Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Trūkst cieņas pret Satversmi

Druva
00:00
21.03.2007
4

Pēdējā laika notikumi politikā liek domāt, cik liela nozīme lēmumu pieņemšanā ir tautai, kas īsti notiek Latvijā un ko vēlas panākt mūsu ievēlētie politiķi. Valdības un prezidentes nesaskaņas rezultējušās diskusijās par Satversmes 81. panta svītrošanu, valdības atkāpšanos un referendumu.

Lai gan spriešana par strīdīgajiem likuma grozījumiem notiek gan plašsaziņas līdzekļos, gan arī ikdienas sarunās, tomēr īstas skaidrības, par ko tad ir šis stāsts, ļoti daudziem nav. Tādēļ „Druva” lūdza LU sociālo zinātņu fakultātes docentam, politologam Valtam Kalniņam raksturot strīdus par Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtajiem likuma grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā.

Shēma, kā virzījās likuma grozījumi, jāatzīst, ir samudžināta. Valdība pieņēma grozījumus abos likumos, Saeima tos akceptēja, taču Valsts prezidente grozījumus neizsludināja, bet aizsūtīja Saeimai otrreizējai caurskatīšanai. Saeima, neņemot vērā prezidentes iebildumus, likuma grozījumus tomēr pieņēma no jauna. Prezidente, iebilstot pret šo divu likumu grozījumiem, izmantoja savas pilnvaras un apturēja likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem, kā dēļ arī būs jāveic iedzīvotāju parakstu vākšana par to, vai referendumam būt vai nebūt.

„Lai notiktu referendums, ir jāsavāc vismaz desmitās daļas vēlētāju paraksti no tiem, kuri nobalsoja 9. Saeimas vēlēšanās, kas ir nedaudz mazāk nekā 150 tūkstoši. Ja cilvēki grib, lai būtu referendums, tad ir jāiet parakstīties. Ja nevēlas referendumu un vēlas šo jautājumu galīgo atrisināšanu atstāt valdošās koalīcijas rokās, tad parakstīties nav jāiet.”

V.Kalniņš skaidro grozījumu būtību: „Latvijā ir trīs valsts drošības iestādes – Satversmes aizsardzības birojs, militārās izlūkošanas dienests un drošības policija. Savā ziņā vissvarīgākais ir Satversmes aizsardzības birojs, jo tas tehniski nodrošina speciālās darbības, piemēram, sarunu noklausīšanos, pielaižu izsniegšanu valsts noslēpumam. Kā jebkurā demokrātiskā valstī, šīs institūcijas atrodas parlamenta uzraudzībā. Deputāti, kas strādā nacionālās drošības komisijā, var pārbaudīt, ko drošības iestādes dara, bet tam vajadzīgas pielaides, ko izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.

Grozījumi paredz, ka ne tikai deputāti varētu pārbaudīt, ko dara drošības iestādes, bet arī nacionālās drošības komisijas pilnvarotās personas. Tātad principā jebkurš cilvēks, kuram piešķirta pieeja valsts noslēpumam. Vienlaikus ir radusies situācija, ka pieeju valsts noslēpumam var izsniegt ne tikai Satversmes aizsardzības birojs, bet arī informācijas analīzes dienests, kas ir Ministru kabineta pārraudzībā. Tas nozīmē, ka nacionālās drošības komisijas deputāti ar informācijas analīzes dienesta palīdzību var pilnvarot jebkuru cilvēku pārbaudīt un izpētīt jebko, ko dara valsts drošības iestādes. Tas arī nozīmē, ka, ja vien deputātiem interesē, viņi var noskaidrot, kādas operatīvās darbības Satversmes aizsardzības birojam ir lūdzis izdarīt KNAB, kādus telefonus KNAB noklausās un par kādiem jautājumiem notiek operatīvās darbības.

Situācijā, kad Latvijā tiek izmeklētas vairākas lietas, kas saistītas ar politiski ļoti ietekmīgām personām, ļoti negribētos, lai deputāti patvaļīgi varētu jebkuru cilvēku pilnvarot operatīvās darbības izpētei.”

V.Kalniņš norāda, ka grozījumu pieņemšanai nav bijis saprotama pamata. Sākotnēji tika apgalvots, ka bijusi neatliekama steidzamība, taču V.Kalniņš vērš uzmanību tam, ka raidījumā „Kas notiek Latvijā” Mareks Segliņš un Indulis Emsis apgalvojuši, ka deputātu sadarbība ar speciālajiem dienestiem esot pat ļoti apmierinoša un problēmu neesot: „Nav skaidrs, kādēļ bija nepieciešama šāda steidzamība. Rodas aizdomas, ka tā bija saistīta ar politiski jūtīgajām izmeklēšanām. Tas būtu vienkāršs veids, kā politiķi varētu gūt kanālu, pa kuru uzzināt, kas šajās lietās tiek darīts.”

V.Kalniņš pat secina: „Koalīcija pret Satversmes nosacījumiem izturas tik brutāli, ka, ja vien kaut kas nav rakstīts lieliem burtiem un nepārprotami nav aizliegts, tad viņi to dara. No Satversmes procedūras ir pilnīgi skaidrs, ka parakstu vākšanu par referenduma nepieciešamību vairs nevar apturēt – tāda procedūra nav paredzēta. Ja parakstus savāks, tad referendums būs.

No Satversmes arī skaidri izriet, ka ar to mirkli, kad likuma grozījumi

šādā veidā ir nodoti vēlētāju rokās, tikai un vienīgi Latvijas tautai ir dota iespēja izlemt.

Taču pašlaik valdošā koalīcija grib uztaisīt paralēlu lemšanas procesu un turpināt strādāt pie likuma, lemjot par jauniem grozījumiem. Tā ir ņirgāšanās par tautas nobalsošanas mehānismu. Ir jāizturas ar cieņu un respektu pret referendumu un nevajadzētu to censties padarīt par nevajadzīgu un bezjēdzīgu.

Ja no M.Segliņa un I.Emša teiktā varēja saprast, ka ar drošības iestādēm problēmu nav un nav arī steidzamības, tad kādēļ gan šos jautājumus nevar atrisināt pēc trim mēnešiem?”

Tomēr par Satversmes 81. panta svītrošanu V.Kalniņš atzīmē: „Nav jau problēma panta izmantošanā. Problēma ir Satversmes pārkāpšanā un 81. panta nosacījumu neievērošanā. Pants paredz, ka to var izmantot, ja pastāv neatliekama vajadzība. Ja tāda ir, kādēļ gan to neizmantot.

Ja politiskie spēki neievēro Satversmi un atrisina situāciju, šo pantu svītrojot, tad tā ir smalku jautājumu labošana ar „lauzni”.”

Lai gan V.Kalniņš nav vienīgais, kurš vērš uzmanību uz politiķu nevērīgo attieksmi pret valsts pamatlikumu un tautas iespējām izteikt viedokli, tomēr „karavāna iet uz priekšu” un pašlaik Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka abi likumprojekti galīgajā lasījumā tiks laboti četras dienas pirms parakstu vākšanas par referendumu. Politiķi, kā jau bija paredzams, skaidro, ka tādējādi referendumam vairs nebūšot jēgas, jo līdz ar grozījumu stāšanos spēkā likumi būtu tādā redakcijā, kādi tie bija pirms grozījumiem 81. panta kārtībā.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par prezidentes apturētajiem likumiem „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” norisināsies no 3. aprīļa līdz 2. maijam. Parakstīties būs iespēja četras stundas dienā pašvaldību noteiktās vietās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi