Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Sociālo apstākļu ietekme uz bērna mācībām

Līga Salnite
10:54
29.05.2020
2

Maija vidū Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiskoja vairākas starptautiskā pētījumā gūtas atziņas par Latvijas skolēnu kompetences novērtējumu dažādās jomās, tostarp arī secinājumu par sociālā statusa saistību ar mācībās sasniegtajiem rezultātiem.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (The Orga­nisation for Economic Co-operation and Development, OECD) Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (Program­me for International Student Assessment, PISA) ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kura laikā tiek apkopoti un analizēti dati par skolēnu prasmēm un zināšanām matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, kā arī vēl citu jomu kompetencēs pēc dalībvalstu izvēles. 2018.gadā notikušajā pētījumā piedalījās 79 valstis un Latviju OECD PISA 2018 pārstāvēja kopumā 307 skolas. Ļoti kodolīgi apkopojot vērienīgajā aptaujā gūtos datus, Latvijas 15 gadus veco skolēnu zināšanas visās trīs pamata jomās atbilst OECD valstu vidējam līmenim vai ir tuvu tam. Taču interesants secinājums gūts saistībā ar sociālajiem faktoriem. Latvijā ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekme uz bērna mācību panākumiem ir zemāka, nekā tas vērojams pārējās pētījuma dalībvalstīs. IZM savā ziņojumā secina, ka “mūsu izglītības sistēma zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīga sociāli ekonomiskā stāvokļa iespaidu uz skolēna sniegumu.”

Ko teic mācībspēki? Vai tiešām mūsu valsts izglītības sistēma ir izveidojusi drošības spilvenu arī grūtākos apstākļos vai bez pietiekama pieaugušo atbalsta izaugušu bērnu izaugsmei, vai tas ir pašu bērnu iekšējais resurss, kas palīdz panākt vienaudžus mācībās?

Raunas vidusskolas direktors un vēstures skolotājs Edgars Plētiens, uzklausot IZM slēdzienu, sliecas piekrist šim minējumam. “Tas tā varētu būt, un tas skaidrojams ar to, ka skolas Latvijā uzņemas ļoti lielu daļu atbildības audzināšanas ziņā. To, kas būtu jāuzņemas vecākiem,” savos vērojumos no dažādām skolām dalās Raunas izglītības iestādes vadītājs, gan vienlaikus piemetinot – pašreizējā pieredze Raunā viņam tieši nesusi daudz pozitīvu pārsteigumu par ģimeņu iesaistīšanos. Atsaucoties uz profesionālo literatūru, E.Plētiens stāsta – optimālā ieguldīto resursu attiecība bērna audzināšanas procesā teorētiski tiek vērtēta kā 30:70, skolas ietekme pret vecāku ieguldīšanu atvases audzināšanā. Viņaprāt, Latvijā dabiski šī attiecība nostabilizējusies uz 50:50, ja ne pat vairāk skolas pusē. Tomēr E.Plētiens neaicina “iekrist otrā grāvī”, arī skolai ļoti būtisks uzdevums ir audzināšana, un tieši caur audzināšanu arī mācībās veiksies labāk.

Turpretī Draudzīgā Aicināju­ma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte nepiekrīt IZM nostājai. “Mēs noteikti nenodrošinām šiem bērniem to visu, ko viņiem tiešām vajadzētu,” pauž ilggadējā izglītības iestādes vadītāja un arī latviešu valodas, literatūras skolotāja. Viņasprāt, audzēkņa spēja sasniegt līdzvērtīgu vai pat labāku rezultātu par saviem vienaudžiem pamatu pamatos tomēr saistīta ar paša skolēna iekšējo gribasspēku. “Nereti bērniem no trūcīgākām vai citādi sociāli mazāk aizsargātām ģimenēm ir lielāka motivācija, jo viņi ātrāk izprot, ka tieši zināšanas paver citas, daudz plašākas iespējas dzīvē,” novērojumos dalās D.Eglīte, atzīstot, ka “tik kompaktā skolā, kāda ir DACVĢ, šie bērni un viņu attīstības ceļš ir labi redzams”. Šajā kontekstā pieredzējusī pedagoģe mana vēl kādu pretēju tendenci – audzināšanā pāraprūpētie bērni, kuriem “viss pasniegts uz paplātes”, mācībās nepazīst šo motivācijas sajūtu.

IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta projekta komunikācijas koordinators Aivis Majors “Druvai” pastāstīja, ka pētījuma izlasē no vēsturiskā Cēsu rajona piedalījušās septiņas skolas, no kurām lielāka daļa arī atrodas tieši Cēsīs. Lai gan pašām izglītības iestādēm ir nosūtīti rezultāti salīdzinājumā pret citām dalībskolām, tomēr konkrētākus reģiona rezultātus ministrija nekomentē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi