Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Šī joma ir ļoti maz pētīta

Jānis Gabrāns
10:27
29.08.2018
3

Latvijas vēsturē ir periodi, par kuriem zinām vairāk, par kuriem – mazāk, arī vēsturnieki kādas norises pētījuši rūpīgāk, taču ir posmi, kas joprojām, iespējams, glabā baltos plankumus.

Viens no tādiem ir nacionālā pretošanās kustība Latvijā pēc Otrā pasaules kara, un vakar Cēsīs atklātā ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs” nedaudz paceļ priekškaru uz tā laika notikumiem.

Ekspozīcijas kuratore Elīna Kalniņa uz jautājumu, kāds bijis lielākais atklājums pašai, veidojot ekspozīciju, atzīst, ka patiesībā viss ir tikai un vienīgi atklājums: “Līdz šai ekspozīcijai nebiju nodarbojusies ar vēstures pētniecību. Iepriekšējos projektos mans uzdevums bija jau vēsturiski izpētīto materiāli padarīt tādu, kas uzrunā mūsdienu cilvēkus. Sākot domāt par ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs”, mani pārsteidza, ka vēsturiskais materiāls par pretošanās kustību nav izpētīts. Radās jautājums, kas to darīs. Sapratu, ka neviena cita, izņemot mani, nav. Latvijā šo vēstures posmu tikpat kā neizzina, to dara vien daži pētnieki, kuri ir ļoti noslogoti. Tātad, ja gribu izveidot ekspozīciju, pašai jāveic pētījums. Paldies Okupācijas muzeja vēsturniecei Inesei Dreimanei un Latvijas Universitātes Vēstures institūta ārštata pētniekam Zigmāram Turčinskim, kuriem jebkurā brīdī varēju zvanīt un prasīt padomu, bet arhīvā bija jāsēž man pašai, čekistu rokraksti jācenšas izlasīt pašai, un, ja nebūtu krievu valodas zināšanu, to vispār nevarētu izdarīt. Pašai pa mazam gabaliņam bija jālipina kopā, cenšoties saprast to laiku. Pirms tam gandrīz neko nezināju par pretošanās kustību, par to, kas notika Latvijas mežos pēc kara, tāpēc droši varu teikt, ka personīgi man viss ekspozīcijas saturs ir atklājums. Lai izveidotu šādu ekspozīciju, bija jāsavāc ļoti daudz informācijas, tad no tās jāizvelk esence, ko padarīt pieejamu apmeklētājiem. Man jāzina daudz reižu vairāk, tāpēc par to informāciju, kuru esmu ieguvusi, varu plaši, detalizēti runāt, jo ar to esmu trīs gadus dzīvojusi. Kā teica Zigmārs Turčinskis, grāmatas “Ziemeļvidzemes mežabrāļi” autors: “Par Centrālvidzemi tagad tu, Elīna, esi Latvijas lielākais eksperts!” To var uztvert kā pagodinājumu, bet, no otras puses, tas ir nedaudz nožēlojami, jo, manu­prāt, tā tam nebūtu jābūt, ne jau man jābūt šim ekspertam, tas būtu vēsturnieku ziņā.

Vēl kāds fakts, kas pārsteidza, arhīvā strādājot ar šiem materi­āliem, – kad pasūti arhīvā konkrētā cilvēka lietu, tajā ir lapa, kurā katram, kas pieprasa šo lietu, jāieraksta datums, vārds, uzvārds, iemesls, kāpēc to skata, un ļoti bieži biju pirmais cilvēks pēc reabilitācijas komisijas locekļiem, kas ver vaļā šīs lietas. Aizdomājos, kāpēc vēsturnieki, muzeju darbinieki nebrauc un nepēta novadnieku likteņus un nepadara šos cilvēkus zināmus sabiedrībai?”

Klausoties E. Kalniņas pārdomas, rodas jautājums, kāpēc pretošanās kustība tik maz interesējusi vēsturniekus. Varbūt tāpēc, ka tas vēl aizvien nav ērts temats. Veidojot ekspozīciju, izskanēja dažādi viedokļi, kas parādījās arī “Druvā”. Šis temats bija un joprojām ir ļoti jūtīgs, iespējams, tas tāpēc, ka par to maz ir runāts. Kā norāda kuratore, tas nav ērts, ir daudzreiz ērtākas tēmas, ar kurām strādāt, kas visiem patiks un, ja tās interesanti pasniegs, derēs visiem: “Pētot pretošanās kustību, uzreiz nonāksi riska zonā, ka visiem būs viedokļi, būs viss plašais spektrs, kas nāk līdzi ar padomju mantojumu. Esam publiskās runās dzirdējuši, ka jāaizmirst šie skarbie laiki un jādzīvo tālāk. Manuprāt, tas ir pilnīgi nepareizs uzskats. Padomju laiki ir jāsaprot, jo tie traucē mums dzīvot. Tas zīmogs joprojām ir tik spēcīgs, ja to nesapratīsim, neizpratīsim, netiksim tālāk.

Tāpēc arī nacionālie partizāni daudziem joprojām ir bandīti. Tas varbūt tāpēc, ka par šo vēstures laiku, par pretošanās kustību ļoti maz runāts, nav filmu, grāmatu. Labi, ka tagad būs seriāls “Sar­kanais mežs”, kas vēstīs par nacionālo partizānu cīņu.

Es ticu, ka ir pretošanās stāsti, kas palikuši nezināmi, jo pretošanās bija daudzveidīga. Viss sākās, kad kāds cilvēks nolēma, ka viņš nav mierā ar pastāvošo situ­āciju, iekārtu, ka jāiet pret to. Tā bija cilvēku vēlme saglabāt sev svarīgās vērtības. Vērtības, par kurām mūsu priekšteči, kam bija lemts piedzīvot okupāciju norisi, iestājās un atdeva dzīvības, nav mums neizprotamas, tālas un svešas. Arī mēs šodien ar tām dzīvojam, arī mūsu sirdsapziņu tās biksta. Proti, runa ir par taisnīgumu, godu, brīvību, neatkarību, demokrātiju. Būtībā ekspozīcija būs stāsts par šo vērtību nozīmi individuālā līmenī un līdz ar to arī par mūsu sirdsapziņu. Tām jābūt vērtībām, kas arī mums tik lielā mērā svarīgas, ka spējam par tām pastāvēt, ka spējam mainīties, pārvarēt savu savtīgumu, nevēlēšanos saprast un pieņemt citādo, zināt pagātni un godā turēt mūsu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi