Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Svētki viens otru neizslēdz

Madara Ozoliņa
09:09
15.05.2018
3

Maijs saistās ne tikai ar siltāku laiku un mācību gada noslēgumu, bet arī ar Mātes dienu, kas, kā ierasts, tiek svinēta mēneša otrajā svētdienā. Savukārt Ģimenes diena Latvijā tiek atzīmēta samērā nesen – kopš 2008. gada, un šie svētki tiek svinēti 15. maijā. Vai svētki, kas tiek svinēti ar tik nelielu laika atstatumu un kuru vēstījumā ir daudz līdzīga, viens otru neaizēno?

Ģimenes psihoterapeite, divu bērnu māmiņa un pasākumu organizētāja Dace Loča: “Maijs ir saspringts visiem – gan mazajiem, gan lielajiem. Bet nedomāju, ka ir slikti, ja Mātes diena un Ģimenes diena ir tuvu viena otrai. No svētku rīkošanas skatupunkta tas nedaudz sarežģī visu, bet kā mammai man nav iebildumu. Vienmēr esmu uzskatījusi, ja labi grib un laikus sāk plānot – tad viss ir paspējams un izdarāms. Galu galā problēmas meklējam mēs, pieaugušie. Bērni grib svētkus, un nevis to tradicionālā izpratnē kā lielus un grandiozus pasākumus, bet kā iespēju būt kopā ar mammu un tēti. Ģimenes pašas var izvēlēties, ko svinēt, bet gan Mātes diena, gan Ģimenes diena ik gadu dod iespēju mazliet apstāties un padomāt par vērtībām. Un, ja skatāmies no šāda viedokļa, tad nav būtiski, vai kalendārā svētku dienu nosaukumi ierakstīti viens aiz otra, vai ar pusgada starpību. Galvenais – izprast svētku nozīmi, būt kopā ar mīļajiem, runāt ar bērniem par vecāku lomu, ģimenes vērtībām un, iespējams, veidot savas ģimenes tradīcijas, kas gaidītas un aktuālas būtu ik gadu.”

Četru bērnu mamma Iveta Segliņa: “Mātes diena man vienmēr bijusi īpaša. Kopš sevi atceros, šajā dienā ik gadu esmu devusies apsveikt mammu. Nevis tāpēc, ka tā vajadzētu, bet tāpēc, ka ir par ko! Protams, mums par savām mammām jādomā arī ikdienā, bet labi, kad ir šādi svētki, kas tomēr liek padomāt, ko mammas mūsu dēļ darījušas, un pateikt par to paldies. Mātes diena ir tāda mierīga, sirsnīga un jauka diena, kuru es baudu. Ar prieku dodos arī uz skolas un bērnudārzu pasākumiem, kas veltīti Mātes dienai. Turpretim Ģimenes svētki ir nedaudz atšķirīgi – pilsētās tiek rīkoti interesanti pasākumi, kuros akcents tiek likts uz kopā būšanu. Tā ir vēl viena iespēja ģimenei pavadīt laiku kopā, gūt jaukas emocijas un skaistas atmiņas. Ikdiena ar četriem bērniem mēdz būt raiba, ne katru nedēļu izdodas izrauties no ikdienas, lai visi kopā varētu apmeklēt kādu pasākumu. Ja laikus izlasu informāciju, ka pilsētā būs kādi pasākumi, spēju visu saplānot tā, lai ar ģimeni tos apmeklētu. Manuprāt, svētku nevar būt par daudz.”

Trīs bērnu tētis Aivars Žagars: “Mātes diena vienmēr svinēta maija mēneša otrajā svētdienā, arī Ģimenes dienas atzīmēšanas datums ir nemainīgs. Tas, cik tuvu katru gadu šīs svinamās dienas atrodas, ik gadu nedaudz mainās. Piekrītu, ka tās ir pārāk tuvu viena otrai, bet mainīt to nevar. Jāpiemin, ka šajā laikā ik gadu svētkus Maija parkā rīko arī Cēsu kristiešu draudze “Prieka vēsts” un pēc dažām nedēļām tiek svinēta Bērnu aizsardzības diena. Visi svētki viens pēc otra. Bet būtu arī neloģiski Ģimenes dienu, kurai jau ir nolikts datums, svinēt, piemēram, augustā. Es negribētu teikt, ka svētki cits citus aizēnotu. Drīzāk no to daudzuma cilvēki gluži dabiski nogurst – ne tikai pieaugušie, bet arī paši bērni. Maijs pats par sevi ir saspringts – izlaidums bērnudārzā, eksāmeni skolās, pieteikšanās vasaras darbiem, arī katrā ārpusskolas pulciņā tiek rīkoti mācību gada noslēguma pasākumi, kuri jāapmeklē. Uz visiem tikt ir sarežģīti, tādēļ ģimenēm pašām jāapdomā, kurp doties, kur ne. Svētki, kas dod iespēju ģimenei būt kopā, jāatzīmē, bet būtiski atcerēties – ne Mātes diena, ne Ģimenes diena nav ārišķīgi svētki, kuru laikā katrs solis jāpublicē sociālajos tīklos. Nav jācenšas apmeklēt visus iespējamos pasākumus tikai tādēļ, lai būtu, ar ko padižoties internetā. Tie ir svētki, kas mūsu steidzīgajā ikdienā atgādina, ko katram nozīmē ģimene, kādas ir mūsu ģimenes vērtības un kā protam novērtēt to, ka mums blakus ir mamma un tētis, bet vecākiem līdzās ir bērni.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi