Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Vai deputātu kvotu beigas

JĀNIS BUHOLCS
14:05
11.01.2017
6

Šā gada budžetā “deputātu kvotās” sadalījušas miljonus, valdošo koalīciju veidojošās partijas uzskata, ka turpmāk gan no kvotām ir jāatsakās. Tas ir labs signāls. Par to, ka kvotu sistēma esošajā formā ir jāizbeidz, nesen pavēstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji. Viņi atbalsta piedāvājumu, ka budžeta tēriņus sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām plāno valdība un pēc tam par tiem balso Saeima.

“Vienotības” vadītājs Andris Piebalgs kvotu sistēmu kritizēja jau partijas kongresā decembrī – budžets tad gan bija pieņemts. Viņš atzina, ka atteikšanās no iepriekšējās prakses budžeta pieņemšanu padarītu grūtāku, toties profesionālāku. Politiķis arī norādīja uz šā gada budžeta paketes apmēru – izskatot budžetu, Saeima skatīja 57 likumprojektus, deputāti strādāja visu nakti. A. Piebalgs uzsvēra, ka budžeta dokumentu apjomam jābūt krietni mazākam, lai budžets kļūtu sabiedrībai saprotamāks un pārskatāmāks.

Savukārt Nacionālā apvienība paziņojusi, ka partijai “nekad” nav bijis pieņemami, ka noteikta naudas summa tiek atvēlēta deputātiem sev tīkamu projektu atbalstīšanai. Partijas pārstāvis un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Imants Parādnieks izteicies, ka noteiktām iniciatīvām nauda būtu jāparedz jau tad, kad budžeta projektu izstrādā valdība un vēl pirms tas nonāk Saeimā. Vienlaikus deputāts gan atgādināja, ka Saeimai, kas par budžeta likumprojektiem lemj, ir tiesības iesniegt priekšlikumus, kā finansējums pārdalāms. Tātad – deputāti drīkst iesniegt savus priekšlikumus par dažādu projektu vai jomu atbalstīšanu. Pats par sevi tas ir atbilstošs princips, bet viss, protams, atkarīgs no tā, kā tas tiek realizēts.

Šādas kvēlas runas par atteikšanos no deputātu kvotām – deputātiem iezīmētu naudas summu, ko tie ar Saeimas atbalstu var tērēt dažādu sev simpatizējošu ieceru atbalstam, – ir pieņēmušās spēkā diezgan drīz pēc jaunā budžeta pieņemšanas. Lemjot par 2017. gada budžetu, dažādiem saviem projektiem viņi novirzīja finansējumu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Tas bija krietni dāsnāk nekā citus gadus – kā nekā šogad ir pašvaldību vēlēšanas. Tātad partijām ir svarīgi parādīt, cik ļoti tās rūpējas par reģioniem – var kādu ielu noasfaltēt, kādu pasākumu finansēt un īpaši “svarīgās” vietās arī kultūras namu restaurēt vai tenisa kortu uzcelt.

Šā gada budžetā deputāti izkārtoja 1,55 miljonus eiro Ventspils olimpiskajam centram, 1,1 miljonu Valmieras stadiona rekonstrukcijai, 700 tūkstošus Rīgas Jēkaba katedrālei, 600 tūkstošus Jēkabpils sporta halles būvniecībai, 600 tūkstošus Madonas biatlona bāzei – un tā tālāk. Sports, kultūra, izglītība – tas, protams, ir ļoti labi. Tomēr jautājums ir, cik līdzsvarota ir šāda naudas tērēšana – kāpēc tieši tur un kāpēc tieši šīm iecerēm. No tā, kā nauda tika tērēta, neradās priekšstats, ka tagad valstī sistemātiski tiek atbalstītas noteiktas sabiedriski derīgās nozares. Drīzāk – atbalsta tur, kur tas kaut kādā veidā ir politiski izdevīgi.

Kā pagājušajā mēnesī stāstīja bijusī premjere Laimdota Straujuma, kvotu apjoms šoreiz tāds izauga tāpēc, ka ZZS vispirms izteica vēlmi brangu finansējumu piešķirt savām pašvaldībām, bet citi valdošās koalīcijas pārstāvji ar to samierināties ir bijuši gatavi vien tad, ja iespēja savas pašvaldības apdāvināt ir dota arī viņiem.

Taču tagad, kad finansējums nodrošināts, ZZS ir gatavi būt par karognesējiem, lai no šādas kārtības atteiktos. Vēl 2015. gadā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis par kvotām sacīja šādi: “Īsti pareizi tas nav, es piekrītu. Bet, lai es pateiktu pilnīgi atklātu sirdi, ka tāda lieta uz priekšu nebūs, – diez vai. Tāda lieta ir bijusi ilgstoša prakse. Vai to var pārlauzt, man grūti pateikt.” Izrādās, ka var, ja grib.

Pamodušies ir ne tikai zaļzemnieki. Vēl pērn Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece sacīja, ka kvotas ir iespēja atbalstīt “sabiedrībai sasāpējušas” un nozīmīgas lietas. Šīs pašas partijas pārstāve, kultūras ministre Dace Melbārde sacīja, ka pati kvotu sistēma ir diskutabla, tomēr tā ļauj īstenot projektus, kurus valdības darba kārtībā nav izdevies iekļaut. (Te gan kārtējo reizi var norādīt, ka visas idejas nekad nebūs iespējams realizēt, varbūt tomēr ir nepieciešama kāda sistemātiska pieeja, kā tiek izraudzīts, kādas darbības ir un kādas nav atbalstāmas.) Un vēl pērn partija bija gatava piešķirt naudu grupas “Līvi” bilžu albuma izdošanai. Priekšlikums tika atsaukts, taču citiem populāriem pasākumiem, kam it kā būtu jāspēj sevi atpelnīt ar sponsoru piesaisti un biļešu tirdzniecību, nauda tika apsolīta. Piemēram, grupas “Iļģi” 35.jubilejas pasākuma rīkošanai pavasarī arēnā “Rīga”.

“Vienotība”, kas arī iepriekš vārdos nav bijusi kvēla kvotu sistēmas atbalstītāja, tomēr ir izmantojusi šo sistēmu tāpat kā citas partijas.

Tomēr labāk vēlu, nekā nekad. Ja izrādīsies, ka ledus ir sakustējies un partijas ir gatavas atteikties no šādas sistēmas, tas būtu liels solis uz priekšu. Nauda ir jādala sistemātiski atbilstoši prioritātēm, nevis atbilstoši politiskajām draudzībām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi