Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Tēma – radošums

Monika Sproģe
08:25
12.11.2018

Angliskajā versijā – Subject creativity. Ar šādu nosaukumu aizvadītajā piektdienā Cēsīs, Vidzemes koncertzālē, notika konference, kuras virsuzdevums bija atklāt radošuma apslēptākos dārgumus, ar kuru palīdzību iespējams gāzt kalnus.

Visdažādāko jomu stāstniekiem, daloties pieredzē, bija jāiedvesmo klātesošie iedegties par savu ideju, neizdegt ceļā pretī panākumiem un jāatklāj recepte, kā saglabāt radošo dzirksti, līdz darba līgums jūs šķirs.

Pēc radošām zināšanām izslāpušie ieradās laikus, viens otram uzdodot jautājumu: “Kur jūs nolikāt mašīnu? Ā, nu, ceru, ka mūs nenoštrāfēs.” Tērpušies gan glaunos uzvalkos vai lietišķos kostīmus, gan mežģīņu kleitās vai tinušies šallēs, ērmīgām, ērkulīgām frizūrām vai pretēji – glīti un rūpīgi veidotām sasukām – vienuviet pulcējās radošumu alkstošās dvēseles.
Kāds, lai paustu svarīguma piesitienu, laikus ieņēmis vietu zālē, atvēra datoru un klabināja tik centīgi, it kā mazāk norūpēts vaigs šādam 21. gadsimta darbonim, kurš spējīgs strādāt visur un jebkādos apstākļos, liecinātu par viņa nenozīmību ne tikai uzņēmumā, bet visā, ko mēdzam dēvēt par veiksmīgu karjeras dzīvi kopumā.

Lai gan pasākums sākās pusdivpadsmitos, jau labu laiku pirms tam koncertzāles foajē šūmēšanās bija liela, acīmredzot sanākušie nebija paguvuši mājās padzert kafiju. Un drukni kungi, kuri, visticamāk, ikdienā pieraduši ēst kārtīgu karbonādi ar sieru un majonēzi, savus alus vēderiņus mēģināja slēpt aiz caurspīdīgiem trauciņiem, kuros bija glīti sakārtoti burkāni. Taisni jānobrīnās, cik veselīga publika dipināja koncertzāli, jo burkāniņus un ābolus visi grauza kā garauši.

Viena no mācībām, kuru varēja apgūt nejaušs dalībnieks, bija šāda: ja vēlies izskatīties svarīgs un ārkārtīgi veiksmīgs biznesmenis, ir nemitīgi steidzīgā solī jāskraida uz priekšu un atpakaļ un skaļi, visiem dzirdot, jārunā pa telefonu, ar brīvo roku jāžestikulē, ik pa laikam jāberzē piere un visā nopietnībā jārisina gandrīz vai dzīvības un nāves jautājums.

Gaidot visnotaļ spilgtu pasākuma atklāšanu, konferences vadītājs Haralds Burkovskis lauzās cauri burkānu kriukšķinošajai publikai. Diena iesākās ar vārdiem: “Tie, kas ir bijuši visās piecās mūsu konferencēs, būs dzirdējuši simt lieliskus iedvesmas stāstus.”

Iedvesmas stāstos dalījās radošo jomu pārstāvji, kas bija apņēmušies pa kādai pieredzes odziņai pasviest tiem, kuri kāri tvēra sacīto. Diemžēl jāteic, ka izcilu runātāju ar saturīgu sakāmo nebija daudz. Pasākums vairāk atgādināja biogrāfiju pārstāstu vakaru, katrs runātājs ķidāja savu dzīvi, tika atkārtotas vienas un tās pašas vispārzināmas patiesības. Nu, piemēram, -cilvēks ir radošs, tikai pats to neapzinās; jāuzdrīkstas darīt; ja gribi ko sasniegt, ir jāriskē; dzīve nav rožu dārzs; bailes paralizē; nepieciešama pašdisciplīna; komandai ir nozīme; būt mazam nav slikti, bet gan izdevīgi; esi citādāks, esi drosmīgs, esi neatlaidīgs utt. Vai tiešām sanākusī auditorija savās spriestspējās ir tik neattapīga, ka nepieciešams šis kāds, kas to pasaka skaļi? Izrādījās, ne gluži, jo pēc pusdienām zālē bija palicis vairāk to, kas uzvalkos, mazāk to, kuri jau ar ārieni apliecināja savu radošo personību.

Bez šaubām, man, šo rindu autorei, varētu pārmest subjektivitāti, taču pie pusdienu maltītes, vaicājot citiem konferences dalībniekiem vērtējumu, dzirdēju līdzīgas atziņas. Turaidas muzeja pārstāves bilda, ka šis tas bijis interesants, taču ieguvums knapāks, nekā gaidīts: “Ļoti jūtams amerikāniskais piesitiens. Katrs, kurš uzkāpj uz skatuves, nodarbojas ar sevis slavināšanu. Mūsu mentalitātei tas nepiestāv. Lielās un plātās ar saviem sasniegumiem, bet neviens jau īsti nepasaka, kā un kādiem soļiem to īstenojis.”

Uz šādiem pasākumiem darbiniekus regulāri deleģē arī AS “Latvenergo”. Abi uzrunātie jaunieši atzina, ka šī ir pirmā tāda veida konference, kurā piedalās. “Mums patīk. Dažas lietas dzirdam pirmo reizi, ir tēmas, par kurām esmu interesējies tikai pēdējos trijos gados, tās interesanti paklausīties, bet nav nekāds jaunums. Pirmo reizi esam Cēsīs, koncertzālē. Patīk atmosfēra, kas te valda, un, ja reiz uzņēmums visu apmaksā, darbā brīva diena, tad jāsaka – dāvinātam zirgam zobos neskatās,” atzina uzrunātais.

Nereti, kad mums lūdz aprakstīt radošu cilvēku, iztēlojamies eks-centrisku, varbūt pat dīvainu cilvēku ar mums nesaprotamu iekšējo pasauli, kas spēj paust ģeni­ālas idejas un radīt ģeniālus darbus. Taču patiesībā tas ir stereotips, kas aicina distancēties no kolēģiem un pārējiem komandas dalībniekiem. Tikmēr grāmatas “Myths of Creavity” ( “Mīti par radošumu”) autors Deivids Burkus apgalvo, ka radošums ir komandas sports. Un, lai gan teju ikviens no pieaicinātajiem Sub­ject creativity runātājiem bija kāda uzņēmuma vadošajā amatā, tikai retais uzsvēra komandas nozīmi. Vairāk uzsvari bija likti uz indivīdiem, proti, viņiem pašiem kā cilvēkiem, kuri, pateicoties dažādiem, pat traģiskiem dzīves pagriezieniem, kļuvuši par kaut kādas ideoloģiskas dimensijas uzskatāmu cildinājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi