Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Uzskatu salīdzināšana

Sallija Benfelde
23:00
23.07.2015
5

Mēdz sacīt, ka visu var novērtēt tikai salīdzinot, un bieži vien tā meklējam labāko vai sliktāko. Manuprāt, salīdzinājums vislabāk noder, lai paskatītos uz sevi no malas un ieraudzītu to, kas ikdienā ne vienmēr ir tik labi redzams.

Viena no neatkarīgā “Levadas centra” pēdējām iedzīvotāju aptaujām liecina, ka 38 procenti Krievijas iedzīvotāju par notikumiem, kas visvairāk paliek atmiņā, uzskata karu Ukrainā, bet 20 procenti – Rietumu sankcijas. Sociologi vaicā – kāpēc iedzīvotājus vairāk par to, kas notiek valstī, uztrauc pasaulē notiekošais? Droši vien pirmā atbilde, kas ienāk prātā, ir, ka šie notikumi ārpus Krievijas visvairāk ietekmē dzīvi valstī. Un tomēr, vai viss ir tik vienkārši? Galu galā, tieši Krievijas politika ir tā, kas rada un sekmē gan karu Ukrainā, gan Rietumu sankcijas.

“Levadas centra” sociologi uzskata, ka, protams, masu informācijas līdzekļi, it sevišķi televīzija, sekmē šādu attieksmi, jo propaganda ir masīva un nepārtraukta, tomēr tā nevar padarīt par neesošām ikdienas problēmas – cenu pieaugumu, algu aizkavēšanos, korupciju. Būtu saprotami, ja šīs problēmas iedzīvotājus uztrauktu vairāk par ārpolitikā notiekošo, bet tas tā nav. Pēc sociologu domām iedzīvotājiem nav vēlmes un ieraduma risināt problēmas, tās tiek uzskatītas par dabisku un neatņemamu dzīves daļu: kādēļ gan meklēt risinājumu, ja kaimiņi un draugi dzīvo tāpat un neuztraucas? Kā bezdarbības attaisnojums noder pārliecība, ka viss neizbēgami tikai pasliktināsies, ja kaut ko mēģinās mainīt. Valsts, kas ir iekļuvusi visās sabiedrības dzīves sfērās, jebkuru mēģinājumu kaut ko mainīt sauc par politisko cīņu. Bet politika, politiķi un politiskā cīņa iedzīvotājiem asociējas ar kaut ko sliktu, negodīgu. Tātad “jaukties politikā” ir slikti, to nevajag darīt.

Jāteic, ka šajos Krievijas iedzīvotāju uzskatos un tajā, kā to izmanto politiķi, ir visai daudz līdzības ar mums pašiem. Nav noslēpums, ka daudzi Latvijā uzskata, ka politika ir un var būt tikai netīra un visi, kuri ar to nodarbojas, to dara, lai gūtu kādu labumu sev. Savukārt politiķiem un amatpersonām, tikko viņus pieķer kādā neglītā vai nelikumīgā rīcībā, viens no iemīļotajiem apgalvojumiem ir par “politisko pasūtījumu”.

Skaidrojot, kāpēc Krievijas iedzīvotāji par ārpolitiku interesējas vairāk nekā paši par savu dzīvi un to, kā to uzlabot, mainīt, sociologi teic, ka dinamiskās, pat vētrainās ārpolitikas vērošana ļauj aiziet no ikdienas rūpēm, kļūt par ģeopolitisko spēlīšu vērotāju no malas. Savā ziņā ir zināma līdzība ar tā saukto “ziepju operu” popularitāti – vērot no malas kaislības un notikumus, kas nekad skatītāju neapdraudēs, bet kas uz brīdi liek justies īpašam, izjust piedzīvojumu garšu.

Neapšaubāmi, Krievijā šo “ģeopolitisko ziepju operu” popularitāti ietekmē arī valstij specifiski apstākļi un situācija. Piemēram, par Krievijas iekšpolitiku ir skaidrs, ka ekonomikas attīstības nav, ienākumi un labklājības līmenis nepaaugstinās, bet sevi var mierināt, ka vāja valsts taču nevar uzvarēt pretiniekus, bet no Krievijas baidās pat pasaules varenākās valstis. Tātad Krievija iet pareizā virzienā un nav vāja, to iedzīvotājiem apzināties ir ļoti patīkami, pat ja ikdienas dzīve brīžam līdzinās nejaukam sapnim.

Manuprāt, galvenais secinājums, lasot par šo pētījumu Krievijā, patiesībā ir labi zināms un nav nekas jauns – ar skaļiem saukļiem un kvēliem lozungiem var aizsegt gandrīz jebko. Protams, Latvijas un Krievijas iedzīvotāji un politiķi nav dvīņi savos uzskatos un rīcībā. Tomēr arī mēs ļaujamies pašapmānam. Diskusijas par tikumību un grozījumiem likumos bija tik kvēlas, aicinājumi neaizmirst par cilvēka dzīves pamatu – tikumību un ģimeni, bija skaļi un pravietiski. Tajā pašā laikā izskatās, ka pedofili Latvijā var justies visai ērti, bet tikumības tribūni no politiķu vidus nav daudz interesējušies par to, kas Latvijā notiek ar vardarbības, arī seksuālās, upuriem. Gluži tas pats notiek ar bēgļu jautājumu – skan lozungi un aicinājumi nepieļaut bēgļu ierašanos mūsu zemē, bet vai notiek reāls darbs, lai izveidotu sistēmu, kas ļauj svešiniekiem iekļauties mūsu sabiedrībā? Galu galā, nav taču iespējams noslēgties no visas pasaules, nevienu valstī neielaist, bet pašiem pieprasīt brīvību pārvietoties un dzīvot, kur vēlamies. Manuprāt, tā ir bīstama divdabība ne tikai no politiķu puses, jo mums ir iespējas ietekmēt politiķu dienas kārtību, ja vien to patiesi vēlamies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
26

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi