Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Solidaritāte politikā un ikdienā vienlīdz svarīga

Anna Kola
08:16
28.12.2022
8

Solidaritāte. Jēdziens, kas kopš šī gada februāra izskaņas kļuvis īpaši aktuāls.

Šķiet, jau pirmajās dienās pēc tam, kad ziņu portālus un TV pārraides pārpludināja paniku raisoši ziņu virsraksti par to, ka Krievijas armija iebrukusi Ukrainas teritorijā, uz ielām, pie auto un citviet sāka parādīties Ukrainas dzeltenzilie karogi, karodziņi un lentas.

Tas bija pirmais mūsu sabiedrības solis, kas iemiesoja un nepārprotami parādīja – esam solidāri ar Ukrainu, tās tautu. Uk­rainas karogs un simboli Latvijā vistiešākajā veidā bija tas, ko saprotam ar vārdu “solidaritāte”.

Palūkojoties skaidrojošā vārdnīca, var lasīt – solidaritāte ir interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība. atbalsts. Vārds “solidaritāte” ir latīņu valodas izcelsmes “solidus” tulkojums. Tā ir divu vai vairāk cilvēku apvienošanās un sadarbība, lai sasniegtu kādu vienotu, kopīgu mērķi. Solida­ritāte ir gan materiāla, gan emocionāla, tā piedāvā palīdzību un rosina sadarbību starp cilvēkiem.

Skaidrs, ka Latvijas iedzīvotājiem solidaritāte varbūt ir viens no tiem jēdzieniem, kas katrā situācijā skaidrojams citādi. No vienas puses, redzot Krievijas agresīvās, postošās darbības Ukrainā, latvieši jūt dziļu empātiju pret ukraiņiem, bet dusmas un pat naidu pret kaimiņu lielvalsti Krieviju. Turklāt labi atceramies (ja ne paši, tad no vecāku, vecvecāku stāstiem un vēstures grāmatu lappusēm) šī kaimiņa agresiju pret mūsu tautiešiem nemaz tik senā vēsturē.

No otras puses, vērojot mūsu valsts sabiedrību, skaidrs, ka solidaritāte un iecietība pret daudzām citām parādībām pasaulē tai īsti nepiemīt. Jau iepriekš esmu dalījusies pārdomās un novērojumos par to, kā nereti sabiedrības locekļi izturas, piemēram, gadījumos, kad uz ielas tiek darīts pāri svešam bērnam, kad kāds cilvēks pakritis uz ielas vai guļ uz soliņa sabiedriskā vietā. Vēl nesen ziņu portālos bija lasāma bēdīga ziņa, kā kāds vīrietis bija liecinieks, kad cilvēks, ko citi bija acīmredzami noturējuši par dzērāju – bezpajumtnieku, kas gulēja uz soliņa sabiedriskā transporta pieturā, aizgāja bojā. Cilvēkam bija kļuvis slikti, un neviens apkārtējais pat nebija pacenties laikus izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kāpēc te pazūd solidaritātes cēlie mērķi?

Manuprāt, lai arī kā gribētos, latviešu tautu par pilnībā solidāru nosaukt neizdodas. Esam raduši dzīvot katrs savā gliemenes čaulā, pa spraudziņu paskatoties ārpusē, pa reizei atverot vākus plašāk, lai izkliegtu kādu skaļāku, reizēm pat nevajadzīgu viedokli, un tad atkal turpinām tupēt savā gliemenes drošībā.

Protams, arī esot empātiskam, līdzjūtīgam, solidāram cilvēkam jāsaprot, ka visam ir savas robežas. Tomēr, jo vairāk spējam sajust citu bēdas, pret citiem vērstu netaisnību, parādīt, ka to izprotam un esam gatavi sniegt atbalstu, jo labāku pasauli citiem un sev veidojam.

Kā zināms, kopš 2005.gada pasaulē ik gadu 20.decembrī tiek atzīmēta Pasaules cilvēku solidaritātes diena, un tā ir daļa no Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades deklarācijas. Šīs dienas mērķis ir svinēt pasaules iedzīvotāju vienotību savā atšķirībā, atgādināt valdībām par to, ka jāciena spēkā esošie starptautiskie līgumi un vienošanās, vērst publisko uzmanību uz solidaritātes nozīmīgumu ikdienā un pasaulē kopumā, rast veidus, kā cīnīties ar nabadzību visā pasaulē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi