Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Strādājošo ir vairāk, nekā darba devēju

Druva
23:00
26.07.2005
3

Iedomāsimies parastu ģimeni, kurā ir divi strādājošie un divi skolas vecuma bērni. Tētis un mamma ir privātfirmu darbinieki, mēnesī katrs “uz rokas” saņem 120 latu. Tātad ģimenes budžets ir Ls 240. Sadalot Uz galviņām, katram sanāk pa Ls 60. Ak vai, cik tālu līdz iztikas minimumam! Nu labi, pieņemsim, ka vecāki tomēr ir veiksminieki un katrs ik mēnesi pārnes Ls 200. Sitiet vai nost, bet tik un tā līdz iztikas minimumam pietrūkst dažu latu… Par visiem kopā Ls 36.

Kādā “Druvas” publikācijā firmas “War -C” direktors sūkstījās, ka, lai gan valstī oficiāli ir bezdarbs, faktiski trūkstot darba roku. Tādēļ firma gatava ņemt darbā dažu mēnešu kursos arodu apguvušus speciālistus. Varbūt tomēr bija vērts maksāt pieklājīgas algas, lai paturētu un no jauna piesaistītu vairāk izglītotu un pieredzējušu meistaru? Kur labi maksā, tur saimniekam liela izvēle. Ir ļoti dīvaini, ka, palielinoties pieprasījumam pēc darbaspēka, augot darbaspēka deficītam, tomēr būtiski nepieaug darbaspēka cenas. Tā vietā daudzi uzņēmumi saviem kadriem piedāvā strādāt vairāk par to pašu cenu, pie kam virsstundās nopelnītais statistikā tiek pasniegts kā algas pieaugums.

Tas, ka par virsstundu darbu likumā paredzētas piemaksas, šķiet, sen neinteresē ne uzņēmējus, ne valsts darba inspekciju. Astoņu stundu darba diena aiziet vēsturē kā Lāčplēša ausis. Cilvēki gan nav ne mašīnas, ne lāčplēši, un man žēl to ģimeņu, kur mātes izraujas no darba tikai, lai pabarotu savus bērnus. Pēc tam atkal darbā. Varbūt tie ir tie paši nepieskatītie bērni, kas nesen demolēja Pils parku? Sāks ar parku un beigs ar bagātnieku villām? Cik tūkstošiem kvalificētu strādnieku jāizbrauc no Latvijas, lai vietējie biznesmeņi beidzot apjēgtu, ka nevar eksistēt tikai uz zemo algu rēķina?

Vēl viens paradokss: zviedru uzņēmēji palīdz iekļūt savā tirgū konkurentam no Latvijas – firmai “Laval un partneri”. Apmaksā tiesas izdevumus, kaunas par to, ka zviedru strādnieki protestē… Vanadziņa kungs, te nu gan acīs duras zviedru dubultā morāle, par ko rakstījāt iepriekš. Izrādās, zviedru uzņēmējs ir gatavs kaunēties un liet krokodila asaras, lai tikai nosistu cenu savas valsts darba tirgū.

Man ir kauns par to, ka mūsu Latvijas firma lien tur iekšā ar savu mazapmaksāto darbaspēku. Man ir kauns par to, ka zviedru uzņēmēji mūs izmanto kā līdzekli cīņai pret savas zemes arodbiedrībām, kā ieroci, ar kura palīdzību var nosist darbaspēka cenu savā dzimtenē. Man ir kauns par to, ka mūsu arodbiedrības vēl ir tik nevarīgas. Ja būtu kā Zviedrijā, mums būtu tikpat stipra valsts kā Zviedrija. Jo stiprākas arodbiedrības, jo vājāka ēnu ekonomika un stiprāka valsts. Vai tas vēl jāpierāda?

Lielais vairums Cēsu rajona iedzīvotāju ir tā saucamie darba ņēmēji. Tātad “Druvai” vajadzētu vairāk atspoguļot šīs iedzīvotāju daļas problēmas. Uzņēmēji ir labāk organizēti: Cēsu uzņēmēju klubs, uzņēmēju padome. Taču viņi nav vairākums. Varbūt “Druvai” vajadzētu vairāk “rakt”… Nu, kaut vai vismaz papētīt, kādos apstākļos strādā, cik stundas dienā, cik daudz par savu darbu saņem strādnieki Cēsu uzņēmumos, pārdevējas veikalos. Vajag palīdzēt arodbiedrībām.

Vairāki desmiti tūkstošu Latvijas strādnieku ārzemēs – tie ir divi no iedzīvotājiem pilnīgi tukši Cēsu rajoni. Padomājiet par to! Mīļā “Druviņa”, rakstiet par to, rociet, tieciet vaļā no galma žurnālistiem!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
43

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
24

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi