Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Vai ar SOS var glābt vidi

Līga Eglīte
12:40
06.12.2017
4

Lai gan latviešiem sūdzēšanās bieži vien tiek uzskatīta par netikumu, tomēr ir vērts informēt atbildīgās iestādes par vides problēmām, jo citādi jau nekas nemainīsies. Kad pirms diviem gadiem Valsts vides dienesta (VVD) vajadzībām tika izveidota mobilā aplikācija “Vides SOS”, iedzīvotāji bija patiesi ieinteresēti – jau izmēģinājuma stadijā nosūtīja ap 300 ziņojumu par atklātajiem pārkāpumiem.

Labā ideja iegājusi savās sliedēs, par aktivitātēm uzzinām tikai no preses, kad noticis kaut kas pavisam katastrofāls, kā tas bija ar nelegālās riepu krātuves degšanu Jūrmalā. No vienas puses, “Vides SOS” ir veicinājis sabiedrības līdzdalību un atbildību ne tikai par savu tuvāko apkārtni, bet valsti kopumā, cilvēki ir kļuvuši vērīgāki. No otras – ne vienmēr sasniegti tieši vietējie iedzīvotāji, un tam ir dažādi iemesli. Tie, kuri izmanto vienkāršu, ne multifunkcionālu mobilo tālruni, kā arī nav vietnes facebook.com un draugiem.lv lietotāji, netērē laiku, lai fotografētu, meklētu attiecīgās institūcijas tālruņa numuru, zvanītu un ziņotu. Vēl viens aspekts – cilvēki ir piesardzīgi, jo ne tuvējos kaimiņus, ne sava pagasta cūcīgos ļaudis, par kuriem “visi jau sen zina”, ka viņi gadu gadiem ved drazas uz mežu vai “uzdur kādu lasīti”, labāk neaiztikt. Arī apdzīvotās vietās par ražotnēm, kuru teritorijā aiz žoga krājas “sazin kas”, iedzīvotāji klusē un piecieš līdz brīdim, kad “kaut kas” sāk smakot vai pat degt. Lai gan VVD informē, ka iegūtie personas dati netiek apkopoti, noglabāti un apstrādāti, jo tos lieto vienīgi gadījumā, ja rodas papildu nepieciešamība sazināties par fiksēto vides pārkāpumu, cilvēki ir aizdomīgi un nenotic. Bailīgais sūdzētājs, atminēdamies aizgājušos laikus, kad valstī bija cita kārtība, saprot, ka, labu gribēdams, pats var kļūt par vainīgo vai upuri. Aktīvāki informācijas sūtītāji ir garāmgājēji, meža pastaigu cienītāji, uz laukiem aizbraukušie pilsētnieki, zaļā dzī­ves­veida popularizētāji.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova vērtē “Vides SOS” kā veiksmes stāstu, jo informēšana par problēmām ir kļuvusi daudz vieglāka: “Iedzī­votājiem vairs nav jāgudro, kam ziņot, var pievienot fotogrāfijas un komentārus, kā arī saņemt atbildi, kas noticis ar iesniegumu. Gadā saņemam vairāk nekā divus tūkstošus ziņojumu, no kuriem daļa nav atbilstoša mūsu jomai. Veicam dispečera darbu, novirzot atbildīgajiem, visvairāk pašvaldībām. Savukārt pašvaldībām ir iespēja pievienot informāciju – beigu ziņojumu – par to, kas padarīts. Diemžēl ne visi to dara, un pie tā mums nākas piestrādāt.”

Pārsvarā “Vides SOS” ziņojumi ir adekvāti, tomēr reizēm to izmanto kaimiņu attiecību kārtošanai, kā arī “testam”, lai pārbaudītu, kā vispār darbojas tādas modernās tehnoloģijas. VVD inspektori spiesti reaģēt uz katru ziņojumu, lai cik tas nebūtu dīvains, pārbaudīt norādītās koordinātes, apsekot notikuma vietu. Piemēram, pavasaros ziņo par eļļainiem plankumiem uz ūdens virsmas, kas ne vienmēr ir naftas produktu noplūde. Tāda eļļaina plēvīte var rasties arī no ziedputekšņiem.

Papētot karti, kur atzīmētas ziņojumu vietas, var konstatēt, ka absolūtais Latvijas rekords pieder Rīgai un apkārtnei, bet vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā – Priekuļu novada Priekuļu pagastam.
Vai patiesi šīs vietas divos gados, kopš darbojas “Vides SOS”, kļuvušas tīrākas? Daļa uzņēmumu un iedzīvotāju, par kuriem iesniegtas sūdzības, ir sakārtojuši savu apkārtni, mainījuši saimniecisko darbību vai uzlabojuši ražotni. Apkārtējo modrība palīdzējusi atklāt un likvidēt daudzas nelegālas izgāztuves, tomēr pēc ziņojumu satura atliek vien secināt, ka tieši šī veida vides pārkāpumi visā valstī nemazinās jau gadiem. Vēl arvien ir iedzīvotāji, kuri izrēķina, ka lētāk aizvest atkritumus uz mežu.

Lielāka ziņojumu aktivitāte ir pavasaros un rudeņos, kad vieni atbrīvojas no veciem krāmiem, citi tos pamana un vēl citi savāc. Līdzīgi kā visur Latvijā, arī Cēsīs un apkārtējos novados pirmajā vietā ir iedzīvotāju izmestie sadzīves atkritumi, celtniecības un remonta pārpalikumi, riepas un automašīnu vraki, visbiežāk ievesti mežā. Vainīgā nav, par vācēju kļūst pašvaldība vai vides inspektori. Gadās, izdodas atrast vainīgo, piemēram, zemes īpašnieku, uzsākot administratīvo lietvedību par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu.

Vēl viena labi domāta “Vides SOS” opcija, ko sabiedrība diemžēl neizmanto, ir iespēja pašiem sakopt piesārņoto vietu, nofoto­grafēt, aizsūtīt un informēt par paveikto. Arhīvā var atrast tikai vienu talcinieku, kurš labprātīgi savācis citu atstātus atkritumus četras reizes, domājams, ka apzinīgais ir viens no aplikācijas izstrādātājiem. Un viss. Saprotama ir iedzīvotāju atturēšanās no šādas labdarības, jo, dziļi mežā atrodot nevis dažas plastmasas pudeles, bet pāris kubikmetru ar drazām, reti kurš tērēs savu laiku, smērēs apģērbu, meklēs maisus, lai savāktu, vestu ar savu auto. Kam tad ir Lielā talka?

Noteikti ir cilvēki, kuri, iedami sēņot vai ogot, sakopuši kādu pamestu tusiņa vietu, vienkārši viņi ar to skaļi nelepojas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi