Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Stāsts par “stingro roku”

Sallija Benfelde
18:57
26.11.2021
1

Nereti joprojām sapņojam par “stingro roku, kas ieviestu kārtību”, un tad Latvija ātri kļūtu par laimes zemi. Tam, daudzuprāt, vajadzīga prezidentāla republika un vēlētāju vēlēts prezidents.

Brīdinājumi par to, ka Ulmaņa absolūtā vara pirmskara Latvijā noveda pie okupācijas bez pretošanās, bieži paliek nedzirdēti. Viens no argumentiem ir, ka karš tik un tā būtu bijis neizbēgams un Latvija tiktu okupēta neatkarīgi no tā, vai mēs būtu pretojušies vai ne. To, ka Ulmanis vismaz pusgadu pirms okupācijas zināja par gatavoto iebrukumu, bet nedarīja neko, vēlētāji nezina vai arī uzskata par nesvarīgu sīkumu. Ar vārdu sakot, Ulmanis un prezidentāla republika joprojām daudzu prātos ir ideāls.

Mums tieši kaimiņos jau 25 gadus valda prezidents, kurš pamazām pārtapis par diktatoru un kļuvis bīstams ne tikai savai tautai, bet visai Eiropai. Kā tas varēja notikt? Vai Latvijā nekas tāds vairs nevar notikt, ja pie varas nāktu cilvēki, kuri vēlas Latviju kā prezidentālu republiku ar tautas vēlētu prezidentu un ciešu draudzību ar Krieviju? Acīmre­dzot ir vērts ielūkoties Baltkrie­vijas vēsturē.
Pirms 25 gadiem 24. novembrī Baltkrievijā notika referendums par Konstitūcijas jauno redakciju. Lukašenko uzvara jeb balsojums par viņa ierosinātajām izmaiņām konstitūcijā ļāva viņam visu varu koncentrēt savās rokās.

1996. gadā darbu sāka 13. sasau­kuma Augstākā Padome (parlaments), tajā tika ievēlēti 199 deputāti. Šis parlaments nebija tik radikāli noskaņots kā iepriekšējā sasaukuma Augstākā Padome. Tajā nebija neviena Baltkrievijas Tautas frontes pārstāvja, vairākumā bija komunisti un lauksaimniecības pārstāvji, kuri atbalstīja Lukašenko ārpolitikas kursu: integrāciju ar Krieviju. Jaunā parlamenta priekšsēdētājs atcēla visus pieprasījumus, kas bija iesniegti Konstitucionālajā tiesā (KT) saistībā ar prezidenta rīkojumiem. Tolaik Baltkrievijā vēl bija varas dalīšanas princips (kā tas joprojām ir Latvijā), parlaments un Konstitucionālā tiesa bija daļa no politiskās sistēmas. Savukārt Lu­kašenko 1995. gada beigās bija izdevis rīkojumu, ka visām valsts iestādēm ir jāpilda viņa rīkojumi, kurus KT atcēlusi kā neatbilstošus Konstitūcijai, un par to atbild iestāžu vadītāji personīgi. Tāda prezidenta rīcība varēja kļūt par iemeslu impīčmenta prasībai. Tur­klāt 1996. gada sākumā notika plaši opozīcijas mītiņi jeb t.s. “Minskas pavasaris”. Tādēļ Lu­kašenko augusta sākumā vērsās pie Augstākās Padomes un ierosināja referendumu, kurā tiktu lemts par četriem jautājumiem: jauna konstitūcija jeb redakcionālas izmaiņas tajā; Neatkarības dienas datuma maiņu no 27. jūlija (dienas, kad 1990. gadā tika pieņemta Suverenitātes deklarācija) uz 3. jūliju (dienu, kad Minsku atbrīvoja no nacistiem); nāvessoda atcelšanu vai saglabāšanu un par brīvu zemes tirgu.

Lukašenko jaunā Konstitūcija paredzēja parlamenta un prezidenta līdzsvara maiņu. Tika ierosināts atlaist Augstāko Padomi, tās vietā izveidot divpalātu Na­cionālo Sapulci (Pārstāvju palātu un Republikas Padomi), kuru atlaist var tikai prezidents. Bija paredzēts, ka tikai prezidents vienpersonīgi var nozīmēt referendumu, iecelt augstākās valsts amatpersonas: piemēram, ģenerālprokuroru, Nacionālās bankas vadītāju un tās padomes locekļus, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju un pusi no tās sastāva, Valsts kontroles vadītāju un vēl daudzas citas valstij svarīgas amatpersonas. Jaunajā Konstitū­cijas redakcijā prezidentam ar parlamentu vairs nebija jāsaskaņo arī aizsardzības, finanšu, iekšlietu, ārlietu un vēl dažu citu ministru iecelšana. Līdz 1996. gadam KT izskatīja lietas pēc sava ieskata, vadoties no to svarīguma un atbilstības Konstitūcijai, bet jaunā redakcija to vairs neparedzēja. Prezidents varēja izdot dekrētus, “ja tas ir nepieciešams” . Ja 2/3 no parlamenta abām palātām tos apstiprina, tad KT vairs nav tiesību tos izskatīt un tie stājas spēkā.

Jaunais konstitūcijas projekts radikalizēja Augstāko Padomi, daļa deputātu pārgāja Lukašenko opozīcijas pusē. Deputāti izstrādāja savu konstitūcijas projektu, nolēma rīkot referendumu 24. novembrī. Oktobrī Minskā notika divi lieli pasākumi vienā dienā: Arodbiedrību pilī notika Demo­krātisko spēku pirmais kongress, bet Sporta pilī – Baltkrievijas kop­sapulce. Jāpiebilst, ka kopsapulcē piedalījās Lukašenko izraudzīti delegāti. Minskā faktiski tika ieviests ārkārtas stāvoklis – pagalmos atradās kravas mašīnas, kurās bija karavīri, ar automātiem bruņoti specvienību kaujinieki maskās patrulēja pilsētā, Sporta pili “sargāja” bruņutransportieri un ūdensmetēji.

Kopsapulcē piedalījās arī ministri un citi varas pārstāvji un, izņemot pāris, neviens nerunāja un neaizstāvēja Lukašenko konstitūcijas projektu. To jūtot, prezidents paziņoja par kopsapulces pārtraukumu, bet pēc tā paziņoja, ka referendumam būšot tikai rekomendējošs raksturs. 4. novembrī KT atzina referendumam sagatavoto projektu par neatbilstošu konstitūcijai. 14. novembrī no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amata tika atcelts tās priekšsēdētājs, kurš neslēpa, ka referendumam nebūs likumīga spēka daudzo pārkāpumu dēļ. Pre­zidenta apsardze no ēkas izmeta arī parlamenta priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru, kuri centās to novērst, bet deputātus, kuri centās aizstāvēt CVK priekšsēdētāju, vienkārši piekāva.

Atcelt CVK priekšsēdētāju varēja tikai parlaments, jo referendums vēl nebija noticis, jaunā Konstitūcija nebija apstiprināta, tādēļ KT pieņēma lēmumu, ka Lukašenko rīcība nav likumīga. Lukašenko par to nelikās ne zinis. Tikmēr vietējā vara visur aicināja iedzīvotājus piedalīties iepriekšējā nobalsošanā, bet iecirkņos pat nebija pieejams jaunais Konstitū­cijas projekts. Tika ierosināts impīčments, bet par to parakstījušos deputātu uzvārdi tika nodoti prezidenta administrācijai. Sākās šo deputātu ietekmēšana, draudot atlaist no darba viņu bērnus, citiem solīja cietumu.

Pārkāpumu saraksts ir garš, sava loma par labu Lukašenko bija arī Maskavas “politiķu desantam”. Notikumi līdz referendumam, tā laikā un jau pēc tam atgādina politisku trilleri, par to varētu vēl daudz rakstīt, bet galvenais, ka Lukašenko un viņa līdzskrējēju absolūti antikonstuticionālā un arī kriminālā rīcība, no vienas puses, un iedzīvotāju neinformētība un naivums, no otras, ļāva Baltkrie­vijai pirms 25 gadiem kļūt pat prezidentālu republiku ar absolūtu prezidenta varu.

Manuprāt, ir saskatāmas zināmas līdzības ar toreiz kaimiņvalstī un šodienas Latvijas pašiecelto “tautas vadoņu” paustajām idejām un izpratni par to, kā kaut kas panākams – bez varas dalīšanas, bez vēlēšanām, bez likumu ievērošanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi