Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Sociālais pedagogs cīnās ar sekām

Druva
23:00
31.05.2006
5

Galvenās problēmas skolās ir saistītas ar audzēkņu uzvedību, kavējumiem un nevēlēšanos mācīties. Atšķirības starp problēmām lauku un pilsētu skolās nav novērojamas, ta-ču atšķirīgi ir to cēloņi. Pilsētās vecāki vairāk ir aizņemti darbos, retāk ir mājās. Savukārt laukos cēloņi vairāk saistīti ar alkohola lietošanu un bezdarbu. Bērnam var rasties sarežģījumi skolā, ja ģimenē valda autoritatīvs audzināšanas stils, ir uzmanības un mīlestības trūkums, ja ģimene ir šķirta.

Vainot varētu arī valsti, jo daudziem vecākiem

jāstrādā vairākos darbos, lai nopelnītu iztiku. Problēmas rodas, ja vairākas paaudzes dzīvo kopā, ja ir nepietiekami iztikas līdzekļi un vecāki aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Vecāki saprot, ka viņi bērnam ir vajadzīgi, taču nav izejas un viņus nevar piespiest nebraukt darbā uz ārzemēm. Skolā esmu novērojusi, ja vecāki ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, pirmajā gadā bērnam problēmas vēl neizpaužas, taču otrajā gadā viņš saprot, ka dienas režīms ir brīvāks. Ja vecāki aizbrauc, skolai nav ar ko sadarboties.

Ar meitenēm lielākās problēmas ir 6.klasē. Tad jārisina meiteņu sav-starpējo attiecību konflikti. Puišiem problēmas parādās 5.klasē, taču visizteiktāk 8.klasē, tad viņi vairāk grib sevi parādīt, nevēlas mācīties, sākas stundu kavējumi. Ja bērnam ir grūti

mācībās, viņš nevēlas nākt uz skolu. Tad dažkārt bērni samelo, ka skolā ir brīvdiena vai viņš jūtas slims, lai izvairītos no skolas apmeklējuma.

Sākumskolas klasēs problēmas vēl ir slēptas. Bet, ja vērojama neapmierinoša uzvedība vai mācību stundu kavēšana, audzinātāji paši tiek ar to galā. Vidusskolēniem parasti ir savas individuālās problēmas, kuras izteikti nav saistītas ar ģimeni. Viņiem vairāk vajadzīgs psihologa padoms, savukārt pamatskolā sociālā pedagoga atbalsts.

Jaunie vecāki nav informēti par bērna psiholoģiju, attīstību un vecumposmiem. Daudz vairāk varētu panākt, ja sociālie pedagogi būtu arī bērnudārzos. Viņi vajadzīgi arī sākumskolās un pamatskolās.

Esmu sociālā pedagoģe pilsētas pamatskolā ar 5.-9.klašu skolēniem, un tā jau ir cīņa ar sekām. Ja bērnu uzvedībai, savstarpējām attiecībām, attieksmei pret pieaugušajiem pakāpeniski pievērstu uzmanību jau bērnudārzā, daudzas problēmas varētu novērst savlaicīgāk. Bērnudārznieku vecāki ir atsaucīgāki. Viņi parasti uzskata, ka pamatskolas vecumā bērns jau ir paaudzies un viņam jābūt patstāvīgākam. Tādēļ vecāku ieinteresētība

nav liela. Tikai apmēram puse apmeklē vecāku sapulces skolā. Tie, kuru atvasēm ir problēmas, uz sapulcēm nāk reti.

Tagad jau vecāki zina, kas ir sociālais pedagogs, ko viņš dara, un, ja nepieciešams, paši lūdz palīdzību. Audzinātājas, mācību priekšmetu skolotāji pamana sarežģījumus, arī pati eju klasēs un aptaujās cenšos noskaidrot situācijas. Arī paši bērni atnāk un pasaka, ja draugam ir kādas nepatikšanas skolā vai mājās.

Sociālie darbinieki atbalsta un palīdz rast motivāciju. Sociālā pe-dagoga darbs skolā ir ļoti plašs un apjomīgs. Dažkārt problēmas risināšanā tiek iesaistīti ne tikai vecāki, bet arī radinieki, jo reizēm bērnam tante vai krustmāte šķiet uzticamāka. Tiekos ar vecākiem, skolotājiem, skolas vadību, lai noskaidrotu situāciju. Vispirms strādāju ar bērniem individuāli, cenšos ar viņiem parunāt, pamudināt, ja tas neizdodas, iesaistu vecākus. Nepieciešamības gadījumā tiek aicināti palīgā citi speciālisti. Ir laba sadarbība ar bāriņtiesu, sociālajiem darbiniekiem, policiju, nepilngadīgo lietu nodaļu. Lielākā daļa vecāku, ar kuru bērniem esmu strādājusi, ir atsaucīgi un ieinteresēti. Mūsu skolā mācās 815 bērni, mācību gada laikā vidēji tiekos ar 100-150 skolēniem. Tikai apmēram vienā procentā gadījumu esmu jutusi no vecākiem nevēlēšanos sadarboties. Nevar palīdzēt tiem bērniem, kuru vecāki nevēlas sadarboties un kuri paši negrib, lai kaut kas mainītos. Bet šādi ir tikai 3-4 gadījumi no 100.

Šogad pirmo gadu tiek organizēti ikmēneša semināri, lai sociālie pe-dagogi varētu dalīties savā pieredzē. Mācu bērniem jebkurā situācijā vispirms saskatīt pozitīvo, nevis meklēt vainīgo, bet gan atrast variantus, kā šo situāciju atrisināt. Bērniem jau problēmas radām mēs, pieaugušie. Ja vien vecāki situācijas uzlabošanā vēlas iesaistīties, rezultāti ir fantastiski – samazinās nesekmīgo atzīmju skaits, uzlabojas attiecības skolā un ģimenē. Pierakstījusi Sanita Saulīte

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
36

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
34

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
21

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi