Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Starptautiskā Dzimtās valodas diena

Anna Kola
10:20
24.02.2023
29

21.februāris – Starptautiskā dzimtās valodas diena! Latviešu valodas saknes meklējamas vēl gadsimtiem ilgi pirms idejas par Latviju kā valsti.

Mūsu tautas valoda ir mūsu identitātes pamats un valstiskuma kodols. Tā ir Latvijas pamatvērtība. Latviešu valoda ir dzimtā valoda ap pusotram miljonam cilvēku pasaulē, no tiem lielākā daļa dzīvo tepat, Latvijā. Latviešu valodā runā ap 350 000 mūsu tautiešu ārzemēs, taču kā otro valodu to pārzina un lieto ap pusmiljons cilvēku.

Salīdzinājumam ‒ pasaulē ir vien aptuveni 200 valodu, kuru runātāju skaits sasniedz miljonu cilvēku. Teju pusei jeb ap 3000 pasaules valodām runātāju skaits nepārsniedz tūkstoš cilvēku. Lie­lākā daļa no šīm valodām ir uz izmiršanas robežas. Katru mēnesi pasaulē izzūd vairākas valodas un līdz ar tām ‒ šo valodu pārstāvētais kultūras mantojums. Mūsu valoda spējusi izturēt gadsimtu pārbaudījumus un pastāvēt. Va­lod­nieks, Latvijas Universitātes profesors Andrejs Veisbergs saka: “Latviešu valodas saknes rakstos fiksētas jau 16. gadsimta sākumā, tomēr pirmā oficiālā ideja par latviešu valodu kā valsts valodu radās pirms simt gadiem, un tikai 1932. gadā latviešu valoda tika atzīta par oficiālu valsts valodu. Tāpat kā Latvijas valsts, arī valoda šo gadu laikā ir gājusi cauri periodiem, kas valodniekiem šodien liek teikt – brīnums, ka latviešu valoda vispār ir izdzīvojusi.”

Lai arī kopumā latviešiem šķiet, ka mūsu valodai ir droša nākotne, domas par to arī dalās. Pēdējo pāris gadu laikā diezgan bieži dzirdētas dažādu speciālistu, izglītības nozares pārstāvju vai vienkārši sabiedrībā atzītu cilvēku bažas par to, ka jaunākās paaudzes mūsu dzimtās valodas vietā sarunās ar vienaudžiem un arī sazinoties rakstiski, izvēlas svešu zemju valodas, visbiežāk angļu valodu.
Spēcīgs pamats mūsu valodas ilgajai pastāvēšanai ir latviešu tautasdziesmas, jo mūzika, sevišķi kora dziesmu formā, un ar dai­nām par pamatu dziesmu tekstam ir viens no latviešu kultūras stūr­akmeņiem. Šī pavasara ieskaņā ļoti daudziem ir liels satraukums un kolektīvās biedrošanās prieks par gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem.

Dziesmas un muzikālais mantojums gan nav vienīgais, ar ko latviešu tautai lepoties un kā turpināt valodas dzīvotspēju nākotnē. Rakstiskā valoda, lai arī varbūt mazāk populāra un mīļota kā kora dziesmas, mums ir gana bagāta un vērtīga. Lūk, te arī pamats bažām par valodas lietojumu jauniešu vidū. Skolotāji atzīst – lielai daļai jauniešu un bērnu ir izteikta nevēlēšanās lasīt. Grāmatu daudzveidība bērnu un pusaudžu vecuma grupām ir patiešām bagātīga, domājams, katrs noteikti var atrast kaut ko piemērotu, taču rosināt lasīt ir grūti.

Lielas pārmaiņas valodas lietojumā nesis tehnoloģiju laikmets. Visvairāk izmaiņas skārušas neoficiālo rakstveida saziņu, īpaši jaunās paaudzes vidū, kas sazinās, neizmantojot diakritiskās zīmes, veido jaunus vārdu saīsinājumus. Arī glīti, skaisti rokraksti mūsdienās esot reta parādība. Valodnieku vidū valda uzskats, ka tā jau ir aizejošā pasaule. Latvijas Universitātes profesors Andrejs Veisbergs norāda: “Ja viņi raksta ar datoru, tad ir labi. Ja viņi raksta ar roku, tad ir briesmīgi, jo izlasīt gandrīz vairs neko nav iespējams, ir ļoti reti kadri, kas kaut ko smalki raksta, bet tā ir aizejošā pasaule, jaukais rokraksts ir aizejošā pasaule. Man skolotāji teikuši, ka saīsinājumu formas parādās sacerējumos, “vienkārši” jau parādās kā “vnk”. Tādas ir šīs jaunās saziņas formas.”

Šķiet, mūsu laikmeta zibsnīgās, ātru apmierinājumu sniedzošās elektroniskās ierīces ar momentāno piekļuvi teju jebkurai multfilmai, spēlei vai iemīļotam video izkonkurē jebkuru citu laika pavadīšanas veidu, arī grāmatas. Tomēr, šķiet, bez rakstveida formas valoda zaudē daļu savas būtības, bez grāmatām un lasīšanas jebkurai valodai – arī latviešu – draud tuvāka vai tālāka nāve.

Latviešu valodu bagātina arī dažādie dialekti un izloksnes. Reizēm nākas dzirdēt kādu no, piemēram, Malienas puses, kas cenšas māksloti pareizi runāt tādā, viņaprāt, tīrā latviešu valodā, slēpjot bērnībā apgūto vārdu izrunu un lietojumu, nemaz nerunājot par apvidvārdiem. Taču visas valodas ģeogrāfiskās nianses tikai bagātina kultūras mantojumu, tādēļ katram no savas dzimtās puses Latvijā būtu jālepojas ar tai raksturīgajām valodas raksturīpašībām, nevis jāslēpj tās. Ir vērts novērtēt katru Latvijas dialektu un izloksni, lai bagātinātu valodu un nekaunētos no tā, cik jocīgi limbažniekam izklausās ventspilnieks vai otrādi. Bet par ārzemju valodu lietošanu jauniešu vidū gan jāsaka, ka pasaules durvis ir tik plaši vaļā, ka prasme runāt angļu, vācu vai spāņu valodā katram jaunietim reiz lieti noderēs. Galu galā – dzimtā valoda jau tik un tā paliks tā pati – latviešu valoda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
11

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
23

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
25

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
22

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
39
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi