Raksti

Viedokļi

Trīs lietas labas lietas?

Jānis Gabrāns

Ieslēdzot televizoru, jābūt gataviem, ka ik pēc noteikta laika mūs pārsteigs reklāmas. Neiztrūkstoša vieta tajās ir ātro kredītu piedāvātājiem, un katru nedēļu uzpeld jauna reklāma ar jaunu pakalpojuma sniedzēju. Uz kādām “pogām” tik netiek spiests – pensionāri, skolotāji, uzņēmēji.

Valsts līmenī par reklāmas ierobežošanu pagaidām netiek domāts, tur smagi virzās mēģinājumi ierobežot procentu likmes, tāpēc sabiedrība nāk ar savu inici­atīvu. Nupat izskanēja, ka sākta parakstu vākšana portālā manabalss.lv par ātro kredītu reklāmu aizliegšanu medijos un internetā. Ielūkojieties šajā portālā, atklājas, ka šis nav pirmais mēģinājums. Jau 2016.gada sākumā ar iniciatīvu “Nost ar ātro kredītu reklāmām sabiedriskajos medijos” nāca kāds Zigmārs Dzenis. Pieteikumā viņš raksta: “Vēlos, lai cilvēki saprastu, ka ātrie kredīti nav sociālā palīdzība. Ierādīsim ātras peļņas tīkotājiem “rāmi”, kurā viņi var strādāt līdzīgi, kā tas ir ar azartspēlēm, cigaretēm un alkoholu.”

Līdz šim viņa priekšlikumu atbalstījuši 2724 cilvēki, bet, kā zināms, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, nepieciešami vismaz 10 tūkstoši parakstu.

Šī gada sākumā ar iniciatīvu “Ātro kredītu devēju reklāmu ierobežojumi” nāca klajā Aleksejs Piskunovs, kopš 24.janvāra savācot 4903 parakstus. Viņš aicina noteikt maksimālo ātro kredītu devēju reklāmas rādījumu skaitu dienā vai vienā reklāmas pauzē televīzijā un radio, kā arī aizliegt reklamēt ātros kredītus vides reklāmās (tajā skaitā sabiedriskajā transportā): “Šīs pārmaiņas palīdzēs norobežot cilvēkus, kuriem aizdevumi īpaši nav vajadzīgi, no mudināšanas saņemt viegli pieejamo naudu.”

Pirms nedēļas savu iniciatīvu – “Ātro kredītu” reklamēšanas aizliegums medijos un internetā – portālā iesniedza Madara Valtere, šobrīd to parakstījuši vien 147 atbalstītāji. Pieteikumā viņa raksta: “Reklāmas aizliegums masu medijos, sociālajos tīklos, internetā un radio samazinātu to cilvēku skaitu, kuri aizņemtos naudas līdzekļus ar ātro kredītu palīdzību. Tie, kam tiešām vajadzēs steidzami aizņemties naudu, arī bez reklāmas atradīs iespēju, kā to izdarīt, bet pats galvenais, tā būs apdomāta rīcība, nevis mirkļa vājums reklāmas ietekmē.”

Jau trīs iniciatīvas, diemžēl sabiedrības atbalstu tām nav izdevies iegūt. Iespējams, cilvēki netic iespējai mainīt situāciju, varbūt nav informēti par parakstu vākšanu, bet, pat ja izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, nav zināms, vai valdības, parlamenta līmenī tas gūs atbalstu.

Lai arī kādam liekas, ka viņu reklāmas neietekmē, aģentūras SKDS pētījums liecina, ka puse Latvijas iedzīvotāju konkrētu produktu vai pakalpojumu izvēlas tieši reklāmas iespaidā. To, ka ātro kredītu reklāmas iedarbojas, daļēji apliecina fakts, ka Latvijā kopš 2013. gada nebanku kreditētāju izsniegto aizdevumu apmērs katru gadu palielinās par 64 –73 miljoniem eiro.

Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) informācija vēsta, ka saņemto sūdzību skaits par finanšu pakalpojumiem pērn pieaudzis par 44%, vairums tieši par kreditēšanu. Ātro kredītu izsniedzējiem visai regulāri piemēro soda naudu par viltībām līgumos un par neadekvātu procentu aprēķināšanu, lai gan reklāmās tiek apgalvots, ka slēptu zem­ūdens akmeņu nav.

PTAC pārstāve Santa Zarāne norāda, ka ar aizliegumiem vien situāciju nevar mainīt: “Pirms kaut ko aizliegt, jāveic pētījums, kādas būs sekas. Var jau spekulēt par aizliegumu, bet jānoformulē, kādā vidē tos aizliegt – presē, televīzijā, radio, internetā, bet vai sociālie tīkli ir medijs? PTAC uzrauga reklāmas, vai tās nav maldinošas, vai nenotiek kādas manipulācijas. Vairākkārt piemēroti sodi reklāmas devējiem par nepatiesu informāciju. Viens no pēdējiem bija par kādu ātro kredītu sniedzēju, kas izmantoja negodīgu paņēmienu, izsūtot īsziņas ar informāciju, ka cilvēkam jau piešķirts aizdevums. Uzskatījām, ka tā ir maldinoša informācija, kas var ietekmēt patērētāju.

Pirms kaut ko aizliegt, vispirms jāuzlabo cilvēku finanšu pratība. Ņemot kredītu, jāiepazīstas ar piedāvājumiem, jālasa līgumi, tāpēc kopā ar sadarbības partneriem realizējam projektu par skolēnu izglītošanu. Esam izstrādājuši metodisko materiālu vidusskolu skolotājiem par finanšu pratību, ko izmantot mācību procesā. Lai skolēni sāk apzināties, kas ir vēlmes un vajadzības, ka, pirms ņemt kredītu, svarīgi rūpīgi izvērtēt, vai tiešām tas vajadzīgs, vai būs iespējams atdot. Varbūt tieši bērni būs tie, kuri iemācīs to arī vecākiem. Vidusskolēniem īpaši svarīgi to saprast, jo viņi dodas studentu, pieaugušu cilvēku dzīvē. Lai saprot, kas ir kas. Viens ir studiju kredīts, bet otrs – ātrais kredīts ballītes sarīkošanai. Vai šis – otrais – tiešām ir nepieciešams?! Jāatceras, ka tas atstās ierakstu kredītvēsturē, kas vēlāk var kaitēt, dodoties bankā pēc kāda nopietnāka aizdevuma.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *