Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Stāsts par “stingro roku”

Sallija Benfelde
18:57
26.11.2021
1

Nereti joprojām sapņojam par “stingro roku, kas ieviestu kārtību”, un tad Latvija ātri kļūtu par laimes zemi. Tam, daudzuprāt, vajadzīga prezidentāla republika un vēlētāju vēlēts prezidents.

Brīdinājumi par to, ka Ulmaņa absolūtā vara pirmskara Latvijā noveda pie okupācijas bez pretošanās, bieži paliek nedzirdēti. Viens no argumentiem ir, ka karš tik un tā būtu bijis neizbēgams un Latvija tiktu okupēta neatkarīgi no tā, vai mēs būtu pretojušies vai ne. To, ka Ulmanis vismaz pusgadu pirms okupācijas zināja par gatavoto iebrukumu, bet nedarīja neko, vēlētāji nezina vai arī uzskata par nesvarīgu sīkumu. Ar vārdu sakot, Ulmanis un prezidentāla republika joprojām daudzu prātos ir ideāls.

Mums tieši kaimiņos jau 25 gadus valda prezidents, kurš pamazām pārtapis par diktatoru un kļuvis bīstams ne tikai savai tautai, bet visai Eiropai. Kā tas varēja notikt? Vai Latvijā nekas tāds vairs nevar notikt, ja pie varas nāktu cilvēki, kuri vēlas Latviju kā prezidentālu republiku ar tautas vēlētu prezidentu un ciešu draudzību ar Krieviju? Acīmre­dzot ir vērts ielūkoties Baltkrie­vijas vēsturē.
Pirms 25 gadiem 24. novembrī Baltkrievijā notika referendums par Konstitūcijas jauno redakciju. Lukašenko uzvara jeb balsojums par viņa ierosinātajām izmaiņām konstitūcijā ļāva viņam visu varu koncentrēt savās rokās.

1996. gadā darbu sāka 13. sasau­kuma Augstākā Padome (parlaments), tajā tika ievēlēti 199 deputāti. Šis parlaments nebija tik radikāli noskaņots kā iepriekšējā sasaukuma Augstākā Padome. Tajā nebija neviena Baltkrievijas Tautas frontes pārstāvja, vairākumā bija komunisti un lauksaimniecības pārstāvji, kuri atbalstīja Lukašenko ārpolitikas kursu: integrāciju ar Krieviju. Jaunā parlamenta priekšsēdētājs atcēla visus pieprasījumus, kas bija iesniegti Konstitucionālajā tiesā (KT) saistībā ar prezidenta rīkojumiem. Tolaik Baltkrievijā vēl bija varas dalīšanas princips (kā tas joprojām ir Latvijā), parlaments un Konstitucionālā tiesa bija daļa no politiskās sistēmas. Savukārt Lu­kašenko 1995. gada beigās bija izdevis rīkojumu, ka visām valsts iestādēm ir jāpilda viņa rīkojumi, kurus KT atcēlusi kā neatbilstošus Konstitūcijai, un par to atbild iestāžu vadītāji personīgi. Tāda prezidenta rīcība varēja kļūt par iemeslu impīčmenta prasībai. Tur­klāt 1996. gada sākumā notika plaši opozīcijas mītiņi jeb t.s. “Minskas pavasaris”. Tādēļ Lu­kašenko augusta sākumā vērsās pie Augstākās Padomes un ierosināja referendumu, kurā tiktu lemts par četriem jautājumiem: jauna konstitūcija jeb redakcionālas izmaiņas tajā; Neatkarības dienas datuma maiņu no 27. jūlija (dienas, kad 1990. gadā tika pieņemta Suverenitātes deklarācija) uz 3. jūliju (dienu, kad Minsku atbrīvoja no nacistiem); nāvessoda atcelšanu vai saglabāšanu un par brīvu zemes tirgu.

Lukašenko jaunā Konstitūcija paredzēja parlamenta un prezidenta līdzsvara maiņu. Tika ierosināts atlaist Augstāko Padomi, tās vietā izveidot divpalātu Na­cionālo Sapulci (Pārstāvju palātu un Republikas Padomi), kuru atlaist var tikai prezidents. Bija paredzēts, ka tikai prezidents vienpersonīgi var nozīmēt referendumu, iecelt augstākās valsts amatpersonas: piemēram, ģenerālprokuroru, Nacionālās bankas vadītāju un tās padomes locekļus, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju un pusi no tās sastāva, Valsts kontroles vadītāju un vēl daudzas citas valstij svarīgas amatpersonas. Jaunajā Konstitū­cijas redakcijā prezidentam ar parlamentu vairs nebija jāsaskaņo arī aizsardzības, finanšu, iekšlietu, ārlietu un vēl dažu citu ministru iecelšana. Līdz 1996. gadam KT izskatīja lietas pēc sava ieskata, vadoties no to svarīguma un atbilstības Konstitūcijai, bet jaunā redakcija to vairs neparedzēja. Prezidents varēja izdot dekrētus, “ja tas ir nepieciešams” . Ja 2/3 no parlamenta abām palātām tos apstiprina, tad KT vairs nav tiesību tos izskatīt un tie stājas spēkā.

Jaunais konstitūcijas projekts radikalizēja Augstāko Padomi, daļa deputātu pārgāja Lukašenko opozīcijas pusē. Deputāti izstrādāja savu konstitūcijas projektu, nolēma rīkot referendumu 24. novembrī. Oktobrī Minskā notika divi lieli pasākumi vienā dienā: Arodbiedrību pilī notika Demo­krātisko spēku pirmais kongress, bet Sporta pilī – Baltkrievijas kop­sapulce. Jāpiebilst, ka kopsapulcē piedalījās Lukašenko izraudzīti delegāti. Minskā faktiski tika ieviests ārkārtas stāvoklis – pagalmos atradās kravas mašīnas, kurās bija karavīri, ar automātiem bruņoti specvienību kaujinieki maskās patrulēja pilsētā, Sporta pili “sargāja” bruņutransportieri un ūdensmetēji.

Kopsapulcē piedalījās arī ministri un citi varas pārstāvji un, izņemot pāris, neviens nerunāja un neaizstāvēja Lukašenko konstitūcijas projektu. To jūtot, prezidents paziņoja par kopsapulces pārtraukumu, bet pēc tā paziņoja, ka referendumam būšot tikai rekomendējošs raksturs. 4. novembrī KT atzina referendumam sagatavoto projektu par neatbilstošu konstitūcijai. 14. novembrī no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amata tika atcelts tās priekšsēdētājs, kurš neslēpa, ka referendumam nebūs likumīga spēka daudzo pārkāpumu dēļ. Pre­zidenta apsardze no ēkas izmeta arī parlamenta priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru, kuri centās to novērst, bet deputātus, kuri centās aizstāvēt CVK priekšsēdētāju, vienkārši piekāva.

Atcelt CVK priekšsēdētāju varēja tikai parlaments, jo referendums vēl nebija noticis, jaunā Konstitūcija nebija apstiprināta, tādēļ KT pieņēma lēmumu, ka Lukašenko rīcība nav likumīga. Lukašenko par to nelikās ne zinis. Tikmēr vietējā vara visur aicināja iedzīvotājus piedalīties iepriekšējā nobalsošanā, bet iecirkņos pat nebija pieejams jaunais Konstitū­cijas projekts. Tika ierosināts impīčments, bet par to parakstījušos deputātu uzvārdi tika nodoti prezidenta administrācijai. Sākās šo deputātu ietekmēšana, draudot atlaist no darba viņu bērnus, citiem solīja cietumu.

Pārkāpumu saraksts ir garš, sava loma par labu Lukašenko bija arī Maskavas “politiķu desantam”. Notikumi līdz referendumam, tā laikā un jau pēc tam atgādina politisku trilleri, par to varētu vēl daudz rakstīt, bet galvenais, ka Lukašenko un viņa līdzskrējēju absolūti antikonstuticionālā un arī kriminālā rīcība, no vienas puses, un iedzīvotāju neinformētība un naivums, no otras, ļāva Baltkrie­vijai pirms 25 gadiem kļūt pat prezidentālu republiku ar absolūtu prezidenta varu.

Manuprāt, ir saskatāmas zināmas līdzības ar toreiz kaimiņvalstī un šodienas Latvijas pašiecelto “tautas vadoņu” paustajām idejām un izpratni par to, kā kaut kas panākams – bez varas dalīšanas, bez vēlēšanām, bez likumu ievērošanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
11

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi