Raksti

Viedokļi

Sveču liesmiņa aizdzen tumsu

Sarmīte Feldmane

It kā jau ziemeļniekiem tumšajam laikam gada ritējumā vajadzētu būt pašsaprotamam, bet, jo vairāk iepazīstam saulainās zemes, jo vairāk pārņem žēlums par sevi. Cik citur gaiši, saulīte tik dāsna! Dažādu jomu speciālisti izdomā aizvien ko jaunu, kā sevi nenogurdināt ar tumsu. Un arī katrs pats cenšas sevi iepriecināt, lai tumsa apkārt vismaz aizmirstas.

Pētījumu kompānijas “Kantar TNS” aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka Adventes laikā viņi visbiežāk plāno iedegt svecītes un iegādāties vai veidot Adventes vainagu.

Svētdienās svecītes aizdegs teju puse iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem (42%). Adventes vainagu iegādāties vai veidot pašu spēkiem plāno caurmērā katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (25%). Krietni mazāk iedzīvotāju plāno meditēt vai nodoties pārdomām, vai svētdienās doties uz baznīcu (katru no šīm aktivitātēm plāno īstenot 5% aptaujāto). Maza daļa iedzīvotāju Adventes laikā ievēros gavēni vai izslēgs no savas ikdienas svinības (attiecīgi 3% un 2% aptaujāto).

Trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka šajā decembrī Adventes laikā nedarīs neko, kas attiecas uz šiem svētkiem. Biežāk tie ir aptaujātie cittautieši, kas ir arī likumsakarīgi, jo viņu vidū salīdzinājumā ir vairāk pareizticīgo, kas Ziemassvētkus svin janvārī. Vienlaikus arī cilvēki, kas dzīvo vieni paši, apgalvo, ka Adventes laikā nedarīs neko, kas saistīts ar Ziemassvētku gaidīšanu.

Savukārt Adventi atzīmēt biežāk plāno sievietes un latvieši – viņu vidū ir krietni vairāk to, kuri svētdienās iedegs svecītes un iegādājas vai paši gatavo Adventes vainagu. Arī aptaujātie jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem salīdzinājumā ar citu vecumgrupu pārstāvjiem ir vairāk noskaņoti atzīmēt Adventi, un jo īpaši bieži viņi plāno svētdienās iedegt Adventes svecītes. Tāpat svētdienās Adventes svecītes biežāk tiks aizdegtas laukos, īpaši Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, kur tās degs vairāk nekā pusē mājokļu.

Liepēniete Edīte Spožuma atzīst, ka ir vasaras cilvēks un tumšajā laikā pavisam nemanāmi kļūst nīgra. “Tumšais laiks ir tik ilgs, un gribas kādu gaišumu. Darbā visu laiku deg svecīte, un tās gaismiņa ne tikai nomierina, bet, šķiet, dod enerģiju.

Pirmoreiz tieši pirmajā Adventē mājās ienesām eglīti, izrotājām. Logos deg spuldzītes, istabā ir daudz sveču. Diemžēl šoruden sveču klāsts veikalos ir vienmuļš. Nav izdevies atrast kaut ko oriģinālu, ne tādu kā ikdienā. Var jau būt, ka vēl būs.

Arī mājas pagalms izgaismots, un gaismiņas skraida pa kokiem, mājas fasādi, saimniecības ēku. Gaisma rada prieku un reizē arī svinīgumu. Tā var atvairīt tumšā laika apātiju.
Šis ir laiks, kad gribas prieku un reizē mieru. Man patīk, kad mājā smaržo mandarīni, piparkūkas. Gribas paklausīties mūziku, neskatītas ziņas un nelasīt portālu jaunumus – arī tā sevi var iepriecināt tumšajā laikā,” pārdomās dalās Edīte Spožuma.

Straupes pagasta bitenieks Mārtiņš Krauklis lej vaska sveces. “Gaismu gribas. Pats katru rītu padedzinu svecīti, ir labāka sajūta, gribas vērot mazo liesmiņu. Šķiet, tā iedvesmo. Arī tad, kad eglītē aizdedzina svecītes, gribas vērot, kā tās deg, sekot uguns liesmiņai. Tā nomierina un arī dod enerģiju.

Nesen lasīju, ka vaska sveces daudziem patīk tieši materiāla dēļ. Tās ir skaistas, un vaska smarža saistās ar kaut ko patīkamu, arī vasaru. Medus smarža – tā taču ir vasara.

Tā kā leju 13 dažādu formu svecītes, katram ir iespēja izvēlēties. Pirmajā Atdventē tirdziņā visvairāk pirka sveces ar egļu zara un svecītes zīmējumu, mazāk eglītes formas sveces, kas bija ļoti iecienītas pērn. Katram jau gribas ko citu,” pārdomas izsaka bitenieks un piebilst, ka biškopjiem gada beigas ir arī darba sezonas noslēgums. “Tagad sildu vasku, leju sveces. Tas nebūt nav tik vienkārši, kā liekas, skatoties no malas. Taču ir prieks, ka manis lietās sveces no manu bišu radītā vaska rada priecīgāku noskaņu un ienes telpās arī kaut nedaudz romantisma,” saka straupietis.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *