Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Trešais tēva dēls

Jānis Gabrāns
10:54
09.01.2019
1

Kalendārs skaita dienas, kas pagājušas kopš Saeimas vēlēšanām, bet Latvija joprojām ir bez valdības. Viss notiekošais nedaudz atgādina pasaku par “Zelta zirgu”, kur diviem pirmajiem tēva dēliem neizdevās tikt stikla kalnā, tad nāca trešais, kuram tas izrādījās pa spēkam.

Vai Krišjānis Kariņš, kuram Valsts prezidents uzticējis trešo piegājienu valdības veidošanā, spēs tikt valdības veidošanas stikla kalnā? Jāteic, rodas zināmas paralēles ar 2009.gadu, kad valdības veidošanu uzticēja Eiropas Parlamenta deputātam Valdim Dombrovskim. Latvija toreiz bija ekonomiskajā bedrē, tika meklēts tēva dēls, kurš to izvilks ārā. Politikas pētniekiem, ekonomistiem, finansistiem droši vien ir atšķirīgi viedokļi par to, vai V.Dombrovska veiktās reformas bija pareizas, vajadzēja vai nevajadzēja devalvēt latu, bet ir skaidrs, ka, savelkot jostas, no bedres izkļuvām.

Tagad uz premjera amatu pretendē vēl viens eiroparlamentārietis ar labu izglītību, kurš brīvi runā angļu un vācu valodā, pārvalda arī krievu un franču valodu. Kurš sevi pierādījis Eiroparla­mentā (EP), jo Starptautiskās nevalstiskās organizācijas “VoteWhatch Europe” pētījumā par ietekmīgākajiem EP deputātiem Krišjānis Kariņš ir augstajā 19. vietā un ir vienīgais no visiem Baltijas valstu deputātiem, kurš iekļauts 70 ietekmīgāko deputātu sarakstā.

Politologs Filips Rajev­skis uz jautājumu, vai K. Kariņam izdosies izveidot valdību, atbild apstiprinoši: “Visdrīzāk izdosies, jo šobrīd visi ir sastresojušies, turklāt divas iepriekšējās neveiksmes atdzesējušas galvu. Otrkārt, “Vienotības” politiķiem ir pieredze, kā vadīt valdību sarežģītos apstākļos, saturēt kopā atšķirīgus politiskos spēkus. Taču, prognozējot, ka valdību izdosies izveidot, ir jautājums, vai viņiem izdosies vēl ko citu arī paveikt. Politiķi šobrīd gatavi sastutēt valdību, lai dabūtu amatus, pēc kuriem vēlme ir ļoti liela. To apliecina tas, ka visi runā tikai par vēlamajiem amatiem, ne par to, ko darīs, nonākot tajos. Par to, kas jādara, viņi vienojušies, bet pagaidām šķiet neiespējami vienoties, kā tas būtu jādara.”

Iepazīstoties ar piedāvāto ministru kandidātu darba pieredzi, redzam, ka viņu vidū ir gan pieredzējušie, gan tādi, kuri līdz šim no politikas stāvējuši nostāk. Atceramies, ka nosacīti jaunās partijas nāca ar nosacījumu, ka “vecajiem” ministriem pietiek darboties, jānāk jaunajiem, bet tas var iekavēt valdības darbu, jo būs nepieciešams laiks, lai saprastu, ko nozīmē vadīt ministriju.

Politologs saka, ka gadījumā, ja bija vēlme redzēt jaunas sekas, ir jābūt pacietīgiem: “Ienācējam politikā jādod laiks ieskrieties, saprast situāciju. Gribētu teikt, ka tomēr esam tikuši tālu no tā brīža, kad mums padomju laikā tika sacīts, ka katra ķēkša var vadīt valsti. Neviens nepiedzimst par ministru vai politiķi, tas ir sarežģīts darbs, kas jāiemācās, bet iemācīties var tikai darot. Jāsaprot, ka jauns politiķis ilgi būs jauns politiķis. Ja kāds īsu laiku bijis ministra amatā, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ieguvis pieredzi.”

To, ka kļūt par ministru ir izaicinājums, kas prasa zināšanas, apliecina vakar izskanējusī ziņa, ka “KPV.LV” sākotnēji virzītā labklājības ministra amata kandidāte, deputāte Ieva Krapāne atsaukusi savu kandidatūru. Lai arī kā iemesls minēts veselības stāvoklis, F. Rajevskis saka, ka viņas teiktais preses konferencē bijis, maigi izsakoties, uz kompetences robežas: “Ievas Krapānes teiktais parādīja, ka viņa absolūti neizprot, ko nozīmē Labklājības ministrija. Tā ir ļoti sarežģīta nozare, tā ir problēmu nozare, tur katra diena ministram ir tikai problēmu risināšana. Tur ir tikai sāpīgi jautājumi, tāpēc šajā amatā jābūt pieredzējušam politiķim vai pieredzējušam labklājības nozarē, lai vispār saprastu, par ko tiek runāts.”

Runājot par nominēto premjeru K. Kariņu, politologs atzīst, ka no līdz šim izvirzītajiem kandidātiem viņš ir labākais: “Viņš zina, kas ir valdības darbs, jo bijis ministrs. Tiesa, tas bija pirms vairākiem gadiem, bet darbs politikā ir kā braukt ar velosipēdu, ja reiz iemācies “taisīt politiku”, tas neaizmirstas. Var nezināt šī brīža aktualitātes, bet var uzreiz sākt darboties, jo zināms, kā viss funkcionē. Ja Kariņš kļūs par premjeru, tautai nebūs jākaunas par sava valdības vadītāja angļu valodas prasmi, par ko līdz šim esam kaunējušies. Viņš ir pieredzējis starptautiskajā politikā, Eiropas lietas izprot ļoti labi, ir atpazīstams šajās aprindās, arī tas ir svarīgs pluss šajā amatā.

Situācija, ka K.Kariņš pēdējos gados nav bijis saistīts ar lokālām Latvijas lietām, var radīt zināmus sarežģījumus. Piemēram, jautājumā par reģionālo reformu, kas ir valdības darba kārtībā. Taču domāju, tas nebūs šķērslis, jo būs ministrs, kas šo jomu pārvaldīs, un, ja premjeram būs laba, spējīga komanda, viņš tiks galā ar visiem uzdevumiem.”
Uz jautājumu, vai šis nav pirmais gadījums, kad valdību veido mazākās Saeimas frakcijas pārstāvis, F. Rajevskis norāda, ka Andris Šķēle bija vispār bezpartejiskais kandidāts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi