Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Svecīšu vakaru noskaņai

Sarmīte Feldmane
10:25
27.09.2017
8

Rudens ienācis arī Latvijas kapsētās. Apbrīnojami koptās, cieņpilni iekārtotās. Ik nedēļu daudzās kapsētās ir Svecīšu vakari. Tradīcija, ko visi, kam vien kāds tuvinieks aizsaulē, cenšas ievērot.

Laukos un lielajās pilsētās šī tradīcija atšķiras. Laucinieki vēl pirms tumšā laika starp citiem darbiem steidz arī sakopt tuvinieku kapus. Kad sāksies drēgnais rudens, īsās dienas, slidenie ceļi, laika nebūs. Arī dzirdēts, ka kapsētas ziemā nevajag traucēt. Tad nu Svecīšu vakarā tuvajiem cilvēkiem varam teikt – līdz pavasa­-rim -, nogrābt lapas, puķes, nosegt kapu kopiņas ar skujām, lai priecīgāks skats.

Lauciniekiem tas viss pašsaprotami, skaidri. Pilsētās Svecīšu vakaru vietā vismaz līdz ar Atmodu atjaunojušās kristīgās tradīcijas. Evaņģēliski luteriskā baznīca aicina uz Mūžības svētdienu, ko atzīmē baznīcas gada pēdējā svētdienā, kas ir svētdiena pirms pirmās Adventes .To mēdz saukt arī par Svecīšu vakaru. Mirušo piemiņas diena par baznīcas tradīciju kļuva 1832.gadā, un tā tiek aprēķināta pēc Prūsijas parauga – baznīcas kalendāra pēdējā svētdienā. Turpretī katoļu baznīca jau kopš 10.gadsimta ik gadu mirušo piemiņu godina Visu dvēseļu dienā 2.novembrī.

“Sestdien ir Svecīšu vakars Drustu kapsētā, nākamajās citās Dzērbenes, Drustu un Raunas draudzes kapsētās. Svecīšu vakars ir reize, kad atcerēties tuviniekus, domāt par mūžīgo dzīvību, runāt par cilvēka dzīves jēgu, tās nozīmi,” pārdomās dalās Raunas, Drustu un Dzērbenes draudžu mācītājs Edijs Kalniņš.

Svecīšu vakarā tas īpašais, neikdienišķais, brīžam varbūt šķiet pat pārcilvēciskais, ir tumšā kapsētā degošās svecītes. Simtiem svecīšu izgaismo ēnas, radot ko mistisku. Kā pastāstīja vairāki kapsētu pārziņi, pēdējos gados gan Svecīšu vakaros uz dievkalpojumu sapulcējas aizvien mazāk cilvēku. “Katrā kapsētā ir savas, var teikt, tradīcijas. Ir kapi, kuros tuvinieki tieši dievkalpojuma laikā grābj lapas no kapu kopiņām. Ir kapsētas, kurās piederīgie sakopj dzimtas kapus, sadedz svecītes, tad dodas mājās, atgriežas, kad tumsa, lai priecātos par izgaismoto kapsētu,” pārdomās dalās Edijs Kalniņš un uzsver, ka Svecīšu vakars ir brīdis, kad atceras tuvos cilvēkus, kuri jau Mūžībā, tā sajūtot saikni starp paaudzēm.

Rudens vakars, pārdomas, atskats aizgājušajā un reizē cerības rītdienai. Tā bijis arī senlaikos. Latviešu tradīcijās vēls rudens allaž bijis Veļu laiks. Laiks, kad satiekas paaudzes un pasaules. Satiekas, lai godātu cita citu.

Ne reizi vien ārzemnieki brīnījušies par latviešu kapu kultūru, kas tiek uzturēta, kaut laiki mai­nās. Dzimtu kapi tiek kopti kā daiļdārzi. Un vēl izbrīnī gan Kapu svētki, gan Svecīšu vakari, jo tā ir kolektīva savējo pieminēšana. Aiziet uz kapsētu, nolikt kāda mīļa cilvēka atdusas vietā svecīti, noskaitīt lūgšanu, pastāvēt brīdi, padomāt – tas nav nekas neparasts. Taču satikties kapsētā visam pagastam, braukt noteiktā dienā uz kapiem otrā Latvijas malā, jo tur ir Svecīšu vakars vai Kapu svētki, to var izprast tikai latvietis. Tā ir izjūta – tā vienkārši ir jādara, jo tā darīja mūsu vecāki, vecvecāki un viņu senči. Izjūtu, kas pārtapusi tradīcijā, kura saliedē tautu, nevar izstāstīt svešiniekam, nevar prasīt, lai kāds to saprot.

Uguns cilvēkus piesaista. Naktī, tumsā kapsētā tā kliedē izbailes. Vairs nejūtamies tik vāji, jo ir kāds spēks mūžībā, kas neļauj skatīties uz kurpju purngaliem, bet liek pacelt galvu, ieraudzīt mākoņus.

Svecīšu liesmas cīnās ar vēju, lietu un tumsu… Daudzas neiztur, nodziest, bet vēl vairāk deg līdz rītam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
20

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
30

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
20

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
27

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
28

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
25

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi