robežu nemainīguma princips un Latvija nav tiesīga prasīt reālo robežu maiņu. Tajā ir teikts, ka robežas nedrīkst mainīt vardarbīgā ceļā.

Es neprasu robežu pārbīdīšanu austrumu virzienā, es prasu korektu rīcību, un starpvalstu praksē tā ir atzīta – kompensāciju no Krievijas par nelikumīgi iegūtu teritoriju.

Manas aizdomas par darījuma netaisnīgumu apstiprina pagājušajā nedēļā Valsts domē Krievijas ārlietu ministra S.Lavrova teiktais, ka Krievijai ir izdevīgs parakstīšanai sagatavotais robežlīgums ar Latviju, „jo tajā pilnā mērā ņemtas vērā mūsu teritoriālās intereses, bet politiskajā ziņā līgums pieliek punktu tēmai par teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju”.

Es ceru, ka šī līguma ratifikācija Saeimā nenoritēs tik gludi kā 63 paklausīgo deputātu balsojums pirms mēneša. Par to liecināja arī LZS biedru izteiktā kritika tautas priekšstāvjiem sestdienas kongresā. Te savs vārds būs sakāms Satversmes tiesai un varbūt pat tautas referendumam.

Ja Satversmes tiesas un referenduma rezultāti būs negatīvi, tad mēs pēckara Eiropā, ja ne visā pasaulē, būsim pirmie, kas labprātīgi atsakās no savas teritorijas.

Varbūt visu oligarhu aresti Latvijā uz laiku varētu paralizēt tautas domāšanas spējas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
11

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
38
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi