Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Skaidrojums un atbilde par pusdienu nodrošināšanu novada skolēniem

Ivo Rode
09:36
24.01.2023
9

Šī gada 17. janvārī laikrakstā “Druva” publicēts domes deputātu grupas viedoklis par brīvpusdienu nodrošināšanu visiem novada skolēniem (7. līdz 9.klašu grupā – red.). Kā Izglītības, kultūras un sporta norišu komitejas priekšsēdētājs vēlos sniegt savu skaidrojumu.

Pēc novadu reformas kā jaunais Cēsu novads lēmām, ka mums ir nepieciešama vienota pieeja skolēnu ēdināšanas jautājumā, jo vēsturiskajos novados situācijas bija visdažādākās. Lai nonāktu pie vislabākā varianta bērnam un ģimenei, pērn vasarā veicām apjomīgu pētījumu un aptauju, kurā lūdzām viedokli vecākiem, skolu vadītājiem, ēdinātājiem, lai saprastu ēšanas paradumus un veidotu visiem saprotamu un ērtu sistēmu.

Vecāku aptaujas rezultāti parādīja, ka vecāki būtu gatavi maksāt vecāko klašu skolēniem 50% no ēdināšanas maksas, attiecīgi otra puse tiktu segta no pašvaldības līdzekļiem. Arī skolu vadītāji šādu sistēmu atbalstīja, jo tā rosina atbildīgu izturēšanos pret ēdienu. Vienlaikus aptaujas dati parādīja, ka daļa vecāko klašu skolēnu skolas pusdienas neēd, ņemot līdzi mājās gatavotu ēdienu vai apmeklējot veikalu.

Bieži pagatavotais ēdiens netiek apēsts un veidojas nepieļaujama situācija, ka ēdiens ir “jāmet ārā”. Būtiski, ka šāda situ­ācija veidojas tad, kad pusdienas ir “par brīvu”. Savukārt, ja par pusdienām jāveic līdzmaksājums, ģimenes un skolēni ir atbildīgāki pret sniegto pakalpojumu.

Atsaucoties uz iepriekš minēto, tika pieņemts domes lēmums 100% apmērā finansēt pusdienas visiem skolēniem līdz 6. klasei ieskaitot, 100% apmērā finansēt pusdienas daudzbērnu ģimeņu bērniem un bērniem, kuru ģimenēm ir trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss visos vecumposmos (sākot no pirmsskolas līdz pat divpadsmitajai klasei), tādējādi 7.-9.klašu skolēnu ģimenēm nodrošinot paš­valdības atbalstu 50% apmērā no pusdienu maksas.

Par pārsteigumu, pēc vairākiem mēnešiem saņēmām atsevišķu deputātu iesniegumu un lēmumprojektu pieņemto domes lēmumu mainīt. Lai mainītu kādu domes lēmumu, ir nepieciešams pamatojums, izvērtējums un aprēķini. Diemžēl tādus nesaņēmām. Minētās komitejas sēdē priekšlikuma iesniedzēji izteica it kā vispārzināmu faktu, ka esošā situācija nav apmierinoša, valstī augsta inflācija un ir energoresursu sadārdzinājums. Tā kā izvērtējumu, aprēķinu un aptaujas vai kādu citu situācijas analīzi deputātu grupa, kas iesniedza priekšlikumu, netika veikusi, uzdevām Izglītības pārvaldei aptaujāt izglītības iestādes, un iestāžu vadītāji atzina, ka pieņemtā kārtība ir laba un darbojas veiksmīgi. Komitejas deputāti iesniegto lēmumprojektu ar vairākumu noraidīja, jo mēs kā pašvaldība, kas pieņēmusi kādu lēmumu, to izvērtējot ar atzītām pētniecības metodēm un analīzi, nevaram lēmumu mainīt, balstoties vien uz atsevišķu deputātu viedokli.

Nobeigumā – Cēsu novada paš­valdība, sākoties Krievijas izraisītajam karam Ukrainā un tai sekojošai energoresursu cenu krīzei, ir pieņēmusi virkni iedzīvotājus atbalstošu lēmumu un ieviesusi atbalsta mehānismus, lai mazinātu cenu sadārdzinājuma ietekmi, par tiem regulāri ziņojot novada izdevumā “Cēsu Vēstis” un citos plašsaziņas kanālos. Ar pieņemtajiem lēmumiem var iepazīties novada oficiālajā mājaslapā www.cesunovads.lv. Tāpat aicinām ģimenes, kuras ir nonākušas grūtībās, vērsties Cēsu novada Sociālajā dienestā, kurš vienmēr cenšas uzklausīt un palīdzēt katram iedzīvotājam.

Ivo Rode

Cēsu domes deputāts, Izglītības,
kultūras un sporta norišu komitejas priekšsēdētājs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
39

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
35

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
22

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
30
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi