Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Turpinot Kārļa dienas tradīciju

Druva
00:00
26.01.2007
1

Draudzīgā aicinājuma fonda priekšsēdētājs

Runājot par Draudzīgā aicinājuma kustību, par iniciatīvu, kas sabiedrību rosina atbalstīt skolas, es saskatu paralēles starp notikušo laika posmos pēc Latvijas nodibināšanas un Latvijas valsts atjaunošanas. 16 gadi tajā laikā un 16 gadi tagad.

1935. gadā, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis nāca klajā ar Draudzīgo aicinājumu atbalstīt skolas, Latvijā intensīvi notika skolu celtniecība. Īpaši Latgalē. Uzceltās skolas bija jāpiepilda ar saturu – grāmatām, gleznām, klavierēm, ar visu, kas skolās vajadzīgs. Neesmu lasījis, kādu motīvu dēļ K.Ulmanis tieši savā vārda dienā, 28. janvārī, nāca klajā ar draudzīgu aicinājumu apdāvināt savas skolas, taču šodien var teikt, ka aicinājums ietvēra domu – radīsim materiālo bāzi, celsim izglītības kvalitāti.

Ja atskatāmies uz valsts atjaunotnes laiku, kad Latvija neatkarību piedzīvojusi tikpat ilgu laiku kā 1935. gadā, tad aina ir cita. Valstī pilnīgi no jauna uzcelta tikai viena skola Cēsīs. Abos laikos nācās atjaunot valsts ekonomiku – toreiz kara sagrauto, 90. gados – pēc sociālisma, bet tagadējos laikos krīze nebija tik liela kā 20. gadsimta sākumā. Tātad var secināt, ka atjaunotā valsts izglītībā ieguldījusi daudz mazāk, nekā pirmā republika.

No jauna iedzīvinot Draudzīgā aicinājuma kustību, ik gadu esam domājuši, kā šo sabiedrisko procesu virzīt mūsdienās. Mērķis bijis viennozīmīgs – veicināt izglītības kvalitāti. Materiālais devums, ziedojumi, protams, arī ir svarīgs priekšnoteikums skolu attīstībai. Tam vislabākais piemērs ir Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija. Skola, kura uzcelta uz ziedojumu pamata un arī skolēnu vecāku atbalstu, fiziski pastrādājot. Pirmos siltinātos logus ģimnāzijā varējām likt, pateicoties vecāku ziedojumiem un darbam.

Tagad Latvijas skolu materiālā bāze ir jānodrošina pašvaldībām, un sabiedrības spēku daudz vairs nevajadzētu ielikt. Izglītības kvalitātes veicināšanai, lai mūsu skolēni būtu konkurētspējīgi arī ārpus valsts, nepieciešams stimuls. Arī sabiedriska organizācija, kāds ir Draudzīgā aicinājuma fonds, to var darīt. Tā fondā tapa skolu konkurss Lielā Pūce, kurā sasniegumus izglītībā vērtējam pēc īpašas kvalitātes rādītājiem – atzīmējam skolotāju un skolas vadītāju sekmes, īpaši veicinot audzēkņos radošu darbību, izaugsmi. Lai sasniegtu kvalitāti, ir jāpiestrādā. Šajā konkursā lauku skolām neliekam sacensties ar pilsētu skolām. Esam centušies veidot konkursa nolikumu, lai sāncensība būtu samērojama. Un secinājumi rodas. Pēdējā laikā Vecpiebalgas vidusskola ik gadu atrod audzēkņus, ar kuriem strādā vairāk, dodot zināšanās labu kvalitāti, bet Priekuļu vidusskolā, kur ir daudz vairāk audzēkņu, gandrīz neviens vairs neatrodas.

Bez sacensības buksē attīstība. Izglītībā var vilkt paralēles ar jebkuru apkalpojošo sfēru. Arī izglītībā acīmredzamus panākumus gūst konkurences apstākļos. Mūsu, Draudzīgā aicinājuma balva nav skolas kopējās kvalitātes rādītājs, tāpēc konkursa rezultātus nevar ņemt par pamatu, nosakot labākās skolas Latvijas mērogā. Tas jādara nevis sabiedriskas organizācijas rīkotā, bet valsts konkursā, jo valstij ir daudz lielākas iespējas izvērtēt skolu darbību. Valsts desmit gadus filozofē, kā radīt stimulējošo sistēmu skolu attīstībai, taču nekas vērā ņemams pagaidām nav radīts. Negaidot, kad tas beidzot notiks, kā fonda priekšsēdētājs gribu iekustināt šo procesu, izteikt priekšlikumus izglītības un zinātnes ministrei, lai Latvijā sāktos skolu kopējās kvalitātes vērtēšana. Vērtējuma pamatā ņemami tie rezultāti, kādus audzēkņi parādījuši centralizētajos eksāmenos. Ģimnāzijas, pilsētu skolas un lauku skolas vērtējamas atsevišķi. Pirms sākt šādu skolas darba salīdzināšanu, ir jāpadomā par vērā ņemamu balvu fondu, par skolu stimulēšanas sistēmu. Konkurss skolām šķitīs svarīgs, ja uzvarētāji varēs saņemt pietiekami lielas naudas summas pedagogu kvalifikācijas celšanai, kabinetu modernizēšanai – visam, kas tieši saistīts ar mācību procesu. Domāju, ka valsts atbalsts piešķirams ne tikai topa skolām, bet arī tām, kuras atrastos reitinga lejasgalā, jo konkursa mērķis nebūtu kādu gremdēt, gluži otrādi – atrast vājās vietas, kur straujāk veicināma izglītības kvalitātes izaugsme.

Draudzīgā aicinājuma svētkos janvārī, kad ik gadu pasniedzam goda medaļas skolu absolventiem, viņu skolotājiem, izglītības mecenātiem, izglītības popularizētājiem masu medijos, sabiedrības izvirzītiem cilvēkiem, kas veicinājuši latvietību, gribu rosināt piešķirt apbalvojumu vēl vienā nominācijā – cilvēkiem, kas valstī veicinājuši demokrātiskos procesus. Pie šādas domas nonācu, vērojot diskutējamos politiskos procesus tagad un atceroties demokrātijas neveiksmes pirmās neatkarīgās Latvijas laikā. Redzu, ka valsts varas līmenī demokratizācijas procesi ir apstājušies, tie vairs neiet plašumā. Nedomāju, ka mēs vēlreiz varētu nonākt pie diktatūras un vadoņa kulta, bet tagadējā elkoņu politika – mums ir vara, darām, kā gribam, Saeima mums darbosies kā balsošanas mašīna – parādījusi, ka valsts varas līmenī nesagaidām to, uz ko cerējām.

Tāpēc arī nonācu pie secinājuma, ka Draudzīgā aicinājuma fonds kā sabiedrisks pārstāvis varētu izteikt atbalstu demokrātiskiem procesiem. Aicinu sabiedrību iesaistīties vērtēšanā un pagodināšanai ar Draudzīgā aicinājuma medaļu ieteikt tos cilvēkus, kuru darbība atbilst demokrātiskai valstij.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
11

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi