Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Tiesībsarga meklējumi

Druva
00:00
17.02.2007
3

Šonedēļ beidzās termiņš, līdz kuram Saeimā ievēlētajām partijām jāizvirza kandidāts tiesībsarga amatam, un pieteikts tika viens pretendents – Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis. Paredzams, ka viņš 22. februārī gaidāmajā balsojumā gūs pārliecinošu Saeimas atbalstu un varēs lauzt ceļu jaunā amata gaitās.

Iepriekšējais mēģinājums atrast tiesībsargu cieta neveiksmi 11. janvārī, kad pietiekamu daudzumu Saeimas deputātu balsu neguva nedz “Tautas partijas” favorīts jurists Ringolds Balodis, nedz “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izvirzītā politoloģe Rasma Kārkliņa. R. Balodim toreiz pietrūka vien četru balsu, un pavīdēja viedokļi, ka šī ir bijusi zīme premjeram, lai viņš saprastu savas varas ierobežojumus. Savukārt citi pauda, ka neviens no kandidātiem acīmredzot nav bijis gana piemērots atbildīgajam amatam.

Lai kādas arī nebūtu partiju savstarpējās attiecības un to kārtošanas sviras, tomēr nu beidzot ir atrasts kandidāts, kas patīk ne tikai koalīcijas partijām, bet arī opozīcijā esošajam “Jaunajam laikam”, tāpēc gandrīz droši varam prognozēt, ka R. Apsītis, kurš 23. februārī pasludinās pēdējo spriedumu Satversmes tiesas tiesneša amatā, būs Latvijas pirmais tiesībsargs.

Pētot masu saziņas līdzekļu ziņojumus, var tikai jūsmot, cik saskaņoti šoreiz rit tiesībsarga virzīšana. Viņam nav nevienas sliktas iezīmes, ja neskaita norādes uz R. Apsīša pārlieko labestību. Mēs uzzinām, ka viņš ir piedalījies 4. maija deklarācijas rakstīšanā, savukārt 2002. gadā līdz ar citiem Satversmes tiesnešiem pieņēmis lēmumu, kas atļauj strādājošajiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju. Par viņu kā par Latvijas Universitātes pasniedzēju, tiesnesi un vienkārši cilvēku lasāmas tikai pozitīvas politiķu un citu speciālistu atsauksmes. Publika tiek iepazīstināta ar savu nākamo varoni, uzzina par viņa labajiem darbiem un izredzēm izveidot darbotiesspējīgu tiesībsarga biroju, kas palīdzēs cilvēkiem cīņā pret valsts varu. Vēl vairāk – pavīd arī R.Baloža un R.Kārkliņas gadījumā neiedomājami un emocijām piesātināti izteikumi, ka R.Apsīša izvēli kandidēšanai izšķīris aizkustinājums par Stāmerienas pagastveča Raita Apalupa sacīto: “Nu, mīļais draudziņ, tev ir jāiet.” Tādējādi masu saziņas līdzekļi piedāvā stāstu ar laimīgām beigām – atradās trešais tēva dēls, kas uzvarēja visus un ieguva karaļvalsti, un visi bija laimīgi.

Pēc R. Baloža un R.Kārkliņas neievēlēšanas žurnāla “Nedēļa” redaktors Māris Zanders rakstīja, ka šāds iznākums nav uzskatāms par kaut ko sliktu – ja partijas nav pilnīgi pārliecinātas par kandidātu un par biroja nepieciešamību vispār, tad nav nekāda nelaime, ka tiesībsargs darbu nesāk. Vēl var piebilst, ka tādā veidā tiek paildzināts periods, kurā apspriest šī amata specifiku, meklēt atbilstošus cilvēkus un tos izvērtēt. Līdzīgi bija arī ar korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja meklējumiem. Arī tolaik ilgi nevarēja atrast kandidātu, taču meklēšanas laiks deva stimulu diskusijām par šīs iestādes nepieciešamību un funkcijām.

Daļēji tam var piekrist, taču ir kāda nianse – nekādu būtisku diskusiju saistībā ar tiesībsarga biroju Latvijas publiskajā sfērā nav bijis. Uz valsts cilvēktiesību biroja bāzes izveidotā institūcija ir reakcija uz Rietumvalstu modi saistībā ar šo amatu – tā vajag, un viss. Netiek spriests par tā nepieciešamību un spējām pildīt likumā paredzētās funkcijas, izskanējuši ir tikai jautājumi par to, kurš šo biroju vadīs. Turklāt arī šeit diskusijas ir tikai šķietamas – par to liecina vieglā R. Apsīša izvirzīšana un atbalstīšana. Daudzkārt uzsvērts, ka tiesībsargam ir jābauda autoritāte sabiedrībā, jo citādāk viņa juridiski nesaistošie ieteikumi būs bez kāda svara – taču nav mehānisma, lai noteiktu kandidātu autoritāti. Lai arī cik R. Apsītis neizskatītos labi uz citu kandidātu fona, tomēr viņa autoritāte tiks radīta (vai radīsies) tikai pēc tam, kad viņš sāks pildīt savus pienākumus. Līdzīgi kā pēc ilgiem pūliņiem atrastais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs, arī R. Apsītis pēc stāšanās amatā gūs masu saziņas līdzekļu lielu uzmanību, un šis būs laiks, kad kalt dzelzi, t.i., radīt savu autoritāti, veidot sabiedrības priekšstatus par sevi. Savukārt tas, kas bijis pirms ievēlēšanas, ir mazsvarīgi “autoritātes” izplūdušā un nedefinējamā satura dēļ.

Par tiesībsarga iespējām pildīt tam paredzētās funkcijas varēsim spriest pēc kāda laika, kad tā vadītājs būs kādu brīdi strādājis. Tas nozīmē, ka stāsts nebūt nav galā, tāpēc vēlam spēku cīņās ar pūķiem un citiem tumšajiem personāžiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
39

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
35

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
22

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi